Streikojusī ģimenes ārste Ilze Jākobsone: Šis bija pagrieziena gads

Šogad plaši izskanēja rets notikums veselības nozarē – Veselības ministrija (VM) to dēvēja par ģimenes ārstu protesta akciju, bet paši ģimenes ārsti – par streiku. Viena no streikotājām bija ģimenes ārste Ilze Jākobsone no Rīgas. Viņa tagad saka, ka ģimenes ārstiem aizvadītais 2017.gads uzskatāms par pagrieziena gadu – izdevās palielināt finansējumu ģimenes ārstu praksēm un kopumā pievērst uzmanību problēmām veselības aprūpē.

Streiko, jo medicīnā daudzkas par maksu

Streikojušā ģimenes ārste Ilze Jākobsone: Šis mums bija pagrieziena gads Laura Dzērve
    "Jā, man nav bijusi tāda situācija, ka koridorā nav cilvēku... visi ir nobiedēti ar streiku," tā pirmdien, 3. jūlijā, pusdienlaikā atzina Purvciema poliklīnikā "Aura" strādājošā ģimenes ārste Ilze Jākobsone, kuru Latvijas Radio todien satika dažas minūtes pēc streika sākuma – nedaudz apmulsušu sēžam savā kabinetā aiz pacientu grāmatiņu kaudzes.

     

    Viņa ir ģimenes ārste ar 20 gadu pieredzi un lielu praksi – 2400 pacientiem. Katrs otrais kolēģis ģimenes ārsts aptuveni divarpus nedēļas nesniedza valsts apmaksātus pakalpojumus. Tagad, kad pagājis pusgads, Latvijas Radio ar Jākobsoni tikās vēlreiz – siltā un darbīgā ziemas dienā pirms darbalaika sākuma.

    "Tās divas nedēļas cilvēku bija maz. Arī televīzija un radio aktīvi strādāja, teica, neejiet pie ārstiem, ir streiks. [..] Šis streiks jau nebija  akcija, lai mēs varētu uzsākt maksas pakalpojumu ieviešanu arī primārajā aprūpē, tās mūsu valstī pietiek," saka ģimenes ārste.

    Jākobsone streikojusi tāpēc, lai pievērstu uzmanību situācijai, ka  jau tā medicīnā gandrīz viss notiek tikai par maksu.

    "Ģimenes ārsts drīkst dot slimības lapu 30 kalendārās dienas. Lai slimības lapu turpinātu, ir vajadzīgs speciālista slēdziens. Cilvēks pie šī speciālista netiek. Viņam jāiet pie maksas speciālista, lai dabūtu šo slēdzienu."

    Panāk finansējuma pieaugumu

    Naudu vajag, gan lai nodrošinātu ar likumu noteikto veselības aprūpi, gan arī personālam – lai būtu, kas ārstē. "Nezinu, vai visā šajā pusgadā tas tā visiem kļuva skaidrs, bet, man šķiet, ka ir diezgan bēdīgi. Ja visi, kam ir pensijas vecums, rīt aiziet pensijā, tad paliks retas rindas," spriež  ārste.

    Lai arī Jākobsones praksē ir divas māsas, kas nebūt nav visās praksēs, viņa pati saskārusies ar grūtībām atrast darbiniekus. "Mēs četrus mēnešus nevarējām atrast nevienu, jo, tā kā ir vajadzīgs cilvēks ar ārsta palīga kvalifikāciju, tas nav vienkārši," atzīst Jākobsone.

    Ģimenes ārsti, arī Jākobsone saka vārdu "streiks". Taču veselības ministre Anda Čakša un premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) to tā nesauca, bet gan dēvēja vien par protesta akciju.

    Streiks pēc pāris nedēļām pārgāja lēnajā streikā, kas nozīmēja – ne vairāk kā 20 pacientus dienā. To darīja tādēļ, ka ģimenes ārstu prasības, kas pārsvarā skāra finansiālus jautājumus, viņuprāt, neuzklausīja. Oficiāli akcija tika pārtraukta decembra sākumā, uzskatot, ka ģimenes ārstu prasības daļēji ir atbalstītas, piemēram, gaidāms finansējuma pieaugums.

    Vai šis tiešām ģimenes ārstiem uzskatāms par pagrieziena gadu? Ģimenes ārste Jākobsone atbild ar "jā".

    "Es saprotu, ka pat valdība piekrita, ka mediķu algas ir par zemu," saka Jākobsone, paužot viedokli, ka sava artava tanī bija arī ģimenes ārstu streikam.

    "Šķiet, ka atcēla pat to, ka ārstiem par virsstundām nemaksā. Šajā valstī visiem maksā par virsstundām, bet ārstiem nemaksā. Lai to nodrošinātu, pat speciāls likums no 2008.gada darbojās. Mums kapitācijas naudu pielika. Lai gan pagaidām tikai uz 2018. gadu konkrētu summu. Nevaru precīzi pateikt, bet šķiet, ka 26% [apmērā], mēs prasījām 30%. Bet ir pielikta," akcentē ģimenes ārste.

     

    Attēlā Ilze Jākobsone

    Atliek e-veselības sistēmas ieviešanu

    Streikotājiem izdevās pārcelt e-veselības ieviešanas termiņu par četriem mēnešiem – uz 1.janvāri. No šī datuma visas darbnespējas lapas un kompensējamo zāļu receptes būs tikai elektroniskā formā. Turklāt, ja līdz šā gada beigām ārsti nebūs noslēguši e-veselības lietošanas līgumu, tad viņi vairs nebūs līgumattiecībās ar valsti, tik strikti norādījusi VM.

    Jākobsone valsts e-veselības sistēmā pagaidām nestrādā. No kolēģiem Ģimenes ārstu asociācijas sēdē viņa dzirdējusi, ka e-receptes rakstīšana varot aizņemt pat septiņas minūtes. "Ja šī sistēma strādā tik lēni, tad tā darbu neatvieglo tajā momentā," secina ārste.

    27.decembrī, kad Latvijas Radio tikās ar ģimenes ārsti, līgumu par e-veselību viņa vēl nebija parakstījusi, bet 29.decembrī Latvijas Radio uzzina – līgums ir parakstīts. "Ar šo līgumu sanāk kā brīvprātīgi piespiedu kārtā – kas neslēgs līgumu, ar to neslēgs aprūpes līgumu. (..) Ļoti demokrātiska pieeja," ironizē ģimenes ārste.

    Ģimenes ārstei svarīgi saprast, kā valsts e-veselības sistēmu varēs savietot ar vietējo elektronisko sistēmu, kurā viņa jau labu laiku strādā, piemēram, raksta receptes un pēc tam tās izdrukā.

    "(..) Pašlaik janvārī mēs esam sagatavojušies. Hronisko pacientu receptes ir sarakstītas tagad decembrī. Domāju, ka janvārī ļoti daudz šo recepšu nebūs, tad varbūt kaut kā varēsim (..)," teic Jākobsone.

    Tā tuvākajam laikam nodrošinājusies ģimenes ārste Jākobsone, kura cerīgi palūkojas ārā pa logu, sakot, ka tuvākajā laikā, cerams, nebūs pārāk auksti un nesekos straujš pacientu skaita pieaugums, tā izaicinot jauno e-veselība sistēmu. Nākamgad viņa arī redzēs, kā praksē izpaudīsies pirmais gads, kad veselības nozares budžets beidzot būs sasniedzis miljardu eiro, atvēlot papildu naudu gan mediķu algām, gan rindu mazināšanai.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti