Reiz pasaulē dzīvojis aizmirsts cilvēks. Kādreiz Dievi to ieslēguši dziļos mūros un atslēgas pazudušas, un cilvēks aizmirsts. Saule neskatījusies viņa logā un diena to nežēlojusi, bet nakts jūt līdzi tiem, ko diena nežēlo, un tā atsūtījusi pie aizmirstā mēnessgaismu. Tikai brīdinājusi nakti: "Tu nedrīksti palikt līdz rītam, tad tu nekad vairs nebūsi mēnessgaisma." Bet aizmirstais lūdza to palikt...
Cimdu Jettiņas dienasgrāmata. 15. Aizmirstā cilvēka mēnessgaisma
