Vectēvs Jānis, jaunākais dēls Jānis un mazdēls Jānis cer izvilkt kādu no lielajām zivīm svētku galdam. Skrīveros uz Jāņu svinēšanu sabraucot kupls radu pulks - trīs dēli ar ģimenēm. Kopā ap 15 cilvēku. Visi kaut ko dara. Iet uz mežu pēc meijām, pin vainagus, sievietes saklāj svētku galdu, vīri sagatavo ugunskura vietu.
„Tas tā vienojoši, kopā darbojamies. Ne tikai atbrauc uz visu gatavu, pie gatava galda, bet arī paši šos svētkus radām,” saka Jānis (dēls).
Jānis (vectēvs): „Tagad neatkarības laikā populāri tie Jāņi... kad bijām zem Padomju Savienības, tad tā švakāk ar to svinēšanu bija, valsts it kā neatļāva.”
Gimenē galvenais Jānis ir vectēvs. Dzimtas vecākajam Jānim vārds ielikts par godu vectēvam:
„Mans tēvs bija Eduards, un Eduards izdomāja, ka atkal jāliek Jānis. Tā viņš ir aizgājis.”
Arī dēliem doti latviski vārdi - Modris, Valdis un Jānis. Ja būtu bijušas meitas, viena noteikti būtu Līga, saka vectēvs: „Esmu Latvijas patriots. Visu mūžu esmu ņēmies pa Latviju, nekur neesmu braucis, ne izbraucis. Lai ir turpinājums, lai būtu ko svinēt Jāņus.“
„Varu būt pateicīgs savam tēvam, ka viņš ielika man vārdu Jānis. Es pat nespēju iedomāties, ka man būtu cits vārds,“ saka Jānis (dēls). „Es no savas puses arī turpināju, un paldies manai sievai, kas dāvāja pirmdzimto dēlu, ko nosaucām par Jāni. Manas sievas vectēvs arī bija Jānis.“
Kad Jānis (dēls) strādājis ASV, latvieša vārds gan radījis grūtības ārzemniekiem:
„Dženis .. tas tā kā cits vārds .. līdz ar to man vajadzēja J vietā likt Y. Pienāk sirms kungs un sāk ar mani runāt nesaprotamā valodā. Angliski prasa, vai tad tu neesi grieķis? - Nē, neesmu. - Bet tev ir rakstīts grieķu vārds.“
Mazdēls Jānis: „Jāņi ir ļoti forši svētki, un man patīk, ka tajos svētkos esmu kā jubilārs.“ Dāvanu Jančuks jau saņēmis pirms pāris dienām: „Tas bija pievilkšanās stienis, jo man vajadzēja patrenēties priekš normatīviem hokejā. Tāpēc es tagad katru dienu trenējos.“
Jaunākais Jānis mācās Āgenskalna pamatskolā. Vectēvs visu mūžu nostrādājis par agronomu turpat Skrīveros, lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā. Jau labu laiku kā pensijā. Dēls darbojas nekustumo īpašumu jomā. Līdz ar mazā Jāņa piedzimšanu Glāznieku dzimtā ievesta jauna tradīcija.
„Visi kopā braucam uz mūsu zemi uz laukiem un stādām ozolu birzi. Tas jau tā turpinās deviņus gadus. Un katru gadu nāk jauna rinda klāt. Tā ir tāda forša lieta. Kur visiem satikties un redzēt, kā tie mūsu stādītie ozoli izaug aizvien lielāki. Un kādā brīdī viņi pāraugs mūs! Tā būs tāda vieta, kur satikties,“ priecājs Jānis (dēls).
