Lielezerā trenējas jaunie airētāji. Airēšana ir Limbažu un Salacgrīvas novadu apvienotās sporta skolas lepnums, un šeit savus pirmos panākumus kaldinājis ne viens vien sportists. Nodarbību tobrīd vada jaunais treneris Igo Ažuks. Puisis atzīst, ka tas ir viņa sirds darbs, bet diemžēl nākas strādāt arī cituviet, jo ar trenera algu vien neiztikt.
Pēcpusdiena Limbažu sporta halle ir jauno sportistu pilna - trenējas vieglatlēti, basketbolisti, futbolisti. Basketbola trenere Sigita Upmale stāsta, ka jāstrādā arī brīvdienās, bieži vien tas prasa visas mēneša brīvdienas. Samaksa ir par novadītajām kontaktstundām, bet nemaksā par vienas dienas sacensību braucieniem. Garākiem komandējuma naudas ir niecīgas. Arī Sigita stāsta, ka šis darbs viņai, kaut arī ļoti tuvs sirdij, nav vienīgais.
Sporta skolas direktore Diāna Zaļupe atzīst, ka gandrīz vai visi treneri ir spiesti strādāt vēl papildus, un uzsver, ka pašreizējais atalgojums neatbilst treneru ieguldījumam:
„Valsts ir parādā jaunatnes treneriem. Algas krīzes laikā tika samazinātas, tad nāca tikai solījumi atgriezt…Mēs saņemam apmēram 60% no tā, ko vajadzētu.”
Būtu jādomā par jauno maiņu, taču kā motivēt sporta akadēmiju beigušo, ja atalgojums ir tik zems? Bez tam - nesamaksātās treneru algas, kā stāsa Diāna Zaļupe, gluži kā lavīna sev līdzi nes arī citas problēmas:
„Pašvaldības spiestas segt to iztrūkumu, līdz ar to neatliek naudas sporta inventāram, braucieniem uz sacensībām, nometnēm. (..) Panākumi jau būs, bet tas ir tikai uz ļoti pašaizliedzīga darba rēķina, uz cilvēku rēķina.”
Par sporta skolu problēmām, kā stāsta Diāna Zaļupe, kura ir arī Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja, bijusi saruna ar izglītības un zinātnes ministri. Sporta pedagogi cer uz risinājumu, ja ne, tad neizslēdz arī protesta akciju iespējamību.
