Pēc desmit gadu dzīves Īrijā ģimene no Salas novada nolēma atgriezties Latvijā. Laimes zeme Īrija nepiepildīja vecāku sapņus dot saviem bērniem kvalitatīvas izglītības un izaugsmes iespējas. Atskatoties un salīdzinot dzīvi ārzemēs un Latvijā, vecāki atzīst - mājās ir labāk.
"Bērniem Latvijā būs labāk. Tur tā bērnu izaugsme, attīstība mani neapmierināja. Esmu pateicīga audzinātājiem, jo trīs mēnešu laikā bērni zina latvieši valodu, viņi mēģina runāt, attīstība ļoti izaugusi," stāsta no Īrijas atbraukusī Aļona.
Šobrīd abi bērni apmeklē Salas novada bērnudārzu "Ābelīte". Vecākā meitiņa Samanta jau runā latviski. Arī mazais Markuss ir iejuties latviešu grupiņā. Bērnudārza pedagogiem šie bērni nav pirmie, kuriem pēdējos gados ir palīdzēts integrēties latviešu sabiedrībā. Pedagogi strādā bilingvāli.
"Tāpat bija ar Samantu, kad viņa teica ''no piers'', tad mēs sapratām, ka viņa to bumbieri negrib, tā arī integrējam - runājam gan latviešu, gan krievu, gan pa vārdiņam vācu valodā, tāpēc viņi integrējas, ātri šajā vidē," stāsta bērnudārza “Abelīte” audzinātāja Lilita Treikale.
Bērnudārzā "Abelīte" pēdējo trīs gadu laikā ir papildinājuši bērni ari no Vācijas un Dagestānas. Kopumā četri bērniņi, kā arī jau nākamajam gadam ir pieteikts vēl viens bērns no Anglijas.
Kā atzīst Salas novada priekšsēdētāja Irēna Sproģe, reemigracijas plāns nav iemesls, kāpēc latvieši atgriežas mājas, bet gan ilgas pēc mājam un latviešu identitāte ir stiprāka par peļņas iespējām laimes zemē.
"Es domāju, lielāka daļa agri vai vēlu atgriezīsies. Cik var, tur pāris gadus pastrādāsi, labi, - bet ar ģimeni jādzīvo šeit," saka Vladas, kurš ar ģimeni atgriezies dzīvot Latvijā.
