Dagnija nebija plānojusi kļūt par dzīvnieku glābēju, tomēr lielā mīlestība pret ķepaiņiem neļāva palikt vienaldzīgai. Pārvācoties uz lauku māju, Dagnijas ģimenē jau bija divi kaķi un divi suņi. Šķiet, ka pamestie dzīvnieki jutuši Dagnijas labestību, jo liktenis tos viņas ceļā piespēlējis pavisam nejauši.
“Mēs gājām staigāt ar diviem lieliem suņiem, un mežmalā ieraudzījām mistisku būtni, drebošu galvu. Sākumā vispār nevarēja saprast… kā jenota bērns. Tas bija kaut kas neaptverams,” atceras Dagnija.
Tā viņa iepazinās ar mopsi Jūli, kuru tā saucamais saimnieks bija izmetis grāvmalā nomiršanai. Šī pirmā tikšanās bijusi šausminoša: “Jūlei tobrīd bija četri kilogrami. Viņai praktiski nebija vilnas. Viņa, acīmredzot, bija izmesta mežmalā, jo saimnieki nezināja, ko darīt ar slimu suni.”
Jūli kā jaunu ģimenes locekli Dagnija paturēt neplānoja, bet vēlējās izārstēt un tālāk atdot labās rokās.
Taču sirds lēma citādāk. Kopā pārdzīvotais abas cieši satuvināja.
Izrādījās, Jūles nedienas ar izglābšanos no nāves nebeidzās. Sunītei bija jāpārvar vēl vairākas smagas saslimšanas.
Runājot par mopšiem, Dagnija smej, ka mopsis ir izteikts cilvēku suns. Tāpēc viņai ir īpaši sāpīgi, kad kāds atļaujas nodarīt tiem pāri. “Pirmā darbība, kas jāiemācas mopša saimniekam – kāpjot atpakaļ, jāpaskatās, vai mopsis nav aizmugurē. Mopši ļoti pieķeras saviem saimniekiem.”
Bezgalīgu pieķeršanos cilvēkam izrāda arī pēdējais ģimenes jaunpienācējs Hugo. Paņemts no patversmes, mopsis uzreiz iemīlējis Līgu no pirmās tikšanās reizes un nu neatkāpjas no viņas ne soli.
Īpašs stāsts ir arī par Serdžio, kurš tika atrasts Pļavniekos. Mincim ir iedzimtas acu problēmas. Savulaik par saziedotu naudu kaķītim veikta operācija. Lai gan kataraktu nav izdevies pilnībā izārstēt, tas gan neliedz viņam baudīt ikdienas priekus.
Runājot par pamestiem dzīvniekiem un to skarbajiem likteņiem, Dagnija atzīst, ka viņā valda divējādas jūtas: gan dusmas pret vienaldzīgajiem cilvēkiem, gan pateicība par jauno iespēju darīt labu.
“Es saprotu, ka suņi var nepatikt. Tas ir normāli. Man ir dusmas uz cilvēkiem, kuri ir dzīvnieku pseidodraugi: tajā brīdī, kad traucē, viņi vienkārši no tiem atbrīvojas,” saka Dagnija.
Līdzas visiem pieminētajiem mīluļiem pa māju spriņģo arī akitas šķirnes suns Rodžers, mince Morfīne un drošsirdis Benjāmiņš jeb Benža, kurš jau nodemonstrējis īstu varonību – izglābis mopšu meiteni, kad tā reiz ziemā bija ielūzusi ledū.
Abas dzīvnieku glābējas atzīst, ka visvairāk no saviem mīluļiem mācījušās pacietību, tomēr visus šķēršļus palīdzēt pārvarējusi mīlestība.
