4. studija

Vai Vidzemes tirgu drīzumā negaida Āgenskalna tirgus liktenis?

4. studija

Iela par godu ezeram vai kaņieriem?

More - ciems ar leģionāru muzeju un kamīna malkas ražotni

Mores «ušņu valstībā» izveido kara muzeju un piesaista tūristus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

More ir pirmais pagasts, kurš, brūkot padomju varai, pirmais izstājās no kolhoza. Situācija bija bēdīga, lauksaimniecības zeme nederīga, daži centās audzēt lopus, bet visapkārt zaļoja ušņu brikšņi, un ciems šķita pamiris.  Bet Antons un Anta Brači neapjuka un izveidoja Mores kara muzeju, kuram tagad apmeklētāju netrūkst.

 “Pilsētnieki sāka domāt, ko vēl varētu darīt, kaimiņš redzēja, ka rudzi neizauga, iekārtoja briežu dārzus,” stāstīja Mores muzeja saimniece Anta Brača.

Anta un Antons Brači atguva vectēva īpašumu un no Olaines ieradās Morē, lai sāktu nodarboties ar lauksaimniecību.

“Doma bija -  sēsim, pļausim, bija govis, pīles, vistas. Bet dzīve rāda ko citu. Ar saimniecību nevarēja tikt uz priekšu,” atzina muzeja saimnieks Antons Bračs.

“Vienu gadu iestādījām kartupeļus, bizness pirmo gadu labi gāja, otrā gadā  visi jau to domāja, sastādīja, nu ir par daudz, tas pielika punktu saimniecībai,” stāstīja Antons.

Pašvaldība un arī vietējie iedzīvotāji lauzīja galvas - ko pasākt šajā ušņu valstībā, kur nekas lāgā neaug. Izpētījuši iespējas, pievienojās Siguldai un nolēma nodarboties ar tūrismu, jo Siguldā tūrisms plaukst un zeļ.

Vēsturiski Morē Otrā pasaules kara laikā notika vissīvākā kauja, lai atvairītu Sarkanās armijas iebrukumu Rīgā, tāpēc Morē bieži pulcējās leģionāri.

“Man bija 14 gadu, un visu laiku nodzīvoju mājas pagrabā, no Sudas purva nepilnu kilometru krievs bija uz austrumiem, vācietis pāri purvam tepat,” atcerējās Uldis Birziņš, kurš piedzīvojis Mores kauju.

Leģionāri Morē vēlējās pārapbedīt kritušos karavīrus un izveidot piemiņas plāksni. Tā kā Antai un Antonam ar saimniekošanu nevedās, viņi atvēlēja leģionāriem saimniecības ēkā vienu telpu, lai izveidotu piemiņas stūrīti.

“Es iedevu vienu telpiņu, [..] viņi atveda pāris ieročus. Nu jau 16 gadi ar mantu apaudzis, brauc no visas pasaules, tik no Āfrikas nav bijuši,” stāstīja Antons.

Tā Antona un Antas saimniecības ēka kļuva par Mores kara muzeju, dažādi priekšmeti ekspozīcijai tiek piedāvāti no malu malām, un interesentu apskatīt muzeju netrūkst.

 

Antons ir arī rotkalis, tā nu apvienojis divus vienā - izrāda apmeklētājiem gan kara relikvijas, gan rotaslietas.  

Pagastā šobrīd dzīvo aptuveni 600 iedzīvotāju, prom dodas tikai retais, un pēc tam atgriežas dzimtajā novadā. Darba vietu Morē un tuvējā apkārtnē netrūkstot, bezdarba neesot, bet bezdarbnieku gan esot gana. Ja galva strādā, izdzīvot visos laikos varot, nobeigumā saka muzeja īpašnieks Antons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti