Uzņēmējs Romans no filmas «Zāģeri»: Latvijā cilvēks ir pēdējā vietā

Tieši pirms nedēļas uz kinoekrāniem Latvijā nonāca Ivara Zviedra un Andra Kalnozola dokumentālā filma „Zāģeri”, kas seko kādas mežstrādnieku brigādes darbam Valmierā un skaudri izgaismo daudzu zāģeru dzīvi, ko sagrauzis alkohols un bezcerība. Viens no filmas centrālajiem tēliem ir zāģeru brigāžu īpašnieks Romans Mickevičs, kurš cīnās ar strādnieku dzeršanu kā ar vējdzirnavām un pūlas noturēt virs ūdens savu biznesu. Šodien Romans meža nozarē vairs nestrādā un viņa skats uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā ir ļoti drūms.

Romans sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka pēc filmas pirmizrādes sajūta ir savāda. Lai gan filma vēl televīzijā nav rādīta, viņš brīžiem pieķerot sevi pie domas, ka Cēsīs uz ielas cilvēki viņu atpazīst. “Paliek smieklīgi,” saka Romans.

Intervija ar uzņēmēju Romanu no filmas «Zāģeri»: Latvijā cilvēks ir pēdējā vietāMāra Rozenberga
    Ielaist Ivara Zviedra un Andra Kalnozola komandu pie sevis Valmieras mājā, kur dzīvo zāģētāju brigāde, izrādīt, kā vīri dzīvo un strādā, ļaut filmēt arī skarbo ikdienu Romanam likusi uzticēšanās režisoru profesionalitātei. "Un gribējās parādīt tomēr arī to cilvēku ikdienu," viņš saka.

    “Mums visiem patīk koka galdi, koka mājas, koka grīdas, bet tas viss jau sākas mežā, un ir cilvēki, kas dara to smagāko darbu, kamēr viņi dabū [kokus] kaut vai līdz ceļam, līdz tām mašīnām... pa dubļiem, pa sniegiem, pa vējiem,” uzsver Romans.

    Piecus gadus strādājot ar zāģeru brigādēm, viņš dzirdējis daudz cilvēku bēdu stāstu, un “arī kaut kāda netaisnības sajūta tajā visā, kāpēc tas ir tā. [..] Latvijā ir tāda sajūta, ka tu visu laiku tiksi sodīts”.

    Uzņēmējs atzīst, ka viņam ir liela pieredze sākt visu no nulles. "Arī es sadegu krīzē,” viņš neslēpj. Deviņus gadus strādājis arī Baltkrievijā un Krievijā, kur viņam bijis zāģmateriālu ražošanas uzņēmums.

    “Ar uzņēmējdarbību nodarboties - ir tāda sajūta, ka tas ir sods Latvijā. Ne visiem. Ir izredzētie, ir cilvēki, kas ir mācējuši iegrozīties, bet es visu mūžu esmu uzņēmējs gan Latvijā, gan citās zemēs, un šeit ir tā ar to uzņēmējdarbības vidi - no ārpus skatoties, it kā viss kārtībā, bet, kad tiec iekšā, tad nu diezgan lielas garantijas, ka tiksi sodīts par to,” uzskata Romans.

    Viņš piekrīt filmas veidotājiem, ka daudziem zāģeriem tā ir pēdējā iespēja neaizbraukt uz ārzemēm vai nenodzerties, bet atrast darbu, kaut arī maz apmaksātu. 

    “Tā ir tā nelaime, ka viņi par kapeikām iet tajā mežā. Tas cipars ir nežēlīgs - mēs ar Ivaru [Zviedri] analizējām, ka kādi 90% mežstrādnieku ir degradēti,” saka Romans.  “Viņi nevar neiet, jo viņiem vajag alkoholu vai cigaretes. Jo cits nekas dzīvē liels nav palicis."

    “Nu nevar taču būt no nelabvēlīgām ģimenēm visi, nebūtu tik liels skaits. Tā ir sistēma, tā ir tā vide, kas ir Latvijā mežos, kas ir ļoti lielu daļu no šiem cilvēkiem tādus pataisījusi,” pieļauj Romans.

