INFOGRAFIKA: Bērziņa prezidentūras spilgtākie brīži

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

17. marts, 2015, 6:15

Infografikas

Autori: Liene Rubane (Grafika, ilustrācijas), Evita Puriņa (lsm.lv autore)

Tuvojoties jūnija sākumā paredzētajām Valsts prezidenta vēlēšanām, LSM piedāvā atskatīties uz pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa darbības laiku. Atgādinām viņa būtiskākās politiskās iniciatīvas, spilgtākos izteikumus un strīdīgākos soļus, kurus analizējuši mediji un par kuriem diskutēts sabiedrībā.

Andris Bērziņš, kurš ir viens no minētajiem pretendentiem uz prezidenta amatu arī nākamajā termiņā, savu lēmumu par kandidēšanu sola atklāt aprīlī.

Par Valsts prezidentu no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta ievēlētais Saeimas deputāts Andris Bērziņš tika ievēlēts 2011.gada 2.jūnijā. Viņš sevi augstajam amatam esot izvirzījis pats. Otrajā vēlēšanu kārtā slēgtā balsošanā par viņu nobalsoja 53 deputāti, pret bija 44. Par sava darba prioritātiēm viņš saucis ekonomiskās labklājības stimulēšanu, izglītību, sabiedrības saliedēšanu.

	Kājiņas B un ES nauda tūrismam
	Viedokļa maiņa par dalību valsts valodas referendumā
	Centieni tuvināt kara veterānus
	Prezidenta pieticība
	Draudi žurnālistiem
	SAB vadītāja amatā vēlas redzēt “Latvijas latvieti”
	Netic Latvijas nabadzības rādītājiem
	Ārvalstu vizītēs uzmanību Austrumiem
	Piedāvājums mainīt Satversmi
	Nepiekrīt Saeimā pieņemtajiem termiņuzturēšanās atļauju nosacījumiem
	Kritizē gaidāmās Latvijas ES prezidentūras izdevumus
	Paziņojums pēc Maksimas traģēdijas
	Dombrovska demisija un Pabrika noraidīšana
	Viedokļa maiņa par Valsts prezidenta pilnvarām
	Soču olimpiāde
	Aicinājums Bērziņam atkāpties
	Neveiksmīga padomnieku izvēle
	Homofobiski izteikumi
	Piedāvājums stiprināt politiskās partijas
	Ielūgums uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā
	Rūpes par sieviešu lielo īpatsvaru tiesās


2011 Jūl	Kājiņas B un ES nauda tūrismam Neilgi pēc Bērziņa ievēlēšanas sabiedrībai nācās ielūkoties jaunā Valsts prezidenta lauku māju virtuvē. Portāls Pietiek.com ziņoja, ka Amatas novadā uz prezidenta zemes esošais lauku īpašums - uzņēmums “Kājiņas B” 2004. un 2005.gadā saņēmis 178 000 latu no ES “Sapard” fonda aktīvās atpūtas centra izveidei. Taču nekas neliecināja, ka īpašums tūrisma vajadzībām jebkad izmantots.„Kājiņu B” īpašniece bija viņa Zviedrijā dzīvojošā meita, un uzņēmumu vadīja dēls. Bērziņš žurnālistiem skaidroja, ka plānotā atpūtas centra attīstība neesot notikusi ekonomiskās krīzes ietekmē.
	Normatīvi noteica, ka Lauku atbalsta dienestam piešķirtās naudas izmantošanu atbilstoši mērķim jāuzrauga tikai piecus gadus pēc piešķiršanas. Pārliecināties, kas reāli “Kājiņās B” darīts, nebija iespējams, jo Lauku atbalsta dienests pārbaužu dokumentus noslepenoja. Pēc mediju publiskotajām ziņām 2011.gada jūlijā Valsts policija sāka pārbaudi, vēlāk iesaistījās arī prokuratūra, taču nekādus pārkāpumus naudas izmantošanā nekonstatēja. “Kājiņas B” tolaik nebija vienīgais gadījums, kas radīja pamatotas aizdomas par lepnu privātmāju iekārtošanu par ES tūrisma attīstībai doto naudu.

2012 Feb	Viedokļa maiņa par dalību valsts valodas referendumā
	2012.gada februārī notika biedrības “Dzimtā valoda” un Vladimira Lindermana iniciētais referendums par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu Latvijā. Bērziņš vispirms paziņoja, ka tajā nepiedalīsies. “Es personīgi nesaskatu jēgu piedalīties šajā referendumā, jo tas paredz jautājumu par citas valodas atzīšanu par valsts valodu," viņš sacīja intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” un uzsvēra, ka redz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Vēlāk Bērziņš pārdomāja. Kā pilsonis viņš viedokli neesot mainījis, bet kā prezidentam viņam tomēr esot jāpiedalās tautas nobalsošanā, Bērziņš skaidroja LTV “Panorāmā”. Kopā ar premjeru Valdi Dombrovski prezidents aicināja iedzīvotājus izturēties atbildīgi pret izvēli referendumā un atcerēties, ka Latvijas nākotne ir viņu rokās.

	Centieni tuvināt kara veterānus Drīz pec stāšanās amatā Valsts prezidents kā vienu no sava darba prioritātēm minēja sabiedrības saliedētību. Viņš runāja par nepieciešamību vienot gan dažādu etnisko grupu cilvēkus, gan Latvijā dzīvojošos un aizbraukušos, bet redzamākie bija centieni saliedēt pretējās pusēs karojušos Otrā pasaules kara veterānus. 2012.gada maijā Bērziņš aicināja abu pušu vecos karavīrus kara upurus pieminēt vienā dienā - 8.maijā - un pauda, ka Latvijas valsts traģēdija, kad tauta pret pašas gribu tika sadalīta divās karojošās pusēs, joprojām tiek izmantota pretrunu sēšanai. Bērziņš tikās ar dažādām veco karavīru biedrībām, aicināja pieņemt politisku lēmumu par vienlīdzīgu attieksmi pret kara veterāniem un 2012.gada decembrī nolika ziedus abu pušu karavīru kapos. Vēlāk Saeimā tika gatavots likumprojekts par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, taču tā tālāka virzība neguva pietiekamu deputātu atbalstu.

2012 Apr	Prezidenta pieticība Prezidenta Bērziņa darbības nodrošināšanai tiek tērēts mazāk nekā viņa priekšgājēju Vairas Vīķes-Freibergas un Valda Zatlera darbam. Viņš daudz retāk dodas ārvalstu vizītēs, pēc viņa ievēlēšanas netika rīkota ierastā inaugurācijas balle, viņš arī atteicās izmantot prezidenta rezidenci Jūrmalā.
	2012.gada aprīlī Bērziņš paziņoja par apņemšanos iesniegt Saeimā likumprojektu, lai samazinātu valsts noteiktos labumus bijušajiem prezidentiem. Intervijā Latvijas Radio viņš šo soli pamatoja arī ar paša piemēru: “Es neredzu sev vajadzību, ka mani pēc tam būtu jānodrošina. Tīri no savas personīgās brīvības.” 2013.gada nogalē Saeima grozījumus pieņēma, nosakot, ka turpmāk bijušajiem valsts prezidentiem netiks piešķirts valsts dzīvoklis, bet būs lielāka pensija, tāpat tika noteikti eksprezidenta automašīnas cenas griesti. Šī prezidenta iniciatīva tika vērtēta kontekstā ar faktu, ka miljonārs Bērziņš ir vienas no vai pat vislielākās pensijas saņēmējs (2013.gadā saskaņā ar amatpersonas deklarāciju tā bijusi 4582 lati jeb 6547 eiro mēnesī). Pirms kļūšanas par prezidentu viņš bija deklarējis vairāk nekā divus miljonus eiro lielus uzkrājumus un 37 nekustamos īpašumus. 2013.gada deklarācijā to skaits pieaudzis līdz 42. Pirmajos mēnešos Bērziņš savu prezidenta algu (tobrīd 1504 latu jeb 2149 eiro mēnesī) ziedoja dažādām skolām, un par to tika informēti arī mediji. Vēlāk prezidenta kanceleja vairs neatklāja, vai prezidents iesākto praksi turpina un kam ziedo.

	Valsts prezidenta darbības nodrošināšanas budžets (Ls) *norādīti plānotie izdevumi, jo 2014.gada finanšu gads tiks noslēgts šā gada 16.martā Avots: Valsts prezidenta kanceleja.

2012 Sep	Draudi žurnālistiem
	2012.gada 3.septembrī, vedot uz skolu pirmklasnieku dēlu, Bērziņš bija nepatīkami pārsteigts, pie skolas ieejas sastopot TV3 filmēšanas grupu, un nespēja valdīt dusmas. Uz žurnālistu pievērsto uzmanību prezidents reaģēja, sakot: “Čaļi, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesat sisti!” Vēlāk prezidents atvainojās. Intervijā LNT viņš sacīja, ka “bija spiests pietiekami aktīvi aizstāvēt sava bērna tiesības”. Viņš arī teica: “Bet es gribētu lūgt ievērot manu ģimenes locekļu privātās tiesības un turpmāk censties tās nepārkāpt, lai neizraisītu šādus incidentus. Tie ir sāpīgi mums kā ģimenei, tas jautājums tomēr ir ļoti sāpīgs.” Informācija par to, ka Valsts prezidents piedalīsies 1.septembra pasākumos skolā, bija lasāma viņa oficiālajā dienas kārtībā.

2012 Sep	SAB vadītāja amatā vēlas redzēt “Latvijas latvieti”
	2012.gadā septembrī, tuvojoties toreizējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Kažociņa pilnvaru beigām, prezidents pauda vēlmi turpmāk šajā amatā redzēt Latvijas latvieti: “Nenoliedzot nevienu citu, bet šis darbs ir tomēr saistīts [ar to, ka] ļoti precīzi ir jāpārzina situācija Latvijā ilgā periodā.” Lielbritānijā dzimušais un tur lielāko daļu mūža pavadījušais Kažociņš uz to atbildēja, ka ir “mazliet vecmodīgi” runāt par īstiem un neīstiem vai Latvijas un nelatvijas latviešiem, savukārt eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga Bērziņa vēlmi nosauca par diskrimējošu. Par SAB vadītāju tika ievēlēts bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

2012 Nov	Netic Latvijas nabadzības rādītājiem 2012.gada rudenī lielu rezonansi radīja žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētījums, kas atklāja - Latvijā aizvien aug ienākumu nevienlīdzība un palielinās nabadzīgo iedzīvotāju skaits.Viens no rādītājiem, kas apliecina nevienlīdzību, ir GINI koeficients, un, tobrīd Latvijā tas bija augstākais ES. Augošo nevienlīdzību un bagātākajiem labvēlīgo nodokļu politiku apliecināja arī citi žurnālistu minētie pētījumi.
	Bērziņš TV3 raidījumā “Nekā personīga” 2012.gada novembrī šos secinājumus apšaubīja, sakot, ka jāatrod metode, kā precīzāk novērtēt iedzīvotāju reālos ienākumus. Viņš norādīja uz lielo ēnu ekonomikas procentu un pauda, ka no dažiem negatīviem piemēriem nevar izdarīt tik plašus secinājumus. Šie prezidenta izteikumi raisīja sašutumu sabiedrībā, portālā “Manabalss” tika iesniegta iniciatīva, prasot Bērziņa demisiju. Valsts prezidents drīz vien atvainojās sabiedrībai, sakot, ka nav pietiekami skaidri paudis savu nostāju un noliedzot, ka nezinātu, kā dzīvo cilvēki laukos. Raidījumam “Nekā personīga” Bērziņš arī teica, ka uzskata par negodīgu izmaksu griestu neesamību bezdarba un bērna kopšanas pabalstiem. Šāda sistēma kādam Latvijas Bankas darbiniekam bija ļāvusi bērna kopšanas pabalstā gadā saņemt 55 000 latu, un kā atzina Bērziņš, tas ir “demoralizējoši” un “ilgtermiņā bīstami”. Vienlaikus viņš neuzskatot, ka negodīga būtu viņa tikpat lielā vecuma pensija.

2013 Mai	ĀRVALSTU VIZĪTĒS UZMANĪBA AUSTRUMIEM Bērziņš prezidentūras laikā pievērsa uzmanību ar savām ārvalstu vizīšu ģeogrāfiju. Kopumā ārpus Latvijas Bērziņš devies retāk nekā viņa priekštecis Zatlers un daudz retāk nekā Vīķe-Freiberga, turklāt bieži viesojies Austrumu valstīs. Pēdējos gados viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir Austrumu partnerības valstis, kā arī Centrālāzijas reģions, un prezidents savu lomu attiecību stprināšanā čakli pildījis. 2013.gadā Bērziņš viesojās Azerbaidžānā, Turkmenistānā, Kazahstānā, bet 2014.gadā - Uzbekistānā un Tadžikistānā. Viņš vairākkārt paudis, ka Centrālāzija var būt ļoti izdevīga Latvijas uzņēmējiem un mūsu augstskolas ir ienteresētas tās studentos.
	Kritiku Bērziņš izpelnījās pēc tam, kad 2013.gada maijā atgriezies no Turkmenistānas, runāja Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā’'. Uz žurnālista norādi par Latvijas draudzēšanos valsti, kur valda autoritārs režīms, prezidents atbildēja: “Es izdomāju, ka katrā situācijā ir pavisam cits veids… Tur uz šo brīdi, skatoties uz oficiāliem skaitļiem, bezdarbs ir 60. Vai to uzskatīt par bezdarbu, tas ir cits jautājums. Cilvēki ir brīvi … pārvietojās starp kalniem un Kaspijas jūru dažādos laikos, piekopjot vēl veco dzīves veidu.” Cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch” Turkmenistānu atzīst par vienu no pasaules represīvākajiem režīmiem. Kopumā Bērziņš 3,5 gadu laikā ārpus Latvijas valsts, oficiālajās un darba vizītēs bijis 55 reizes, Zatlers četru gadu laikā - 98, Vīķe-Freiberga astoņu gadu laikā - 197. ANDRA BĒRZIŅA ĀRVALSTU VIZĪTES Avots: Valsts prezidenta kanceleja.

2013 Sep	Piedāvājums mainīt Satversmi Savas prezidentūras laikā Bērziņš regulāri runājis par nepieciešamību reformēt valsts pārvaldes modeli, stiprinot izpildvaru un palielinot politisko atbildību, taču līdz šim tikai daļa ideju radušas atsaucību Saeimas deputātos. 2012.gada februārī - pusgadu pēc stāšanās amatā - viņš paziņoja, ka rosinās jaunu Latvijas konstitūciju. “Tas noteikti notiks tuvāko gadu laikā, būs pavisam jauna pieeja,” prezidents teica “Dienas” raidījumā “Dienas rīts”. Procesam esot jānoslēdzas līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, un viņš būšot tā iniciators. Uzreiz pēc tam Valsts prezidenta kanceleja Bērziņa teikto mīkstināja, norādot, ka pilnīgi jauna Satversme nav pašmērķis, bet prezidents pieteicis atklātas diskusijas nepieciešamību.
	Vēlāk prezidenta paspārnē tika izveidota valsts pārvaldes ekspertu darba grupa, kas sagatavoja grozījumus Satversmē un vairākos citos likumos. 2013.gada septembrī prezidents savus priekšlikumu iesniedza Saeimā, pieteikumā norādot, ka “kolektīvās bezatbildības vietā jāvirzās uz premjerministra atbildību par savu komandu”. Bērziņš piedāvāja noteikt, ka Saeima vispirms apstiprina Ministru prezidentu, bet ministrus ieceļ Valsts prezidents. Vairāki Saeimas deputāti un politikas eksperti šo ideju vērtēja kritiski, norādot, ka abu pušu domstarpības var radīt strupceļu. Prezidents arī aicināja paredzēt, ka par neuzticību Ministru kabinetam Saeima var balsot tikai tad, ja vienlaikus tiek apstiprināta jauna valdība, kā arī atcelt normu, ka valsts budžeta neapstiprināšana Saeimā ir arī neuzticības izteikšana valdībai. Bērziņa iesniegtie priekšlikumi tika apspriesti Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātā sēdē, taču tālākai izstrādei un pieņemšanai neviens no tiem virzīts netika. Kopumā Bērziņš trīsarpus gadu laikā nācis klajā ar 13 likumdošanas iniciatīvām.

