Jaunāko klašu bērnu vecāku galvassāpes – kam pieskatīt mazo pēc skolas, ja pašiem jāstrādā?

Kamēr bērns iet bērnudārzā, vecākiem problēmu nav, jo pēc sava lolojuma var doties pakaļ pēc darba laika, bet lielākās problēmas sākas tad, kad bērns sāk iet skolā, jo stundas jau nebeidzas 17.00 – 18.00 vakarā, bet gan dienas vidū, kad vecākiem vēl jāstrādā.

“Problēma ir tā, ka, sākoties skolas laikam, ļoti pieaug bērnu traumatisms. To noteikti var sasaistīt ar to, ka bērni paliek nepieskatīti. Pat ja likums atļauj bērniem pēc septiņu gadu vecuma vieniem atrasties uz ielas, tomēr viņš ir mazs bērns. Ne visi bērni ir gatavi šajos septiņos gados palikt tik garu laiku vieni paši,” skaidro organizācijas “mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Viens risinājums – bērnu atstāt pagarinātās dienas grupās, bet visās Latvijas skolās tādu nav, jo finansējums gulstas uz pašvaldību pleciem. Taču, piemēram, Rīgas Valda Zālīša pamatskolā tādas pastāv. Tomēr tur problēmas rada bērnu un vecāku vēlme piedalīties dažādos pulciņos. “Tie bērni, kas vienkārši aiziet mājās – bieži vien viņus aizved vecmāmiņas vai vecāki. Bet tie, kuriem sākas pulciņu dzīve… tas ir diezgan sarežģīti,” atzīst Valda Zalīša sākumskolas direktore Elita Rītere.

Vēl viens risinājums ir meklēt aukli. Izglītības kvalitātes dienests atgādina, ka aukles ir labāk meklēt aukļu reģistrā. “Mums reģistrā ir vairāk nekā 2500 aukļu. Tā ir drošība, ka reģistrētā auklīte nebūs sodīta par vardarbīgiem noziegumiem, dzimumnoziegumiem. Viņa būs apmācīta – viņai būs pedagoģiskā izglītība, pratīs sniegt pirmo palīdzību un maksās valstij nodokļus,” skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga.

Tiesa, auklītes nelabprāt uzņemas pieskatīt skolas vecuma bērnus.  “Aukles kā risinājums, protams, ir labs. Taču ir specifiski atrast auklīti, kura būs dažas stundas nedēļā, lai pieskatītu bērnu. Nereti meklē studentus, taču viņiem dienas vidū ir jāstudē. Līdz ar to ir ļoti grūti vecākiem – 1. klase un 2.klase rada lielas grūtības,” norāda Akmentiņa-Smildziņa.

Likums gan ļauj bērnam pēc septiņu gadu vecuma vienam pašam būt mājās vai uz ielas bez pieaugušajiem. Tiesa, nav pārliecības, vai mazais cilvēks viens pats mājās ar visu tiks galā. “Tas ir atkarīgs no bērna,” bilst Rītere. Viņa saka, ka pazīst bērnu, kurš jau 2. klases sākumā viens pats dodas mājup ar sabiedrisko transportu. Taču ir arī tādi, kas vēl 5. klasē ir jāpavada ceļā uz skolu un no skolas.

Organizācijai “Mammām un tētiem” ir ieteikums. Proti, skola nodrošina pagarināto grupu, kad viņš var izskrieties ārā un spēlēties.

Saistītie raksti
1 komentārs
Artūrs Savickis
Vai visi vecāki un bērni mūsdienās ir kaut kādi bezmugurkaulnieki, ar ko jāņemās kā ar jēlām olām? Mēs ar vienaudžiem savā laikā jau no pirmās klases nācām mājās, vācām istabu, pildījām mājasdarbus un beigās skatījāmies multenes, kamēr vecāki pārnāca no darba. Mūsdienās ar visām interneta sniegtajām izklaidēm tam jābūt vēl simtkārt vieglāk. Nesaprotu, par ko cepās cilvēki.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti