Neraugoties uz saspringto priekšvēlēšanu kampaņas grafiku, Marina Lepēna atlicinājusi laiku, lai dotos uz Maskavu un personīgi tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Piektdien, 24.martā, tiekoties ar Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes spīkeru Vjačeslavu Volodinu,
Lepēna paziņoja, ka vienmēr iestājusies par sankciju atcelšanu un tās uzskata par neproduktīvām.
Viņa solīja aizstāvēt pozīciju, kas paredz „melno sarakstu” atcelšanu vismaz Francijas teritorijā. Bet Eiropas Savienību Lepēna apsūdzēja par diplomātisko draudu, sankciju un šantāžas vēršanu gan pret Krieviju, gan pašas dalībvalstīm.
Uz apsūdzību fona par Kremļa centieniem ietekmēt citu valstu vēlēšanās Putins paziņoja, ka Krievija nevēlas ietekmēt Francijas vēlēšanu procesu.
Šādas bažas iepriekš pauduši citi Francijas politiķi. Līdzīgi paziņojumi bijuši arī Vācijā pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām pēc tam, kad Krievija tikusi apsūdzēta par iejaukšanos pērnā gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Maskava apsūdzības noraida, un tādu pašu toni ieturēja arī Putins. „Mēs ļoti lielu nozīmi piešķiram attiecībām ar Franciju, turklāt mēs cenšamies uzturēt vienlīdzīgas attiecības gan ar pašreizējās valdības pārstāvjiem, gan ar opozīcijas pārstāvjiem. Mēs zinām, ka šobrīd Francijā aktīvi notiek pirmsvēlēšanu kampaņa. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies ietekmēt notiekošo, tomēr paturam sev tiesības apspriesties ar visiem pārstāvjiem no visiem valsts politiskajiem spēkiem," klāstīja Putins.
Lepēna Maskavā paziņoja, ka Putins iemieso jaunu pasaules redzējumu.
„Pēdējos gados ir radusies jauna pasaule. Šī ir Vladimira Putina pasaule, [prezidenta] Donalda Trampa pasaule Savienotajās Valstīs,” žurnālistiem sacīja Lepēna.
Iepriekš tiekoties ar Putinu, viņa bija uzsvērusi, ka Parīzei un Maskavai jāsadarbojas ciešāk. „Krievijai un Francijai ir ciešas kultūras, ekonomiskās un stratēģiskās saites. Šī tikšanās īpaši svarīga ir tādēļ, ka mums pāri ir savilkušies lieli terorisma draudi," norādīja Lepēna.
Marina Lepēna
- 48 gadus veca.
- Eiropas Parlamenta deputāte.
- Iestājas par Francijas aiziešanu no ES, eirozonas un apšauba nepieciešamību būt NATO un ir par draudzīgām attiecībām ar Krieviju bez sankcijām, par spīti agresijai Ukrainā.
- Ja kļūs par prezidenti, sešu mēnešu laikā sola sarīkot referendumu. Jautājums, uz kuru cilvēki atbildēs: „Vai, jūsuprāt, Francijai vajadzētu izstāties no ES?”
- Prokuratūras uzmanībā par vairāk nekā 200 000 eiro Eiropas parlamenta naudas nelikumīgu izlietošanu un arī to, ka viņa savā „Twitter” lapā ir pārpublicējusi fotogrāfijas, kurās redzamas teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” zvērības.
Iepriekš eksperti pauduši, ka Lepēnas vizītes Maskavā galvenais iemesls ir jaunu aizdevumu meklējumi.
Neilgi pirms gaidāmās vizītes Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Lepēnu līdzīgi kā ASV prezidentu Donaldu Trampu nevajadzētu uzskatīt par populistiem, bet gan reālistiem vai antiglobālistiem.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks aprīļa nogalē. Patlaban aptaujas liecina, ka pirmajā kārtā visvairāk balsu iegūs Lepāna un neatkarīgais, centriski noskaņotais kandidāts Emanuēls Makrons – abi bauda aptuveni 25% atbalstu. Bet vēlēšanu otrajā un izšķirošajā kārtā maija sākumā pārliecinošu uzvaru prognozē Makronam.