    "Cik nu katram tā dvēsele ir stipra... Tu strādā, strādā, tev mājās ir sieviņa un bērni, tu gaidi to dienu, kad tev ir solīts samaksāt, un tevi uzmet. Un mājās tu dabū otru rindu no tās sievas. Un tad tās vīrišķās dvēseles plīst."

    Strādājot meža nozarē, Romanam Mickevičam esot bijis daudz nepatīkamas pieredzes ar partneriem, kuri "uzmet" un nesamaksā.

    "Tā ir sistēma vienkārši, un es arī gribu pabrīdināt jaunus cilvēkus, kuri grib sākt kādu uzņēmējdarbību. (..) Mēs dzirdam televīzijā, ka vajag uzņēmējus, un man liekas, ka noziedzīgi tipi ir tie cilvēki, kas aicina jaunos cilvēkus tos uzņēmumus veidot," skeptisks ir Mickevičs.

    Viņš arī vairs necerot, ka kaut ko var mainīt uz labu. "Jaunībā biju nenormāls optimists. Lai gan dzīve sita, sita, bet es gāju atkal, darīju, un, protams, ar gadiem to sitienu ir daudz. Es nevarētu teikt, ka es esmu pesimists, droši vien vairāk es esmu tāds kārtīgs reālists šodien, [..] un man liekas, ka no apakšas vispār būtu jāsāk, bet šeit ir mentālas problēmas latviešu tautai kā tādai. Mēs nemākam sanākt kopā, esam vēsturiski no viensētām, kā bērni auguši viensētā, nevis kaut kādā kolektīvā. Es saviem zāģeriem sapulcē pie galda teicis - tā zemā cena ir jūsu vaina, neejiet! Citās valstīs veči neiet pa lēto zāģēt, un tad jau nav variantu tiem cilvēkiem, kam ir meži, kam ir līgumi saslēgti ar rūpnīcām,” klāsta Romans.  

    “Bet latviešiem būs tā, ka kabinetā visi teiks, ka neiesim, vakarā trīs pa kluso aizies un izdarīs pa lēto un vēl lētāk. Diemžēl tāds ir stāsts, tāpēc esmu diezgan pesimistisks,” atzīst Romans.

    Šodien viņš meža nozarē nestrādā, un, ja vēl kaut ko ņemtos uzsākt, tas noteikti nebūtu Latvijā. Jo “tā sajūta Latvijā dzīvot ir tāda, ka cilvēks ir pēdējā vietā”.

    Ivara Zviedra un Andra Kalnozola dokumentālo filmu "Zāģeri" pašlaik var noskatīties kinoteātrī "Splendid Palace".

    2 komentāri
    EDGE_I
    "Zāģeri" nav ne pirmā, ne pēdējā dokumentālā filma sērijā "Latviešu traģēdija", jo pašlaik jau gluži kā Pirmās Republikas laikos "visu mūsu dzīvi noteic veikals [tirgus]" (Rainis). Tiešām neviens dokumentālists nespēs vismaz vienu sveci gaismas radīšanai iedegt? Tiešām Latvijas dokumentālistu (Podnieks, Franks, Seleckis, Kraulītis, Brauns) paveiktais izgaisis nebūtībā, nolikts aizmirstības plauktā?
    EDGE_I
    "Mēs nemākam sanākt kopā,...." - ??? Nieka laika sprīdis pagājis, kad kopā spēja sanākt vienā organizācijā vairāk nekā 200 000, taču apjēgt notikušo 1988. - 1991.g., pat Latvijas gudrākie prāti nespēj un/vai nevēlas (sk. A.Saulītis:Atmodas antoloģija, 2013.). Situācija nav iepriecinoša, jo "nācijas smadzenes" tiešām par "nācijas s*ūdiem" (V.I.Ļeņins) sāk pārvērsties:"..Diez kas paliks pāri no mūsu neatkarības atgūšanas laika? Cik par to esam izpētījuši un savākuši divdesmit septiņos neatkarības gados? Šķiet, pārāk maz. " Dainis Īvāns: Strēlnieku zvaigznes Latvijas krāsās (kinoraksti.lv)
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti