Rute un Kārlis Kārkliņi auklē savu mazo meitiņu un grib arī audžubērnu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Labdarības maratonā „Dod Pieci” šogad aicina ziedot tām ģimenēm, kas vēlas savās mājās uzņemt kādu no bērnunamu bērniem, kļūt par aizbildni, audžuģimeni vai adoptētāju, taču baiļu un neziņas dēļ līdz šim ir atlikušas šo lēmumu. Katri pieci eiro par dziesmu pieci.lv ēterā ir pielīdzināmi vismaz 30 minūtēm atbalsta, ko sniegs jaunizveidotā „Ziedot.lv” atbalsta programma „Plecs”. Plānots, ka darbu tā sāks nākamgad, nodrošinot ģimenēm nepieciešamos sociālos pakalpojumus, emocionālu atbalstu, katrai ģimenei piesaistot atbalsta personas, kas sniegs palīdzīgu plecu dokumentu kārtošanas procesā un laikā, kamēr ģimenē ienāk bērns un arī pēc tam.

Gaidot labdarības maratonu «Dod Pieci», piedāvājam iepazīties ar dažādu ģimeņu pieredzes stāstiem. Vairākos ierakstos stāstīsim par ģimenēm, kas ir gatavas savās mājās uzņemt kādu no „sistēmas bērniem”. Rute un Kārlis Kārkliņi ir viena no šādām ģimenēm, kuru atbalstam labdarības maratonā šogad ziedos sabiedrība.

Rute un Kārlis Kārkliņi
00:00 / 03:35
Lejuplādēt

Rute un Kārlis patlaban apmeklē kursus audžuģimenes statusa saņemšanai, un savā grupā viņi ir gados jaunākie. Abiem jauniešiem ir vien 28 gadi, ģimenē ir divi bērni. Rute patlaban auklē abu mazo meitiņu un bērnu kopšanas atvaļinājumā labprāt aprūpētu vēl kādu bērniņu, bet Kārlis ir mācītājs.

Mēs, jau saderinoties un gatavojoties precēties, runājām par to, kāda tā mūsu ģimene varētu būt, un mēs pieļāvām to domu, ka mēs varētu adoptēt, bet tas vairāk bija tāpēc, ka tas bija tas, ko mēs zinājām. Adopcija bija tas ārpusģimenes aprūpes veids, ko mēs pazinām. Tad, kad sākās arī „Bāreņu svētdienas” kustība un arī mēs sākām konkrēti par to domāt, interesējoties par ārpusģimenes aprūpes formām, sapratām, ka mēs esam vairāk piemēroti audžuģimenei šai dzīves posmā",'' stāsta Kārlis.

''Kā Rute teica, tam, ka mēs esam jauni, visu kaut ko cenšamies darīt un iesaistīties, tam jau arī ir tās pozitīvās puses. Piemēram, tas, ka Rute ir mājās ar mūsu meitiņu joprojām, tas nozīmē, ka viņa var būt mājās un mēs varam paņemt zīdainīšus vai mazākus bērnus, ko ļoti daudzi audžuvecāki nevar, jo viņi strādā.

Nebaidās jau tikai muļķi un tie, kuri nesaprot to situāciju. Protams, ka biedē. Nav jau tā, ka mūs tikai nobiedē tajos kursos, ir daudz arī to stāstu, kur ir ļoti skaisti iznākumi, kur ir kādas pārmaiņas. Katrā ziņā tas, ko bērns piedzīvo ģimenē, un tas, ko viņš piedzīvo institūcijā... Lai kāds būtu tas stāsts ģimenē, vismaz mums joprojām ir sajūta, ka tas ir tā vērts un mēs to gribam darīt. Mēs pat vēl neesam audžuģimene, mēs tikai grasāmies par tādu kļūt un mācāmies, un cilvēki jau ir ļoti atbalstoši un iedrošinoši. Ir arī kādi cilvēki, kas uzreiz jautā - vai jums ar saviem bērniem nepietiek?" Rute piebilst, ka ''to, kurš tiešām ir pārliecināts par šo lēmumu, ka gribas to [ceļu] iet, viņu nebiedēs kaut kādi sarežģījumi procesā vai kā. Kad tu noliec divos svaru kausos to bērnu un kaut kādas grūtības, kas tev var būt ar papīriem...''

Kārlis priecājas, ka sabiedrība ir iekustināta un jau daļēji gatava arī darboties bez vecaku uzmanības atstāto bērnu dzīves kavlitātes uzlabošanā: Kaut kā sabiedrība un sabiedrības populārā daļa jau pievērš tam uzmanību. Ir šis „Dod Pieci” maratons, un ir arī tagad Kaupers ar Zemīti uzrakstīja dziesmu „Esi kopā”, kas mudina kopā pavadīt laiku un vienkārši veidot šo saikni. Es domāju, bez vecāku aprūpes palikušie bērni - vai viņi ir krīzes centros vai bērnunamos -, viņiem nav, kas ar viņiem pavada laiku, velta uzmanību. Un droši vien tas aicinājums vai novēlējums ir vienkārši ieskatīties tajā un uzdot sev jautājumu, ko es varu darīt?"'

Labdarības maratona „Dod Pieci” šī gada sauklis ir „Salabo bērnību”, un tā galvenais mērķis ir palielināt to ģimeņu skaitu, kas apsvēruši domu par bērnunamu bērnu audzināšanu, bet dažādu iemeslu dēļ šo lēmumi ir atlikuši. 

''Es arī saprotu tos cilvēkus, esmu pati starp tiem, kuriem ir bailes, neziņa, vai es to bērniņu iemīlēšu? Vai es tikšu galā? Vai es esmu pietiekami labs? Ko teiks mana ģimene? Aizvest uz bērnunamu dāvanas, tā nav palīdzība bērnunamu bērniem. Bērnunamu bērniem palīdzība tiešām ir, atrodot viņiem ģimenes, un es domāju, ka mēs kopā ar Latvijas Radio to varam izdarīt, lai, sagaidot Latvijas simtgadi, mēs varētu teikt, ka mūsu mērķis ir Latvija bez bērnunamiem,'' klāsta „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.

Bērnunamos patlaban dzīvo ap 1200 bērnu. Atrast ģimeni katram no viņiem ir iespējams, uzskata Rūta Dimanta. Paredzēts, ka programma „Plecs” savu darbību varētu sākt nākamgad, un tā pastāvēs vien tikmēr, kamēr visiem bērniem tiks atrastas mājas.

''Mērķis ir līdz 2021.gadam, kad Latvija noslēgs savas 100-gades svinības, panākt, ka katram bērnam Latvijā ir ģimene. Tā nevar būt administratīva funkcija ar Ministru kabineta noteikumiem, ka katram bērnam, kurš ir bērnunamā, ir jāatrod ģimene. Tas tā nestrādā,'' saka Dimanta.

Ģimeni veido tieši cilvēki, nevis valsts, tādēļ jāiesaistās sabiedrībai, citam cits ir jāiedrošina un ģimenēm jādalās savos pieredzes stāstos.

Labdarības maratons „Dod Pieci” norisināsies no 17. līdz 23.decembrim Rīgā, Doma laukumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti