Rūjienas novadā «Arumu» saimnieki jau vairākus gadus rīko labdarības nometnes bērniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Nu jau septīto gadu Rūjienas novada bioloģiskās zemnieku saimniecības „Arumi” saimnieki vasarā vienu nedēļu pie malas liek lauku darbus un savu laiku velta, kā viņi paši saka, sirdsdarbam. Tā ir bērnu nometne, kuru Ineta un Laimonis Bole kopā ar brīvprātīgajiem rīko savā saimniecībā un rūpējas par to, lai nometnes dalībnieki būtu garšīgi paēduši.

Sākotnēji šī nometne bija galvenokārt sava novada bērniem no sociālā riska ģimenēm, taču tagad dalībnieki ir arī no citiem, tālākiem novadiem.  

“Pusdienās būs soļanka un aveņu ķīselis ar biezpiena sacepumu, es taisu to, kas man pašai garšo…” „Arumu” saimniece Ineta Bole dala pusdienu porcijas nometnes dalībniekiem, pamatā jau produkti no pašu saimniecības vai arī kaimiņiem, arī pašas ceptā maize. Un lieki jau taujāt, kā pēc izskriešanās un spēlēm lauku gaisā, tas garšo.

Zinot, ka Inetai un Laimonim ir paprāva saimniecība, kurā jau ikdienā darbs dzen darbu un savu aprūpi gaida cūku saime, rodas jautājums, kā ar to visu tikt galā un vēl 4 reizes paēdināt 30 nometnes dalībniekus.

“Tad lopiņi apvainojas uz mums tai nedēļā, jo tad viss tiek nolikts pie malas un pakārtots tikai tai nometnei,” atzīst saimniece.

“Bet šīs nometnes mums ir sirdī, tā es arī visiem saku, ka tās nometnes mums ir sirdī, bez viņām mēs nemākam izdzīvot,” viņa piebilst.

Saimniekiem gan pašiem ir daudz mazbērnu, bet “tā mīlestība mums laikam ir tik daudz, ka mēs varētu dot un dot to mīlestību”.

Jūkot kolhozam, Boļu ģimene savā īpašumā iegādājās vecu muižas laiku ēku ar plašu pagalmu, tā arī tagad tad ir vieta, kur uzņemt nometnes dalībniekus.

“Mums piecus gadus notika Rīgas draudzei vienai nometnes. Tad jau tas mums bija sava veida bizness, jo viņi mums maksāja, mēs viņiem devām telpas, gatavojām visus ēdienus, bet pēc pieciem gadiem sākās tā krīze, un  tā draudze tās nometnes vairs negribēja rīkot, tai tukšā gadā no vienas nometnes līdz otrai, mēs sākām domāt, ko darīt, bet sirdī prasījās tās nometnes,” stāsta Ineta.

Tad arī kopīgi ar skolotājiem, kas piedalījās kristīgajā nometnē, aizsākās tradīcija ik vasaru pašiem rīkot šīs nometnes, sākotnēji ar domu, lai brauktu un atpūstos bērni no problēmģimenēm vai daudzbērnu ģimenēm.

“Tad mēs sākām aicināt no ģimenēm, kam apstākļi grūtāki, no tādām lielām ģimenēm, nu kaut kādā veidā gribas palīdzēt, nu tā tas ir. To labo vārdu viņiem esam devuši, es ticu, ka kaut kad dzīvē tas atgriezīsies,” saka saimniece.

Un nav jau tā, ka šajā nometnē gluži kā ciemos pie lauku vecmāmiņas ir tikai izskraidīšanās brīvā dabā, nometnē ir arī brīvprātīgie pedagogi, kas vada dažādas nodarbības, kā stāsta viens no viņiem Viesturs Knopkens, tās ir arī sarunas par dzīvi, tās vērtībām, sarunas, kuras mājās ne visi var  ar vecākiem izrunāt.

“Mēs tiešām no sirds gribam tiem bērniem dot to, ka viņi var apzināties sevi, ka viņiem ir kādi talanti, varbūt kādiem mājās ir ļoti grūti apstākļi un viņiem liekas, ka tā būs jāpavada visa dzīve, nekādu cerību nav, bet ir. Tiešām gribam dot šiem bērniem, kaut vai tās ir pāris dienas vasarā, lai viņiem ir tāds labs stimuls jaunajam mācību gadam, arī dzīvei savai,” stāsta Knopkens.

“Arī šeit mēs ar viņiem parunājam par tādām lietām, par ko skolā nerunā, piemēram, kā veidot attiecības gan ar apkārtējiem cilvēkiem, gan pretējo dzimumu, kā veidot labu ģimeni, nu tādas pamatvērtības,” piebilst pedagogs.

Vienīgi tagad ir bažas, vai nometne varēs būt arī nākamgad, jo kā stāsta Ineta un Laimonis, stingrākas ir kļuvušas prasības, kuras izpildīt būs pagrūti.

“Nu trakākais ar tiem ārstiem, vajadzēs ārstu uz vietas, kurš pārbaudīs bērnus, nepietiks ar ārsta zīmi, nu sāksim ar to, kurš ārsts brauks šeit un pārbaudīs tos bērnus, visas tualetes un sanitārās lietas, cik es tam ārstam maksāšu? Bet šī ir labdarības nometne, šeit mums neviens tai nometnei naudu nedod, to mēs darām par savu naudu, man vēl tagad ārsts jāalgo par to, ka es bērniem dodu prieku. Mums visas ārstu zīmes ir, ir līgumi ar vecākiem, viss ir tā, kā tam jābūt, šī laika prasībām atbilstam pilnībā, izlasot nākošā gada prasības, nezinu…” klāsta Ineta.

Taču risinājums tikšot meklēts, jo kaut vai galu galā neviens nevar aizliegt braukt ciemos uz laukiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti