Nereģistrētās partnerattiecības
Zolitūdes traģēdija izgaismoja problēmu, ka, notiekot nelaimei, nereģistrētās attiecībās dzīvojošajiem cilvēkiem nepienākas ne valsts atbalsts, ne pabalsti, ne arī tās garantijas, kas pienākas laulātajiem. Vienīgā iespēja, kā pierādīt faktisko kopdzīvi un pielīdzināt to laulībai, ir tiesāšanās ceļā. Nevalstiskās organizācijas resursu centrs sievietēm „Marta”, domnīca „Providus” un biedrība „Zolitūde 21.11” publiski izteicās, ka valstij jāpalīdz arī nereģistrētās attiecībās dzīvojošajiem un aicināja par to sākt diskusiju. Pagaidām valdības līmenī nekas no tā nav paveikts.
Pret līdzšinējās kārtības maiņu iestājās gan bijušie tieslietu ministri - Baiba Broka un Gaidis Bērziņš (abi Nacionālā apvienība), gan arī viņu pēctecis jaunajā valdībā, tās pašas partijas pārstāvis Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka jāstiprina laulības institūts.
Tomēr atsevišķi politiķi ir citās domās. Pavērsiena punkts bija 4.novembra tiesas lēmums noraidīt Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedres Ivetas Vorza lūgumu atzīt faktu par kopdzīvi un to pielīdzināt faktiskai laulībai. Punktu uz “i” uzlika ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojums dažas dienas vēlāk, atklājot viņa homoseksualitāti un aicinot Latvijā izveidot tiesisku regulējumu visa veida partnerattiecībām.
Pēc šī gadījuma Saeimas deputāte Ilze Viņķele („Vienotība”) apņēmusies izstrādāt nereģistrētu attiecību likumprojektu.
05.11.14. Zolitūdes traģēdija izgaismo nereģistrēto attiecību problēmu, bet rīcības vietā – klusums
05.11.14. Vajadzīgs noregulējums, lai pasargātu nereģistrētās attiecībās dzīvojošos
04.11.14. Tiesa noraida Zolitūdē bojāgājušā glābēja dzīvesbiedres lūgumu atzīt civillaulību
Cilvēkstāsti
Vairumam cietušo un bojā gājušo radiniekiem dzīve ir pilnībā izmainījusies, daudzi no viņiem tā arī nav iedrošinājušies apmeklēt traģēdijas vietu, bet vēl citi apvienojušies biedrībā, lai palīdzētu viens otram .
12.11.14. «Vai Zolitūde māca?»: Filips abu vecāku bojāeju nekad neaizmirsīs
21.07.14. Dzīve pēc Zolitūdes traģēdijas: Bojāgājušo civilsievu stāsti
21.04.14. Piecus mēnešus pēc traģēdijas Zolitūdē cietušie palīdz cits citam
17.04.14. Cietušie piecus mēnešus pēc traģēdijas: Valstij arī tagad būtu jāpiedāvā palīdzība
17.02.14. Pēc Zolitūdes traģēdijas: Ģimene bez galvenā apgādnieka, bet ar milzu problēmām
25.11.13 Skadmaņu ģimenes sāpes
25.11.13. Cietušais glābējs: Es palikšu ugunsdzēsējs, gaidiet mani!
24.11.13. Izdzīvojušo stāsts: Meita kā sargeņģelis
23.11.13. Cilvēks ziņu virsrakstos: Ugunsdzēsējs Rūdolfs Rags, glāba Zolitūdē
Palīdzība cietušajiem
Zolitūdes traģēdija pirms gada aiznesa 54 cilvēku dzīvības. Par cietušajiem kriminālprocesā atzīti 105 bojāgājušo tuvinieki, 58 ievainotie un 49 cilvēki, kuriem nodarīts morāls vai materiāls kaitējums. Sadzīvot ar ļoti smagām atmiņām cenšas arī simtiem glābšanas darbos iesaistīto.
Finansiālais atbalsts šajā laikā bijis liels – valsts pabalstos izmaksāti 2,7 miljoni eiro, sociālajai rehabilitācijai no valsts budžeta izlietoti 232 tūkstoši eiro, ārstēšanai – vēl 112 tūkstoši eiro. Tikmēr Rīgas dome kompensācijās un pabalstos Zolitūdes traģēdijā cietušajiem izmaksājusi apmēram 800 tūkstošus eiro. Atbalstu saņēmuši 108 bojāgājušo radinieki.
Savukārt sabiedrības ziedojumi cietušo atbalstam bija lielākie Latvijas vēsturē. Teju pusotrs miljons eiro īsā laikā ienāca „ziedot.lv” kontā, naudu vāca vēl citas organizācijas, bet uzņēmums “Maxima” pārskaitījis divus miljonus eiro pabalstiem bērniem, kuri traģēdijā zaudēja vecākus.
Cietušajiem bija iespēja saņemt psihologa konsultācijas, bet rehabilitācijas kursu izgāja vairāk nekā 550 cilvēku - cietušie un bojāgājušo tuvinieki, glābēji, mediķi, psihologi, kapelāni un citi atbalsta sniegšanā iesaistītie.
Taču eksperti norāda uz visaptverošas atbalsta sistēmas trūkumu traģēdijās cietušajiem, kā arī to, ka ar šo traģēdiju vienlaikus radīts precedents, liekot cilvēkiem domāt, ka šāda palīdzība ir norma.
19.11.14. Zolitūdes traģēdijā cietušie atlabst lēnām
12.11.14. Zolitūdes traģēdijā cietušie - finansiāli atbalstīti
24.10.14. Zolitūdes traģēdijā cietušais glābējs varēs turpināt darbu VUGD
20.09.14. Zolitūdes traģēdijā piesakās arvien jauni cietušie
29.08.14. Zolitūdes traģēdijas upuru bērni saņem ziedojumu izglītībai
23.05.14. Vairāki «Maximas» darbinieki nelikumīgi ieguvuši Zolitūdes traģēdijā ziedoto naudu
13.05.14. Valdība piešķir papildu līdzekļus Zolitūdes traģēdijā cietušo sociālajai rehabilitācijai
21.04.14. Zolitūde māca: Rehabilitāciju saņem gan cietušie un viņu radinieki, gan glābēji
26.04.14. Zolitūdes traģēdijā cietušie glābēji saņem ziedojumus - 15 tūkstošus eiro
26.03.14. «Maxima» pārskaitīs 1,7 miljonus VSAA pabalstiem Zolitūdes traģēdijā vecākus zaudējušajiem
08.01.14. Viņķele: Bojāgājušās pusmāsai rehabilitācija atteikta kļūdas dēļ
07.01.14. Atsaka rehabilitāciju Zolitūdē bojāgājušās tuviniecei - pusmāsa nav māsa
16.12.13. Zolitūdes traģēdija likusi sabiedrībai ziedot vēl nebijušos apjomos
Policijas izmeklēšana
Valsts policijas izmeklēšana ir noslēguma fāzē. Tās pieaicinātie eksperti no Rīgas Tehniskās universitātes tuvākajā laikā sola pabeigt ekspertīzes, kam jānorāda uz veikala sabrukšanas iemesliem. Pēc tam policija noteiks personas, kuru rīcībai būs tieša saistība ar veikala sabrukšanu, un piemēros aizdomās turamo statusu.
Ļoti iespējams, lietu uz prokuratūru apsūdzību celšanai varētu nosūtīt līdz gada beigām, bet ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēris, kas termiņš nav pašmērķis un no tā nedrīkst ciest izmeklēšanas kvalitāte.
Pie lietas strādā apmēram 40 izmeklētāju. Nopratinātas aptuveni 400 personas, daļa no tām vairākkārt.
Saistībā ar "Maximas" veikala jumta iebrukumu sods pašlaik piemērots vienai personai - par parakstu viltošanu sešu minimālo mēnešalgu jeb 1920 eiro apmērā sodīts vīrietis. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka tas ir Viktors Ivanovs, kurš daudzas reizes viltojis par konstrukciju montāžu atbildīgā būvdarbu vadītāja Andreja Kuļešova parakstu. Pārkāpums nāca gaismā pēc Kuļešova iesnieguma, kurā viņš apgalvoja, ka Zolitūdes objektā nekad nav strādājis, lai arī dokumentos minēts viņa vārds. Policija neizslēdz iespēju, ka dokumentu viltotājam varētu celt apsūdzību arī galvenā kriminālprocesa ietvaros, ja viņa darbībām būs saistība ar veikala sabrukšanu.
Valsts policija vēl ierosinājusi kriminālprocesu par darba drošības normu pārkāpumu, kam par pamatu ir Valsts darba inspekcijas akti par bojāgājušajiem un cietušajiem "Maximas" darbiniekiem. "Maxima Latvija" inspekcijas aktus apstrīdējusi tiesā.
16.11.14 Zolitūdes lietas izmeklēšanu sarežģī vāji normatīvi
28.10.14. Ķuzis: Zolitūdes traģēdijas lieta nonāks prokuratūrā līdz gada beigām
15.10.14. Veikala «Maxima» sabrukšanas iemesls – neatbilstošas konstrukcijas
12.09.14. Zolitūdes lietā ar apsūdzībām varētu vērsties pret uzņēmumiem
21.08.14. Redz galu izmeklēšanai, bet tiesāšanās var ieilgt gadiem
10.06.14. Zolitūdes lietā vēl viens kriminālprocess - par «Maxima» darba drošības pārkāpumiem
27.05.14. Turpmākie Zolitūdes izmeklēšanas eksperimenti tiks veikti tikai laboratorijā
27.05.14. VIDEO: Kontrolētā dedzināšana uz Zolitūdes «Maximas» ēkas jumta
25.04.14. Ģenerālprokurors: Zolitūdes eksperiments iezīmē jaunus brāķus būvniecības regulējumā
17.04.14. Policija: Pie Zolitūdes traģēdijas noveda vairāki faktori; aiz katra ir atbildīgie
17.04.14. Zolitūdes eksperiments: Pārlūst ar ūdeni noslogotās konstrukcijas
17.04.14. LTV VIDEO: Zolitūdes eksperimenta kulminācija – konstrukcijas iebrūk
10.03.14. Policija Zolitūdes lietā atklāj viltotus būvniecības dokumentus; vainīgais sodīts
Tiesāšanās
Tiesās visā Latvijā iesniegtas civilprasības pret Zolitūdes lielveikala celtniecībā iesaistītajām kompānijām - veikalu ķēdi "Maxima Latvija", celtniekiem "Re&Re", attīstītāju "Homburg Zolitude", veikala telpu īpašnieku "Tineo", arhitektu firmu "Kubs" un būvkonstrukciju projektētāju "HND Grupa", un Rīgas domi, kuras būvvalde ir atbildīga par būvniecības procesa kontroli pilsētā.
Cietušo un bojāgājušo tuvinieki vēlas piedzīt no iesaistītajiem ievērojamus naudas līdzekļus. Atsevišķās prasībās tie sasniedz pat 70 miljonus eiro.
Pēc vairāku cietušo advokāta Alda Gobzema teiktā, prasības iesniegtas vairākās Latvijas tiesās, lai tās skatītu dažādi tiesu nami un tiesneši. Jūrmalas tiesa, kur ierosinātas 12 civillietas, pirms divām nedēļām nolēma apvienot vienā lietā visas cietušo prasības un otrā - visas bojāgājušo tuvinieku prasības.
Tiesas ceļā savu taisnību mēģina pierādīt arī “Maxima”, kas apstrīdējusi Valsts darba inspekcijas slēdzienu par pārkāpumiem uzņēmuma rīcībā, gādājot par savu darbinieku drošību.
20.09.14. «Maxima» tiesā apstrīd VDI slēdzienu; Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu tas nekavēšot
19.09.14. Zolitūdes traģēdijas lietā sāk iztaujāt prasības pieteicēju Gobzemu
22.06.14. Advokāts Gobzems slēgs biroju un atbrīvos visus darbiniekus
16.05.14. Pēc Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības tiesa sāks lietu pret Ušakovu un «Re&Re» vadītāju
26.04.14. Zolitūdes traģēdijā cietušo tiesības pamestas novārtā
27.03.14. Atklātā tiesas sēdē sāk skatīt civilprasību Zolitūdes lietā
06.01.14. Tiesa ierosina lietu Zolitūdes traģēdijā cietušo pieteikumā par 100 miljonu latu piedziņu
Valsts attieksme
Skarbākie vārdi saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, visticamāk, joprojām pieder Valsts prezidentam Andrim Bērziņam: „Šī ir milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība, un attiecīgi tā arī ir jārīkojas.”
Valdība un pašvaldība ir sniegusi apjomīgu materiālo un cita veida palīdzību cietušajiem, kā arī uzlabojusi būvniecības normas. Tomēr sistēma mainās tik gausi, ka sabiedrība to nejūt, atzīst gan traģēdijā cietušie, gan “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta. Te, iespējams, vainojams arī informācijas trūkums, taču pēc traģēdijas tā arī netika izveidots visaptverošs plāns ar uzdevumiem dažādās jomās, lai novērstu traģēdijas atkārtošanas.
Neveiksmīgs bija arī mēģinājums pirmo reizi Latvijā izveidot sabiedriskās izmeklēšanas komisiju, kuras darbībai joprojām nav izstrādātu noteikumu. Iecere izgāzās, jo komisija bija veidota lielā steigā, bez tiesiska regulējuma un konkrētiem uzdevumiem, taču ar apšaubāmu izdevumu tāmi un komisijas locekļu algām.
Tāpat valdība nesadzirdēja “Providus” aicinājumu izveidot vienotu mehānismu traģēdijas apstākļu noskaidrošanai, lai uzskatāmi varētu redzēt institūciju darbu un apzinātu nepieciešamos uzlabojumus. Tā vietā nesen darbu sākusī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) nolēma organizēt regulāras sanāksmes ar traģēdijā cietušajiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, lai klātienē pārrunātu aktualitātes un institūciju paveikto. Šādu formātu “Providus” pārstāve Dace Akule uzskata par veiksmīgu, pateicoties premjeres rakstura īpašībām.
Valdība plāno arī turpmāk uzlabot būvniecības regulējumu un sociālās palīdzības kārtību, savukārt jaunievēlētā Saeima izveidojusi parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
11.11.14. Deputāti izveido Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisiju
04.11.14 Zolitūdē cietušais glābējs: Par pašaizliedzību valsts ugunsdzēsējiem atbild ar 500 eiro
19.09.14. 10 mēneši pēc traģēdijas: Valsts atbildību neuzņemas, sistēma mainās gausi
27.12.13. Jaunu Zolitūdes traģēdijas sabiedrisko izmeklēšanas komisiju neveidos
29.11.13. Glābēja darbs – patriotisms, risks un 350 latu alga
23.11.13. Prezidents: Tā ir milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība
“Maximas” mācības
Augstprātīgā attieksme un neveiksmīgie izteikumi par Zolitūdes traģēdijas vaininiekiem no “Maximas Latvija” toreizējā vadītāja Gintara Jasinska puses izraisīja sašutumu Latvijas sabiedrībā, kam sekoja arī “Maximas” veikalu boikots. Jasinskim tas maksāja amatu. Uzņēmums pusotru nedēļu pēc traģēdijas atvainojās un uzņēmās līdzatbildību notikušajā, solot arī uzlabot darbinieku apstākļus.
Gada laikā “Maxima” darbinieki tikuši pie algas pielikuma, jaunām formām, ērtākiem krēsliem, samazināta arī darba slodze.
Pēc nelaimes mainītas ne vien “Maximas”, bet arī citu veikalu drošības instrukcijas, kā jārīkojas, atskanot trauksmes signālam. Tāpat modernizētas ugunsdrošības sistēmas un uzlabota darbinieku apmācība trauksmes situācijās.
Saistībā ar rīcību trauksmes gadījumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests gatavo izmaiņas normatīvajos aktos, nosakot par pienākumu ikvienai personai evakuēties, atskanot trauksmes signālam. Savukārt valsts institūcijas pašlaik saskaņo vasarā izsludināto Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumprojektu, kura mērķis ir stiprināt institūciju kapacitāti darbam un komunikācijai ar sabiedrību krīzes situācijās.
Plānots arī skolēnus vairāk izglītot par drošības jautājumiem, 2018.gadā Latvijas skolās ieviešot jaunu mācību kursu “Cilvēkdrošība”.
Tomēr joprojām daudzos veikalos Latvijā Valsts darba inspekcija konstatē pārkāpumus darba tiesību un darba aizsardzības jomā.
Tāpat aktuāls paliek jautājums, kas notiks ar Zolitūdes traģēdijas vietu - vai blakus esošo jaunbūvi nojauks, vai šeit būs traģēdijas upuru piemiņas vieta.
19.11.14. Gads pēc Zolitūdes traģēdijas: «Maxima» reputācija maz cietusi
17.11.14. «Maximā» pārmaiņu plāns pamazām īstenojas
14.11.14. Iespējams, ēku pie sagruvušās «Maxima» liks nojaukt
07.11.14. «Maxima» gadu pēc Zolitūdes izrāda evakuācijas plānus; VUGD sagatavojis izmaiņas likumā
21.02.14. «Maxima» boikots izčākstējis; pircēji principu vietā izvēlas cenu
17.04.14. «Maxima» mainījusi evakuācijas plānus
09.04.14. Darba inspekcija: Pāragri runāt par «Maximas» atieksmes maiņu pret darbiniekiem
03.02.14. «Maxima» darbinieki: Darba apstākļi nav labāki, arodbiedrības nav vēlamas
03.12.14. «Maxima» atvainojas par Zolitūdes traģēdiju un rīcību pēc tās
01.12.13. «Maximas» melu apkopojums
29.11.13. «Maxima» vēsture": Izmanīgi īpašnieki, nenovērtēti darbinieki, Centis Ūbele un tirgus līderis
28.11.13. Trauksmes signalizācija – reālas briesmas vai formalitāte?
Būvniecība
21.novembra traģēdija Zolitūdē Būvniecības likuma izstrādi pavērsa ar kājām gaisā; iepriekš regulējuma mērķis bija mazināt administratīvo slogu un vienkāršot būvniecību, tomēr cilvēku upuri skaudri apliecināja, ka, gluži otrādi, kontrole un atbildība ir jāpastiprina.
Traģēdijas iespaidā atbildīgās institūcijas par vienu no neatliekamajiem uzdevumiem izvirzīja būvniecības nozares likumdošanas sakārtošanu.
Gada laikā, par spīti termiņu pārcelšanai, šī iecere ir izdevusies, un kopš 1.oktobra spēkā ir jauns būvniecības regulējums, kas cita starpā paredz arī Būvniecības kontroles biroja izveidi, jo līdz traģēdijai valdīja uzskats, ka šāda institūcija ir nevajadzīga. Līdz ar to atgriezusies valsts kontrole pār sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesu un ekspluatāciju, kas tika pārtraukta 2009.gada vidū līdz ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju. Jaunā biroja pārbaudes sāksies pakāpeniski no 2015.gada sākuma.
Tomēr būvniecības jomā ne viss ir padarīts, atzīst sabiedriskās politikas centra „Providus” pārstāvji. Viens no šādiem jautājumiem ir būvspeciālistu sertifikācija. Tāpat nav kliedētas bažas par būvizstrādājumu kvalitāti, jo, lai gan ar to nodarbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Ekonomikas ministrija atteikusies no pašas piedāvātā risinājuma izveidot valsts līmeņa laboratoriju būvizstrādājumu kvalitātes kontrolei - izmaksas būšot pārāk lielas un iecere var nenest vēlamo rezultātu.
Taču ir vēl vismaz viena viena joma, kur būvniecībā un ēku apsaimniekošanā iesaistīto izpratne un atbildīgums traģēdijas iespaidā ir būtiski uzlabojies - kopš traģēdijas ir ievērojami mainījusies attieksme pret signalizāciju sistēmu apsaimniekošanu.
Tā kā sabiedrībā joprojām pastāv skepse, vai visi ar būvniecību saistītie riski ir novērsti pilnībā, tāpēc likumdošana jāturpina pilnveidot, ko valdība apņēmusies arī darīt.
15.11.14. Pārbaudot 58 būvlaukumus, 48 atklāti pārkāpumi
14.11.14. Gads pēc traģēdijas: Likumdošana būvniecībā sakārtotāka, bet ne perfekta
13.11.14. Drošības līmenis veikalos ir uzlabojies vien daļēji
21.10.14.Nepilnu gadu pēc Zolitūdes traģēdijas joprojām atrod pārkāpumus būvmateriālu izmantošanā
01.10.14. Stājoties spēkā jaunajam Būvniecības likumam, nozare mudina operatīvi labot kļūdas
25.09.14. Nosaka kriminālatbildību par neatļautu publisko un daudzstāvu ēku būvniecību
25.04.14. Ģenerālprokurors: Zolitūdes eksperiments iezīmē jaunus brāķus būvniecības regulējumā
18.04.14. Būvnieki aizvien taupa uz materiālu kvalitāti
16.04.14. Pieci mēneši pēc traģēdijas: Ko dara sabrukušās «Maximas» būvnieki?
03.02.14. Vienoties par jauno Būvniecības likumu būs grūti
19.01.14. Jaunais būvniecības likums nenovērš riskus, ko atklāja Zolitūdes traģēdija
19.12.13 Attaisnojums būvniecībā - no piedāvājumiem jāizvēlas lētākais