Godinās Latvijas Centrālās Padomes darbinieci Valentīni Lasmani simtajā dzimšanas dienā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pirmdien, 2016. gada 16. maijā, 100 gadu jubileju svinēs Valentīne Lasmane. Atzīmējot Valentīnes Lasmanes dzimšanas dienu, tiks prezentēts un laists pārdošanā filmas ”Uz spēles Latvija” DVD ieraksts, informēja Latvijas Okupācijas muzeja speciāliste Līga Strazda.

Valentīne Lasmane ir viena no nedaudzajām sievietēm, kura vācu okupācijas laikā līdzdarbojās Latviešu Centrālās Padomes bēgļu laivu organizēšanā uz Zviedriju. Vēlākajos gados, dzīvodama Zviedrijā, viņa aktīvi aizstāvēja padomju režīma politieslodzīto, sava vīra māsu Lidiju Lasmani.

Valentīnes Lasmanes darbība bēgļu laivu organizēšanā ir attēlota Pētera Krilova dokumentālajā filmā “Uz spēles Latvija”. (Kā romāna tēla daļējs prototips viņa ir izmantota arī Arvīda Griguļa romānā "Kad lietus un vēji sitas logā”). Uz Krilova filmas bezmaksas seansu publika aicināta 16. maijā plkst. 17 Latvijas Okupācijas muzejā Raiņa bulvārī 7. Jubilāri godinās arī ar viņas atmiņu publikāciju Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” interneta vietnē www.dzivesstasts.lv sadaļā “Jaunumi”.

Valentīne Lasmane (dzim. Jaunzeme) piedzima Ukrainā. 1921. gadā ģimene atgriezās tēva dzimtenē Latvijā. Valentīne pabeidza Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu. Vācu okupācijas laikā viņa iesaistījās pretestībā vācu okupācijas režīmam, darbodamās Latvijas Centrālās padomes evakuācijas grupā Ventspilī. 1944. gada novembrī viņa pārbrauca jūrai uz Zviedriju arī pati.

1970. gadā, Latvijas apmeklējuma laikā, gan viņu, gan vīru Albertu aizturēja čeka un 10 dienas pēc kārtas pratināja Alberta māsas Lidijas Lasmanes pretpadomju lietas sakarā. Piedzīvoto VDK Valentīne sauc par „valsts eksāmenu”. Kad 1983. gadā Lidiju Lasmani jau trešo reizi notiesāja par pretpadomju darbību, Valentīne veica milzu darbu, lai izvērstu skaļu starptautisku akciju, iesaistot starptautiskas cilvēktiesību organizācijas. Ar trimdas latviešu jaunekļa Imanta Lieģa palīdzību 1989. gadā kāds britu parlamentārietis toreizējo Lielbritānijas premjerministri Mārgaretu Tečeri pirms tikšanās ar Mihailu Gorbačovu iepazīstināja ar „Lidijas lietu”.

Valentīne Lasmane sarakstījusi grāmatu "Pāri jūrai". Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pētera Krilova filma “Uz spēles Latvija” ir latviešu un angļu valodā, kā arī  ir pieejami krievu subtitri. Papildus diskā iekļauta arī saruna ar filmas veidotājiem, savukārt filmā neiekļautās epizodes no autoru atrastajiem unikālajiem 1988 gadā veidotajiem Valsts Drošības Komitejas pseido-dokumentālajiem TV raidījumiem Spēle (QR kods vāka iekšpusē).

Filma ir aizraujošs detektīvstāsts retro toņos –  izmantojot padomju propagandas kinomateriālu fragmentus un čekas pratināšanu protokolus, kas kadrā atdzīvojas melnbaltā plastilīna animācijā, tas vēstī par līdz šim maz zināmu vēstures realitāti - spiegošanas karu Padomju Latvijā pirmajos Aukstā kara gados. Tomēr pats svarīgākais ir režisora personīgais stāsts par drošības orgānu apmeloto un nogalināto tēvu – Latvijas patriotu. 2014. gadā „Uz spēles Latvija” festivālā „Lielais Kristaps” atzīta par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu, kā arī saņēmusi laikraksta „Diena” gada balvu kultūrā.

Sērijā “Latvijas filma” tiek izdotas filmas, kas kļuvušas par notikumu Latvijas kultūras dzīvē. Tās, kas ieņem būtisku vietu Latvijas kultūras kontekstā, izceļas ar māksliniecisko kvalitāti vai baudījušas īpašu skatītāju mīlestību – gluži kā pirmais nacionālais grāvējs “Zvejnieka dēls”, kas bija pirmā latviešu skaņu filma un tālajā 1939. gadā pulcēja nebijušu daudzumu kino skatītāju.

Sērijas izdevumi top ar mērķi saglabāt Latvijas kino kultūrvēsturisko mantojumu, papildinot DVD saturu ar izziņas materiāliem par filmu tapšanas procesu. Līdz šim DVD sērijā "Latvijas Filma" iznākuši jau 12 DVD. Starp izdevumiem atrodamas gan tādas Latvijas kino zelta fonda filmas kā "Zvejnieka dēls", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Ezera sonāte", "Pie bagātās kundzes" un "Ābols upē", gan arī filmas, kas plaši izskanējušas pēdējos gados – starptautiski novērtētās Jāņa Norda "Mammu, es tevi mīlu", Aika Karapetjana "Cilvēki tur" un pēdējo gadu "Oskara" kandidātes no Latvijas - Signes Baumanes "Akmeņi manās kabatās" un Jura Kursieša "Modris". Visiem Latvijas filmas izdevumiem ir subtitri krievu un angļu valodās, atsevišķiem izdevumiem arī vācu, franču, itāļu, spāņu un citās valodās.

Valentīnes Lasmanes dzimšanas dienas atzīmēšanu rīko vairākas nevalstiskās organizācijas — studija „VFS Films”, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts” un Latvijas Okupācijas muzejs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti