ANO Pasaules tūrisma organizācijas dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, starpvalstu ceļojumu skaits Eiropā kopumā ir audzis par 2,1%. Tostarp tūristu iecienītākajos reģionos izaugsme bijusi neliela – Dienvideiropā par 1,3%, bet Rietumeiropā izmaiņu nav bijis vispār. Savukārt
ceļojumu skaits Ziemeļeiropā palielinājies par 6,4%, bet Centrālajā un Austrumeiropā – par 3,8%.
Līdzīgi ir arī ienākumiem no tūrisma. Dienvideiropā un Rietumeiropā ir novērojams ieņēmumu kritums attiecīgi par 0,2% un 0,3%. Savukārt Ziemeļeiropā ieņēmumi no tūrisma pērn ir auguši par 2,7%, bet Centrālajā un Austrumeiropā – par 5,7%.
Vai tas ļauj teikt, ka šiem reģioniem pielipušie pieņēmumi - par „draņķīgu klimatu” Ziemeļos un „Eiropas nabadzīgo brāli” Austrumos, sāk izplēnēt? Pilnīgi noteikti arvien vairāk tūristu iepazīst to, ka arī skarbā Ziemeļeiropas daba ir skaista, bet Austrumeiropas zemes slēpj daudzas arhitektūras un kultūras vēstures pērles. Vienlaikus
nevajag arī lolot pārlieku lielas ilūzijas par to, ka tūristu plūsmas krasi mainīs virzienu.
Kaut arī Eiropas ziemeļi un austrumi pašlaik uzrāda straujāko kāpumu, ceļojumu skaits ir daudz mazāks nekā ierastajās tūrisma „mekās”. Pērn Ziemeļeiropa piesaistīja 80,2 miljonus starpvalstu ceļojumu, Centrālā un Austrumeiropa – 126 miljonus, bet Dienvideiropa – 228,5 miljonus, Rietumeiropa – 181,5 miljonus ceļojumu.
Vienlaikus ir arī zemes, kuras mums tuvajos reģionos izceļas. Ziemeļeiropā vairāk nekā 10 miljonus ceļojumu gadā spēj piesaistīt Dānija un Zviedrija, bet
par īstu modes lietu ir kļuvis Islandes apmeklējums.
Savukārt Centrālajā un Austrumeiropā tūristus visvairāk spēj piesaistīt Polija, Čehija un Ungārija. Turklāt visas minētās valstis tūristu skaitu konstanti audzē gadu no gada. Cits stāsts ir par Eiropas Savienībā neietilpstošo Krieviju. Kaut arī pērn tā joprojām ir spējusi piesaistīt vislielāko ceļojumu skaitu reģionā – 24,6 miljonus, tas ir par 8,6% mazāk 2015.gadā. Ņemot vērā, ka 2016.gadā Krievijā nenotika ne lielu terora aktu, ne dabas kataklizmu, ievērojamo ceļojumu skaita kritumu var skaidrot tikai ar Krievijas politisko retoriku.
Arī nākotnē Eiropas ziemeļiem un austrumiem tiek prognozēta stabila izaugsme un vieta uz pasaules tūrisma skatuves. Pasaules tūrisma organizācijas prognozes liecina, ka 2030.gadā Ziemeļeiropu apmeklēs 4,5% no starpvalstu tūristiem pasaulē, kas ir vairāk nekā Dienvidamerikā. Savukārt Centrālo un Austrumeiropu 2030.gadā apmeklēs 9,7% no visiem pasaules ceļotājiem un tā būs ļoti tuvu Dienvidaustrumāzijas rādītājiem. Tiesa Vidusjūras reģions savu Eiropas tūrisma karaļa kroni neatdos nevienam...
