Pusdiena

ANO Drošības padome nosoda Ziemeķorejas ballistiskās raķetes izmēģinājumu

Pusdiena

Rīgas domes lems par atkritumu saimniecības nodošanu uz 20 gadiem vienam komersantam

No amata atkāpies ASV prezidenta Donalda Trampa Nacionālās drošības padomnieks Flinns

Trampa nacionālās drošības padomnieks Flinns atkāpies no amata

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns pirmdien atkāpies no amata, apstiprinājis Baltais nams.

Pirmais gadījums ASV vēsturē

Flinns atkāpies no amata, jo sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.

ASV mediji ir vēstījuši, ka pirms Trampa stāšanās amatā Flinns ir privāti kontaktējies ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku, pārspriežot toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas plānus noteikt pret Maskavu jaunas sankcijas, signalizējot, ka topošais prezidents ieņems saudzīgāku pozīciju.

Pēc šo ziņu parādīšanās janvārī Flinns noliedza, ka sarunā apspriestas sankcijas. Vēlāk viņš pauda, ka neatceras, vai sarunā šis jautājums ticis pārrunāts.

Likums liedz privātiem pilsoņiem iesaistīties ASV ārpolitikā.

Baltais nams jau paziņojis, ka nacionālās drošības padomnieka pienākumu pildīšanu Tramps uzticējis atvaļinātajam ģenerālleitnantam Džozefam Kelogam.

Šis ir pirmais gadījums ASV vēsturē, kad tik drīz pēc administrācijas izveidošanas nācies demisionēt prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos.

Maskava aizstāv Flinnu

Vairāki amerikāņu mediji vēsta, ka tuvākie Trampa līdzgaitnieki par Flinna kontaktiem ar Krievijas vēstniecību brīdināti jau janvāra sākumā.

Tagad tiek uzdoti jautājumi, kurš zināja par Flinna telefonsarunām un kāpēc Tramps nerīkojās agrāk.

Cita starpā aptraipīta arī viceprezidenta Maika Pensa reputācija, jo viņš iepriekš aktīvi noraidīja apgalvojumus, ka Flinns apspriedis ar krieviem sankcijas.

Tikmēr Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers noliedzis, ka Tramps būtu bijis informēts, ka Flinns pārrunājis ar Krievijas pārstāvjiem sankciju jautājumu. Spaisers arī noliedzis, ka Tramps būtu Flinnam uzdevis vest šādas sarunas.

Kā vēsta mediji, Tieslietu ministrija iepriekš brīdinājusi Trampu, ka Flinns esot maldinājis augstākās administrācijas amatpersonas par savu sarunu saturu ar Kisļaku un ka tas var padarīt viņu neizsargātu pret Maskavas šantāžu.

Trampu jau Obamas administrācijas pēdējo dienu laikā par to brīdinājusi toreizējā ģenerālprokurore Salija Jeitsa, kuru jaunais prezidents atbrīvoja no pienākumu pildīšanas pēc viņas iebildumiem pret Baltā nama rīkojumu par imigrācijas ierobežošanu.

Televīzijas kanāls CNN ziņo, ka nepieciešamību Trampu brīdināt par briesmām atbalstījis arī toreizējais nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers un toreizējais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Brenans.

Līdz šim Flinns bija ietekmīgs Trampa komandas spēlētājs, kurš mudināja ieturēt stingrāku politiku pret Irānu, tai pašā laikā mīkstinot izturēšanos pret Krieviju.

Flinna atkāpšanos līdz ar demokrātiem pieprasīja arī daļa republikāņu, jo šis skandāls sagādājis valdošajai partijai ļoti nepatīkamu apkaunojumu.

Tikmēr Maskava jau metusies aizstāvēt Flinnu.

Krievijas parlamenta augšpalātas - Federācijas padomes - Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs Feisbukā paziņojis, ka Flinna atlaišana no amata esot "kas sliktāks par paranoju".

Arī Valts Domes Ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs tviterī paziņojis, ka triecienu saņēmis nevis Flinns, "bet attiecības ar Krieviju".

Demokrāti vēlas veikt plašāku izmeklēšanu

Rietumu prese norāda, ka ar Flinna atkāpšanos šis skandāls noteikti vēl nav beidzies. Izdevuma „The Washington Post” nacionālās drošības analītiķis Adams Entous atzīst, ka bažas rada arī plašākas ASV prezidenta administrācijas darbības.

„Nav nekas neparasts tajā, ka topošais nacionālās drošības padomnieks, gatavojoties stāties amatā, cenšas iegūt informāciju no ļoti plaša diplomātu loka gan Vašingtonā, gan citur pasaulē. Tā ir normāla prakse. Šajā situācijā neparasti ir tas, ka parasti topošais nacionālās drošības padomnieks pavadītu vairāk laiku, pirmkārt, iepazīstoties ar mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem. Mūsu tuvākie sabiedrotie Eiropā ar bažām skatījās uz to, kā Trampa amatpersonas veltīja daudz vairāk laika, veidojot attiecības ar Krieviju, nevis stiprinot Transatlantiskās attiecības,” sacīja Entous.

Kā norāda „The Washington Post”, iespējams,

tieši Flinna un Kisljaka diskusiju dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Puins pagājušā gada nogalē izlēma neatbildēt uz ASV lēmumu izraidīt no valsts krievu diplomātus par iespējamo iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā.

Meklējot iespējamos cēloņus šādai rīcībai federālais izmeklēšanas birojs arī atklāja Flinna un Kisljaka sarunas. Šajās sarunās Krievijai varētu būt nosūtīts signāls par to, ka Obamas ieviestās sankcijas pret Krieviju drīzumā varētu tikt mīkstinātas vai atceltas.

Vairāki Demokrātu partijas politiķi jau ir paziņojuši, ka arī pēc Flinna atkāpšanās būtu jārīko izmeklēšana, lai noskaidrotu, cik liels skaits cilvēku ir bijuši informēti par nacionālā drošības padomnieka kontaktiem ar Krieviju. Tāpat esot svarīgi noskaidrot, kāpēc šie cilvēki ir par notikušo klusējuši un kādas varētu būt šādu nodarījumu sekas.

Pēc atvaļināšanās no Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta pārvaldes direktora amata 2014. gadā Flinns bija diezgan regulārs viesis Kremļa izveidotajā angliski raidošajā telekanālā “Russia Today”, saņemot no tā arī naudu. Viņš  piedalījās arī televīzijas kanāla dibināšanas jubilejā kā goda viesis un sēdēja pie viena galda ar Vladimiru Putinu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti