Vasara Grenlandē ir galvenā sezona tūrismam. Taču, ja citur pasaulē cilvēki pārsvarā vasarās dodas zvilnēt jūru un okeānu krastos, dzerot kokteiļus ar lietussardziņiem, tad Grenlandē viņus sagaida ledus un vēl vairāk ledus.
Ilulisatā, uz ziemeļiem no polārā loka Grenlandes rietumos tūristi ierodas, lai aplūkotu majestātiskos aisbergus, kas veidojušies pie Jēkabshāvenas glečera. Tiek uzskatīts, ka tieši no tā atšķēlās aisbergs, kurš nogremdēja "Titāniku", kā arī citi lielākie aisbergi, kas atrodas Atlantijas okeānā.
Tūristiem tiek piedāvātas laivu tūres šo aisbergu tuvumā, un cilvēku, kurus uzrunā šāda atpūta, kļūst arvien vairāk – Ilulisatas lidostā pērn ieradās par 15 procentiem vairāk tūristu.
Tā ir laba ziņa Grenlandes ekonomikai, kurā vairāk nekā 90 procentu no ienākumiem pašlaik nodrošina tikai zvejniecība. “Tūrisms kļūst arvien nozīmīgāks un jau tagad ir otrā nozīmīgākā industrija. Lai gan tūristu nav daudz, salīdzinot ar mūsu ekonomikas lielumu, šīs summas ir nozīmīgas,” pavēstīja Grenlandes tūrisma biroja vadītājs Saliks Hards.
Lielākā daļa tūristu nāk no Dānijas, ņemot vērā, ka Grenlande joprojām atrodas tās politiskā un ekonomiskā aizgādībā un teritorijas vieno ciešas kultūras saites, taču arvien vairāk tūristu ierodas no Amerikas Savienotajām Valstīm un Vācijas. “Ir atšķirīgāk, nekā biju domājis. Domāju, ka aiz polārā loka būs auksts, taču izrādās, ka gandrīz varētu te staigāt T-kreklā. To nebiju gaidījis,” sacīja tūrists Mihaēls.
Grenlande īpašu uzmanību pēdējos gados izpelnījusies saistībā ar klimata pārmaiņām un runām par globālo sasilšanu. Grenlandes kūstošie ledāji kļuvuši par šo bažu redzamāko simbolu, par ko klātienē grib pārliecināties arvien vairāk cilvēku. Tā ir globāla problēma, taču reizē arī iespēja Grenlandes tūrisma industrijai.
