Grosvalds šomēnes svin 90 gadu jubileju. Zinātnieka darba mūžs Latvijas zinātnē ir 70 gadu, un garā auguma vīrs ar spieķi joprojām veic pētniecisko darbu tehnisko zinātņu vēsturē. Jaunajai gaišo prātu paaudzei ķīmiķis novēl stūrgalvību, kas esot panākumu atslēga.
Man vienmēr ir gribējies kaut ko pētīt, lai arī kur es strādātu. Dažkārt ir labāk kaut ko nezināt, jo tad var panākt vairāk nekā ar labām zināšanām. Tas ir dzinulis,” saka Grosvalds.
Viens no uzdevumiem, kur Grosvalds izmantojis paša minēto neatlaidību un nezināšanu, ir javu saistvielu pētniecība. Cementa fabrikā aizvadītā gadsimta vidū pētniekam bijis uzdevums uzlabot materiāla cietību
“Tolaik es panācu, ka romāncementu varēja ražot ar augstāku stiprību, nekā tas noteikts valsts standartā. Eksperimentēju, bet no sākuma bija ļoti lielas grūtības, jo toreiz bija problēma, ka cements ļoti ātri saistījā,s un nevarēja atrast risinājumu. Beigās izrādījās, ka ir jāpiejauc nedaudz ūdens, proti, pēc apdedzināšanas materiālu nedaudz aprasina. Vispār bija zināms, ka, pieliekot ūdeni, cementa stiprība tieši pazūd, bet, ja liek tikai 1%, tas neko nemaina,” norāda Grosvalds.
Seno javu pētījumi cieši savijas ar pētījumiem par Latvijas arhitektūras pieminekļiem, tajā skaitā Brāļu kapu, Brīvības pieminekļa, Doma baznīcas un tās krustejas akmeņu un būvjavu koroziju, konservāciju un restaurāciju. Grosvalds arī pasniedzis silikātu tehnoloģijas priekšmetus, darbojies Rentgenpētījumu laboratorijā vecākā inženiera amatā. Līdztekus darbam tehnikumā un augstskolā 30 gadus strādājis arī Rīgas Raiņa vakara vidusskolā par ķīmijas, fizikas un astronomijas skolotāju. Savukārt kolēģi īpaši novērtē viņa devumu zinātnes vēstures pētniecībā.
“Neskatoties uz iespaidīgo vecumu, viņš sēž bibliotēkās un atrod tādu zinātnes vēstures informāciju, kas sen aizmirsta.
Īpaši tie vecākas paaudzes latviešu zinātnieki, kas ir ārzemēs, ir ieguvēji, jo Grosvalds ir tas, kurš uztur ar viņiem kontaktu,” stāsta zinātnieka kolēģe Irēna Kalniņa.
90 gadus vecais silikātķīmiķis Ilgars Grosvalds publicējis vairāk nekā 700 zinātniskus un populārzinātniskus darbus, tostarp arī 26 grāmatas, no kurām 12 veltītas Latvijas ķīmijas vēsturei.
