Finanšu ministres padomniekam Spiridonovam par nodokļu reformas pieņemšanu nav šaubu

Valdošās politiskās partijas šovasar pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām vienojās par apjomīgākajām izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā pēdējā laikā, kas jau no nākamā gada sākuma ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju. Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks Jurijs Spiridonovs nodokļu reformas izstrādē piedalījās no paša sākuma.

Nodokļu reformas galvenie mērķi ir paātrināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un mazināt nevienlīdzību. Sarunu laikā politiķi arī vienojās palielināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kas ievadīs pāreju uz valsts veselības apdrošināšanu.

''Ir skaidrs, ka bija ļoti grūti brīži. Bija brīži, kad vajadzēja vienkārši ņemt pauzi, dienu, divas un meklēt risinājumus.

Bet nebija tāda momenta, kad mēs būtu domājuši, ka - nu jā, viss, mēs esam labi pastrādājuši, iesim mājās un atstājam visu, kā ir.''

Tā par nodokļu reformas pieņemšanas procesu saka Jurijs Spiridonovs. Ministres birojā Spiridonovs sāka strādāt līdz ar Māra Kučinska valdības apstiprināšanu pagājušā gada februārī, kad Reizniece-Ozola ekonomikas ministra krēslu nomainīja pret finanšu ministres amatu. Spiridonovs Ekonomikas ministrijā toreiz ieņēma valsts sekretāra vietnieka amatu. Viņš ar lepnumu atceras darbu pie gāzes tirgus atvēršanas, kas izbeidza ''Gazprom'' monopolu Latvijā.

Kad Reizniece-Ozola pārgāja uz Finanšu ministriju, viņa Spiridonovu paaicināja līdzi. Pie nodokļu reformas bija jāsāk strādāt jau no pirmās dienas Finanšu ministrijā, atceras Spiridonovs:

''Izrādās, ka iepriekšējā valdība ir noslēgusi līgumu ar Pasaules Banku, un Pasaules Bankai bija uzdevums pētīt Latvijas nodokļu sistēmu, parādīt vājās un stiprās puses un ieteikt arī kaut ko Latvijai attiecībā uz izmaiņām. Mūsu uzdevums, mūsu loma bija atrast to, ko tieši mēs gribētu mainīt nodokļu sistēmā, izmantojot visus tos materiālus, kuri tajā brīdī ministrijā jau bija.''

Pasaules Bankas ieteikumi pārsvarā paredzēja nodokļu celšanu, ieviešot arī progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Bankas ekspertu vērtējumā tādā veidā valsts varētu nodokļos iekasēt vairāk naudas un samazināt nevienlīdzību.

Latvijas uzņēmēji valdības sociālo partneru organizācijās šādu pieeju kritizēja, un ministrija lēma pēc iespējas lielākai daļai iedzīvotāju darbaspēka nodokļus tomēr samazināt, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotājiem būtu vairāk naudas. Rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodokli reforma samazinās par trim procentpunktiem, ieviešot arī lēzenu progresivitāti, kas skars bagātākos.

Sekojot uzņēmēju vēlmēm, tika arī mainīta uzņēmumu ienākumu nodokļa maksāšanas kārtība, par uzņēmumā atstāto peļņu nodokli neprasot. No tā valsts ekonomika rezultātu jutīšot pēc trim gadiem, stāsta Spiridonovs:

''Pirmajā gadā vajag nopelnīt naudu. Tad viņu vajag ieguldīt savā attīstībā, un tad sagaidīt rezultātu no šīs attīstības. Tāpēc vislielākais efekts mūsu makroekonomistu prognozēs bija trešajā gadā, un trešajā gadā bija izmaiņas nevis vienkārši nodokļu ieņēmumos, kas ir viens no rādītājiem, bet bija izmaiņas arī kaptiāla struktūrā uzņēmumos. [..] Mums ir daži uzņēmumi, kuri izskatās pēc bedres, kurā pazūd nauda. Ja mēs skatāmies viņu finanšu pārskatus, viņi visu laiku strādā ar zaudējumiem. Bankas loģiski šādiem uzņēmumiem negribētu dot nekādus līdzekļus. Viņi stagnē noteiktā attīstības līmenī un nevar pacelties nekur tālāk. Reinvestētā peļņa maina šo principu. Jums nevajag radīt zaudējumus.''

Kamēr reinvestētās peļņas principa ieviešanai pretinieku nebija, vissmagāk nāca kompromiss par naudas apjoma pieaugumu veselības aprūpei, uz ko uzstāja partija ''Vienotība''.

Tā nodokļu reformas portfelī klāt nāca arī sociālo iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu, ko par kļūdu uzskatīja gan Latvijas Banka, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kuras prezidents Aigars Rostovskis jūnija vidū pat aicināja sarunas atsākt no baltas lapas:

''Šobrīd tās pamattēzes ir apliktas ar ļoti daudz visādām lietām. Ja ir runa par sociālo nodokli, vēl kaut kādām lietām, tad mēs vienā pusē sakām, ka nodokļus mazinām, otrā pusē mēs viņus ceļam. Šis jau mūs vairs neapmierina.''

Jurijs Spiridonovs tikmēr par strīdīgo sociālo iemaksu palielināšanu saka – viss atkarīgs no tā, vai veselības aprūpe pēc finanšu piešprices tiešām kļūs labāka:

''250 miljoni divos gados ir nenormāli liels resurss. Faktiski neviena nozare nevar lepoties ar tādu ieņēmumu pieaugumu. Es ne gluži uztraucos, bet ļoti gribētu novēlēt veselības nozarei ar šo finansējumu, kas viņiem ir pieejams, nodemonstrēt labu sniegumu. Ja gadījumā mēs ieguldām 200 miljonus vienā nozarē un mēs neredzam uzlabojumu, tad parādīsies diezgan dabisks jautājums, vai vispār bija vajadzīgi šie ieguldījumi, ja nekas nemainās.''

Spiridonovs ir pārliecināts, ka nodokļu reforma kopumā uzņēmumus padarīs konkurētspējīgākus.

Zaudētāji būšot tikai tie, kas maksā un saņem lielas algas. Lielo algu saņēmēju vidū ir arī pats Spiridonovs, kurš atzīst – pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā viņam valstij būs jāmaksā vairāk. Nodokļu reformas ietekmi uz paša dzīvi Spiridonovs gan vērtē plašāk.

''Mani ietekmē nodokļu reforma tādā veidā, ka es ceru uz daudz pieejamāku un ērtāku veselības aprūpi. Es redzu to, ka nodokļu reformas ietveros ir paredzēti papildu līdzekļi ceļu sakārtošanai, un es gribētu cerēt, ka vienreiz braukšu pa ceļu un nebaidīšos, kas ir aiz pagrieziena. Un trešais ir tas, ka es, protams, esmu ar mieru maksāt lielāku akcīzi par precēm, ko es patērēju, kuras varbūt nav ļoti veselīgas,'' rezumē Spiridonovs.

Runājot par nākotni, finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs prāto, ka vajadzētu izvērtēt lielo skaitu dažādo nodokļu režīmu, lai saprastu, kur sistēma šobrīd ir pārāk sarežģīta.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti