Latgales zemnieks, kas peldējās kviešu laukā: «plūdi bija piespiedu mācība»

Viens no negaidītākajiem un postošākajiem notikumiem Latgalē bija šī gada rudenī reģionu skārušās lietavas. Nerimstošais lietus dzina izmisumā lauksaimniekus, jo bojā gāja ne tikai nenokultā labība, bet arī jau iesētie ziemāji. Uz šīs postažas fona sociālos tīklus uzspridzināja par Latgales Švarcenegeru nodēvētā jaunā zemnieka Laura Ļubkas peldējums applūdušajā kviešu laukā. Atskatoties uz aizvadītajiem mēnešiem, Lauris stāsta gan par negaidīto slavu, gan par lietavu radītajām sekām, gan gūto mācību.

Jauns un stalts latgaliešu puisis, stāvot applūdušā kviešu laukā, mundri aicina zemniekus lietavu radīto plūdu dēļ nekrist izmisumā un metas peldus. Šis video vien dažu dienu laikā kļuva par sensāciju, pārpludinot masu medijus un sociālos tīklus. Tā galvenais varonis ir Lauris Ļubka. Viņam ir nedaudz pāri par 30 gadiem, un viņa ģimenei Kārsavas novada Mežvidos pieder zemnieku saimniecība “Lūsēni”, kas ne tikai apsaimnieko tūkstoš hektārus zemes, bet arī nodarbojas ar kokapstrādi.

Latvijas Radio ar jauno zemnieku satikās viņa saimniecības ofisā Rēzeknē, jo pašlaik zeme ir tik ļoti pārsātināta ar mitrumu, ka aizbraukt līdz laukam, kurā vasaras nogalē peldējās, Lauris nemaz neuzņemas.

"Novākt mēs novācām, bet vizuāli skats bija pārsteidzošs, tāds kā pelējuma milzīgs mākonis nāca no kombainiem laukā, kad tie kvieši tika kulti. Kombaina vadītājs praktiski neredzēja neko. No malas izskatījās kā tuksneša vētra, bet nokult nokūlām."

Lauris atzīmē, ka gan no šī lauka, gan arī citiem rudenī nokultie graudi bija derīgi tikai lopbarībai.

Atskatoties uz aizvadīto rudeni, jaunais zemnieks ir pārliecināts, ka no lielā posta, ko daba nodarīja zemniekiem, ir jāgūst mācība.

"Piespiedu mācība, kā ir jāmāk rīkoties ārkārtas gadījumos, kā tam ir jāsagatavojas, kā būtu labāk sevi noskaņot un būt gatavam uz to sliktāko un lietderīgāk izmantot laiku.

Es esmu sev apsolījis, ka nākamgad es izmantošu katru mirkli - sākšu agri kult, beigšu līdz ar saules rietu, jo pēc šādiem plūdiem mēs dabūjām kaltēt trīsreiz mitrākus graudus, un tātad arī zaudējumi arī ir krietni, krietni lielāki."

Lauris, kaislīgs mednieks būdams, joko, ka laikam vislielākie ieguvēji no plūdiem ir meža zvēri un putni. "Meža zvēriem šogad ir riktīgā “haļava”, uzklāts galds katrā trešajā laukā! Arī meža putni aktīvi izmanto dabas doto iespēju."

Lauris Ļubka

Runājot par medijos izskanējušajiem apvainojumiem Latgales zemniekiem par iespējamo krāpšanos ar izpostīto platību pieteikšanu kompensācijām, Lauris uzskata, ka uz to brīdi situācija bija tik neskaidra, ka zemnieki īsti nevarēja pat prognozēt, vai uz lauka vispār varēs uzbraukt.

"Kas attiecas uz mūsu saimniecību, tad mēs bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem varam pateikt, ka mēs iesniedzām tikai to, ko kategoriski nekā nevarēja novākt un joprojām tie pierādījumi stāv uz lauka."

Jaunais zemnieks stāsta, ka no viņu saimniecībai piederošajiem 1000 hektāriem zemes kompensācijai pieteikti vien 120 hektāri sējumu.

Šobrīd Latgalē uzsnigušais sniegs ir nosedzis tehnikas izdangātos, daudzviet nenovāktos un izpostītos sējumu laukus. Pārmērīgais mitrums vieš bažas arī par nākamā gada ziemāju ražu.

"Situācija ir gana dramatiska arī pašreiz tāpēc, ka rudens lietavas ieilga un arī tie plūdu ūdeņi tik ātri neuzsūcās. Zeme joprojām ir kā piesūcināts sūklis. Tie ziemāji, kas ir paspēti iesēt, tie arī izskatās gana dramatiski."

Kad pēc pāris stundām pēc video ar peldi kviešu laukā ievietošanas burtiski uzsprāga sociālie tīkli, Lauris bijis no tiesas pārsteigts.

"Pēc stundām trim man zvana agronomi no Kurzemes, no Zemgales, saka: “Zvaigzne, vai tad tik traki pie tevis?” Čiuļi zvana: “Ei, kas, vai tad tā var būt?” Es uzskatu, ka savu artaviņu tajā, lai arī lielie varas vīri atskatās uz mūsu pusi, es tomēr būšu devis."

Lauris noskaņots optimistiski un uzskata, ka zemniekam nevienos laikos nav bijis viegli, taču tas nenozīmē, ka jāpārstāj cīnīties. Un viņa slavenais peldējums pārplūdušajā kviešu laukā bijis kā aicinājums neuztvert situāciju tik dramatiski.

"Tad es sevi pieķēru pie domas, ka mēs esam pārāk daudz sevi pārmocījuši ar raizēm, ar domu par nākotni. Un tad tāds klikšķis – nu, kaut kas tāds ir jāizdara, lai visus sapurinātu."

Pēc intervijas Laura darba diena turpinās, jo lielās rudens lietavas ir nesušas zaudējumus ne tikai lauksaimniecībai, bet arī kokapstrādes biznesam. Turklāt kārtīgs zemnieks par spīti ziemai jau sāk domāt par sēju.

2 komentāri
Pilnmeness
Skaidri redzams, ka Latgalē stipri vairāk jāpiedomā par meliorāciju, tās atjaunošanu un sakārtošanu.
Pilnmeness
Kā redzams iekš YouTobe, tad šim video šobrīd ir tikai nedaudz pāri 2000 skatījumu, ko noteikti nevar saukt par sensāciju pat Latvijas mērogā
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti