Panorāma

Intervija ar Artūru Grīnbergu

Panorāma

Šķēpmetējs J.Lūsis uzņemts vieglatlētikas Slavas zālē

Glābēja un izglābtā pirmā satikšanās

Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas - glābēja un izglābtā pirmā satikšanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas glābējs un izglābtais pirmo reizi satikās. Tonakt viņi viens otru pat neredzēja, tikai sarunājās caur betona plāksnēm, lai smagi cietušais „Maxima” kasieris Mārtiņš Plāsis izturētu deviņas garas stundas zem drupām. 

LTV „Panorāmai” izdevās atrast vienu no Plāša glābējiem. Hermanis Plisko palīdzēja viņu atrakt un bieži sarunājās, lai jaunietis nezaudētu cerību.  

Kas atnācis uz tikšanos, ko „Panorāma” sarunāja kādā Slokas parkā, Mārtiņš nezināja. To glābēju sejas, kuri traģiskajā dienā viņu izvilka no drupām, puisis neatceras.

„Kaut daudziem cilvēkiem būtu tāda drosme kā glābējiem, riskējot ar dzīvību,” pēc gada saka Mārtiņš.

Hermanis Plisko vadīja darbus un ik pa brīdim uzturēja kontaktu ar jaunieti, kurš gulēja saspiests zem gruvešu kaudzes un betona bluķiem.

„Uz Mārtiņa es uzdūros uzreiz... Ejot dzirdu, cilvēks apakšā runā, sākām uzreiz komunicēt,” atceras glābējs.

Kasieri iztaujāja, vai viņš var pakustēties, kā viņš ir nospiests, kā guļ, „lai var izprast, kā un ko darīt”, stāsta Hermanis. „Mārtiņš skaidri runāja...  Baidījos, ka visu laiku staigājot,  zeme viņu  aizbērs. Pārsedzām pa virsu drānu, lai drošāk būtu... Daudzi brīnījās, ka tur cilvēks,” atminas glābējs.

„Darīja visu iespējamo, norobežoja vietu, jo es tiešām katru cilvēka soli varēju just pāri galvai ... skraidīja...” stāsta Mārtiņš.

Tas bija kā domino - ja izkustināsi vienu kauliņu, nokritīs visi pārējie, stāstot par Mārtiņa glābšanu, saka Hermanis. Sagruvusī konstrukcija balstījās tieši uz tās vietas, kur aprakts gulēja jaunietis.

„Metāls, plastmasa, preces. Un pa virsu bija pārseguma plāksnes. Tas, kas gulēja uz Mārtiņa. Un tas bija ceļš, pa kuru varēja nokļūt pie pārējiem, tas gāja arī pāri Mārtiņam, pāri plāksnēm. Un virs tām plāksnēm bija atlikušie ēkas fragmenti,” skaidro glābējs.

Ja gruvešus izkustinātu, viss sabruktu vēlreiz. Sekas būtu vēl traģiskākas. Tāpēc Mārtiņu varēja izrakt tikai pēc tam, kad bija atbrīvots pārējais laukums un izvilkti citi cietušie.

„Bija gaidīšana uz glābējiem, cerība...  Ja katrreiz viņi atsaucās, tad palika mierīgāk... Uz kādu brīdi pazuda, sākās neziņa, satraukums, bet kad sazinājās atkal... Tad miera sajūta atkal bija,” pārdzīvoto atminas Mārtiņš. 

Ir liels gandarījums, ka dabūjām viņu ārā un izdevās noturēt pie dzīvības, atzīst glābējs. Puisis aukstumā un nekustīgi zem gruvešiem pavadīja deviņas stundas, abas rokas bija sadragātas, lauztas kājas un citas smagas traumas.

Satiekoties pēc gada, Hermanis taujā, kā tagad Mārtiņam ar veselību. 

„Atpūšos pēc rehabilitācijām, nesen biju Vācijā, lieli uzlabojumi gan rokai, gan kājai... Viss iet labi.  Varu nedaudz skriet... bet ne ilgi... sāpes vēl saglabājušās no tiem saspiedumiem,” atskaitās puisis.

„„Discovery” rāda par izdzīvotājiem. Te mums ir spilgts piemērs - ja nebūsi sevī stiprs, tad vienkārši ziemā nosalsi. Miedziņš uznāks un zem krūma paliksi. Tieši tāpat arī šeit... Jebkurš cilvēks ja stundu pagulētu uz zemes, diez vai mēs redzētu pie dzīvības... Tur cilvēks uz zemes nogulēja deviņas stundas. Galvenais, ka cīnījās,” rezumē glābējs. 

Kad tikšanās galā, „Panorāmas” un Mārtiņa vārdā pateicamies glābējam. Savukārt Hermanis uz atvadām iedāvā torit un dod padomu: Mārtiņ - tagad tev daudz jāēd, lai atgūtu spēkus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti