Latvijas Televīzija ar Ponomarenko ģimeni pirms valsts svētkiem tiekas 19.Zemessardzes bataljonā. Ģimenes galva Igors savas dienesta gaitas bruņotajos spēkos sācis līdz ar Zemessardzes izveidi, bet pēcāk pievienojies NBS.
"Visam tam gribējās iziet cauri. Skaidrs, ka tas laiks ātri paiet un pašam liekas, ka esi vēl jauns, tāpēc arī turpinu Zemessardzes 19.bataljonā turpmāk dienestu blakus savam dēlam.
Pats es viņu atvedu uz šo bataljonu, kad nācu stāties un pabeidzu profesionālo dienestu, un viņš man atnāca līdzi," klāsta ģimenes galva.
Arī Igora vecākā meita Adrija studē Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Šī izvēle bijusi apzināta jau kopš bērnības.
"Tā kā tēvs strādāja Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, tad nebiju vēl pabeigusi vidusskolu, bet ar vienu kāju biju iekšā jau tajā teritorijā," atzīst Adrija.
Ģimene vienkopus militārajās mācībās pagaidām nav tikusies. "Noteikti negribētu vienās mācībās ar viņu. Mums jau poligons ir mājās. Paldies Dievam, nedzīvojam kopā," teic Adrija.
Uz to Igors atsmej, ka nu bērni kļuvuši lieli un grib būt patstāvīgi. Līdz šim gan ģimenē 18.novembris bijis saistīts ar parādēm, kurās soļojuši visi.
"Soļot parādē – tas ir uzmundrinoši, jo viss ir vienots – vienots ritms, vienots kājas atsitiens pret zemi, bungu dunoņa. Tas ir spēks, ka tas ir ikvienam, kas ir blakus karavīram tajā mirklī," saka Deivids.
Adrija atzīst, ka parādes laikā sirdī jūtas laimīga. "Bet nevari to nevienam izrādīt. Tu dari savu darbu, bet sirdī esi laimīgs un lepns par to, ko tu dari."
Šogad valsts svētkos ģimene plāno pulcēties tēva mājās, aizsākot arī jaunu tradīciju. "Lai gan mēs dzīvojam atsevišķi, mēs vecāku mājās esam uzlikuši staltu mastu un, domājams, ka mēs vienosimies un 18.novembrī stāvēsim pie karoga masta," teic Deivids.
Adrija uzsver – tas, ka gan viņa, gan brālis izvēlējušies militāro karjeru, nav nejaušība, bet gan ģimenē ieaudzināta vērtība pret valsti un sabiedrību.
"Ceru, ka tie, kas ir aizbraukuši no Latvijas, uz svētkiem tiek pie saviem radiem un visi kopā apvienojas. Tas nekas, ka viņi ir projām, jo viņi tāpat ir kopā ar mums," piebilst Igors.
