Ieva Akuratere grib dalīties ar laimīgo Ziemassvētku sajūtu, kuru kādreiz bērnībā uzdāvināja mīļā vecmāmiņa. „Viņa mācēja radīt Ziemassvētkus vienkārši no savas mīlestības, sava prieka un savām siltajām rūpēm. Tajās bija gan dāvaniņas, kurās varbūt bija viena maza ķemmīte iekšā, bet skaisti iesaiņota ar lentītēm, gan eglīte, gan kopumā klusi, mirdzoši svētki, kas lido ārā no sirds. Tie it kā lido iekšā sirdī, un atkal ārā no sirds, tie visu laiku virmo. Un ap visiem.
Un es gribēju novēlēt arī visiem pieaugušajiem meklēt sevī spēku būt tik gudriem un varošiem, lai mēs izdarītu pasaulē vislielāko brīnumu, lai mēs spētu un mācētu priecāties. Lai mēs spētu priecāties Dievā".
