Pirmais izglābtais kaķēns parasti paliek atmiņā uz mūžu. Arī Zanda spilgti atceras mazo kunkulīti, kas bezpalīdzīgi ieskatījies viņai acīs, lūdzot pēc palīdzības.
“Mēs ar draugiem stāvējām centrā pie kādas darbnīcas, un tur pierāpoja pie manas kājas mazs, mazs kaķēns. Viņa bija aizlipušas abas divas actiņas. Situācija bija slikta. Viņš paskatījās uz augšu un noņaudējās,” atceras Zanda.
Meitene nav spējusi palikt vienaldzīga un pēc veterinārārsta apmeklējuma uzsākusi kaķēna māju meklēšanu. “Tā arī tas aizsākās. Tagad man ir daudz palīgu, kas dod pagaidu mājas, cenšas palīdzēt ar ēdienu, sedziņām,” stāsta Zanda.
Sniegt palīdzīgu roku nelaimē nonākušajām radībām var ikviens, kurš sevī patiesi sajutis šo vēlmi. Arī savu palīdzību Zanda neatsaka nevienam, bet gan mudina uz aktīvu līdzdalību arī citus: “Lūdzu, kastrējiet un sterilizējiet savus mājdzīvniekus, rūpējaties par viņiem. Un ja jūs redzat uz ielas kādu, kam vajadzīga palīdzība, zvaniet iestādēm, kas var palīdzēt!”
Zandai nav vienaldzīgs kaķēnu liktenis, tāpēc, pirms tas tiek nodots jaunajam saimniekam, tam vispirms ir jāiziet pārbaude.
Arī Lovella, kuru Zanda dēvē par Valentīndienas dāvanu, jo tieši šajā dienā abas satikušās, tika izglābta no nežēlīgās ielu dzīves: “Es braucu uz izsaukumu par citu kaķēnu, bet tas izrādījās ļoti lunkans. Jau pēc kāda trešā ķēriena tas man netuvojās. Sēdēju tur līdz pašam vakaram, kad pieskrēja Lovella, ļoti sabijusies.”
Šobrīd Lovella jau gatavojas doties uz savām jaunajām mājām. Zanda no sirds visiem vēl mīlēt, rūpēties un aicina būt atbildīgiem ne tikai pret saviem četrkājainajiem ģimenes locekļiem, bet arī nelaimē nonākušajiem.
