“Problēma mums ir tāda, ka Padomju Savienības laikos mums atsavināja zemi, kur tagad ir māja un citas mājas ir sabūvētas, un kā kompensāciju mums vēlāk piešķīra apbūves gabalus, un nu jau kā 13 gadus mēs un daudzi cilvēki maksājam nodokļus, pļaujam par savu naudiņu zāli, bet pārdot mēs nevaram, jo nav ne elektrības, ne ūdens, ir zaļa pļava, pat ceļš nav,” stāstīja Talsu novada iedzīvotāja, kura vēlējās palikt anonīma.
“Nevaram ne pārdot, jo neviens negrib tādu pirkt, ne mana mamma, ne ģimene paši var kaut ko darīt un celt,” piebilst Talsu iedzīvotāja.
Pļava ir sadalīta teju 80 zemesgabalos, daļa pieder pašvaldībai, bet 36 zemesgabali ir privātīpašums, un šīs ir kompensētās platības.
Šobrīd vienīgie zemes pielietojumi ir tādi, ka varētu vest lopus ganībās, skatīties uz zāli, to pļaut, vai staigāt.
Šīs platības kā kompensācija tika iedalītas aptuveni 2005. gadā, dažus gadus vēlāk tur paredzēja būvēt slimnīcu, kā rezultātā apkārt esošo zemju īpašniekiem tiktu nodrošināti gan piebraucamie ceļi, gan elektrība un ūdens, bet nekā.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus skaidro, ka viss būtu labi, bet 2009. gadā pēc novadu reformas jaunā pašvaldības vadība “neņēma vērā šos detālplānojumus, teritorijas plānojumus un vispār šīs ieceres kā tādas, un slimnīcu paredzēja būvēt citā vietā”.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs ārkārtas sēdē ir teicis: “Es runāju ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministri, viņa apstiprināja, ka slimnīca nav noteicošais vai Ezera iela attīstās vai nē, ja paredzam citu objektu. Absolūti droši varu teikt, ka teritorija attīstīsies un tiks izdarīts, nākotnē būs ūdensvads, kanalizācija pa Draudzības ielu, pieslēguma iespējas šai teritorijai būs, nebūs problēmu.”
Domes deputāti ir mainījušies, vieni ir devuši solījumus, citi, plānotās ieceres mainījuši un tagadējā vadība atzīst, ka citu dotos solījumus ir teju neiespējami izpildīt.
Valsts zemes dienesta Zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne skaidro, ka pašvaldībai nav pienākuma nodrošināt ar ceļiem zemes īpašniekus, kuriem nav piekļuves pie šiem objektiem, pašvaldība var tikai nodrošināt to, kas ir tās kompetencē - tātad būvēt jaunus infrastruktūras objektus, tas ir jaunus ceļus, bet to var darīt, ja ir kaut kādi jauni attīstības projekti.
Bet attīstības projektu - skolu, bērnudārzu vai kādu citu ēku - būvniecība pašlaik nav iecerēta, tomēr šobrīd tiek izstrādāts ceļu izbūves projekts, kam ir jābūt gatavam līdz novembra beigām. Ceļu izbūve gan būs atkarīga no budžeta iespējām.
Lācarus gan neredz “šīs iespējas tik rožainas un tik ātras”.
“Es nevaru apsolīt, bet lielākajā gadījumā mēs vienu tādu ielu varam gada laikā uztaisīt,” saka Lācarus.
