Daudziem jaunajiem ārstiem vismaz trīs reizes lielāka alga nereti ir galvenais motīvs pamest dzimteni, bet ir arī tādi, kas izvēlas atgriezties, lai strādātu Latvijā. Viena no šādiem ārstiem ir Gaiļezera slimnīcas Radioloģijas nodaļas virsārste Sanita Ponomarjova.
Nodaļa, aparatūra – nav nekās atšķirības starp Limožas slimnīcu Francijā un Gaiļezeru tepat Rīgā, tāpēc jaunā ārste pēc divu gadu ilgas stažēšanās atgriezās.
Viņa LTV stāsta, ka Latvijā ir vairāk izaugsmes iespēju, jo Francijā sistēma izveidota jau sen un tā strādā, ejot pa noteiktām sliedēm, stagnējoši un paredzami.
Francijā viņai pietrūcis daudz kas, sākot ar mūsu teātri un koncertiem, beidzot ar kolēģiem. Lai gan hospitālī kopā strādājuši arī ārsti no Brazīlijas, Kolumbijas, Grieķijas, Vjetnamas un Libānas, sirsnības bijis maz. Izteiktas darba attiecības, bez draudzības vai jokiem.
Ir arī citas atšķirības. Piemēram, lai gan franči smēķē kā traki, par savu veselību tomēr rūpējas daudz vairāk.
„Aizraujas un vēl kompensē to visu ar sarkanvīnu. Vīna patēriņš viņiem ir lielākais Eiropā. Bet cukura diabētu, holesterīnu, spiedienu - ļoti uzmana, dzer zāles, seko svaram,” novērojusi Sanita Ponomarjova.
Ārste piekrīt, ka viņas kolēģi no Latvijas gan aizbrauc pārsvarā pēc labākas dzīves. Alga studijas tikko beigušam mediķim tur vienalga būs trīs reizes lielāka. Piemēram, viņas hospitālī sākuma summa būtu 2000 eiro, par pieredzi, publikācijām un citām lietām – piemaksā klāt.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāja Maija Radziņa skaidro, ka aizbraucēju skaits ir stabils, aptuveni 250 pieprasījumi gadā un īpašu atgriešanos viņa neredz.
Sanita nav tik skeptiska. Viņa nav vienīgā, kas stabilu algu un labklājību iemainījusi pret iespēju satikt ģimeni un dzīvot Latvijā. Tiesa, jau atgriežoties, viņa zināja, ka savā pirmajā darba vietā – Gaiļezera slimnīcā – ienāks kā tikko renovētas un perfekti aprīkotas nodaļas virsārste, kas nav slikts piedāvājums jaunam, daudzsološam mediķim.