2013 Okt	Nepiekrīt Saeimā pieņemtajiem termiņuzturēšanās atļauju nosacījumiem
	2013.gada oktobrī pēc ilgām diskusijām un Nacionālās apvienības ultimāta Saeima steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, ar 2014.gadu nosakot kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos, kā arī paredzot jaunas investīciju apmēra normas. Pārejas noteikumi paredzēja pakāpeniski samazināt termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu skaitu, taču vienlaikus tika noteikts, ka uz atļaujām varēs pretendēt arī personas, kas valsts budžetā iemaksājušas 50 tūkstošus eiro. Bērziņš likuma grozījumus neizsludināja un pieprasīja to otrreizēju caurlūkošanu Saeimā. Viņš norādīja, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma nodrošinās cerēto nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā atļaujas varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties īpašumu Latvijā. Valsts prezidents minēja arī kvotu sistēmas augsto korupcijas risku. Saeima vēlāk izstrādāja jaunus likuma grozījumus, ievērojami ceļot iegādātā īpašuma cenas slieksni termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai. Pirms likumprojekta atdošanas Saeimā Bērziņš bija paudis atbalstu uzturēšanās atļauju skaita saglabāšanai. 2013.gada oktobrī intervijā LNT viņš kritizēja Nacionālo apvienību. “Savu viedokli neesmu slēpis arī agrāk, pirms šis jautājums nebija uzstādīts politiski - man šķiet pilnīgi neloģiski, ka savu politisko interešu dēļ ceļ priekšā jautājumus, kas ir būtiski nākotnes attīstībai,” sacīja prezidents. Kopumā Bērziņš atdevis otrreizējai caurlūkošanai deviņus likumprojektus.

	Kritizē gaidāmās Latvijas ES prezidentūras izdevumus 2013.gada novembrī Bērziņš pauda viedokli, ka Latvija gatavojas pārāk daudz tērēt gaidāmajai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka citas valstis šim pienākumam tērē pat desmit reižu mazāk nekā Latvijas plānotie 100 miljoni eiro. "Mēs tērējam naudu tur, kur mums to nevajag darīt,” sacīja Bērziņš, norādot, ka daudz cilvēku tiks apmācīti speciāli prezidentūras vajadzībām, bet vēlāk viņu zināšanas vairs nebūs ikdienā pielietojamas, tāpat būtu atklāti jārunā par problēmām ES un jāizsaka priekšlikumi, ko mainīt un uzlabot.

2013 Nov	Paziņojums pēc Maksimas traģēdijas
	Citkārt kritizēts par skaidras nostājas trūkumu, 2013.gada novembrī pēc Maksimas veikala sagrūšanas, kurā gāja bojā 54 cilvēki, Bērziņš nāca klajā ar sev neierasti skarbu paziņojumu. Divas dienas pēc notikušā prezidents intervijā Latvijas Televīzijā sacīja: “Aicinātu visus pārdomāt, ko viņš ir darījis, kā rīkojies, lai pēc sērām varētu sākt praktiski rīkoties, jo šis tomēr ir gadījums, kas jāsauc skaidri, ka tā ir milzīgā skaitā neaizsargātu cilvēku slepkavība.” Prezidents to sauca arī par “pašu ilgi krāto nelaimi, kas ir realizējusies ar tik šausmīgām sekām”, sacīja, ka nekavējoties jāpiesaista neatkarīgi ārvalstu eksperti, kas nav saistīti ar vietējo biznesu. “Nevar šo lietu pētīt un izmeklēt pusgadu un būtu vēlams, lai atbildīgās amatpersonas nokļūst izmeklēšanas izolatorā,” viņš teica. Nākamajā mēnesī pieauga tobrīd jau salīdzinoši augstais Bērziņa reitings - par viņa darbu pozitīvi vai drīzāk pozitīvi izteicās gandrīz 60 procentu “Latvijas faktu” aptaujāto cilvēku. Pēc reitings kāpuma 2012.gada vasarā un rudenī šī kļuva par otro reizi, kad prezidentu Bērziņu atzinīgi vērtēja tik daudz cilvēku. Kopumā Bērziņa vērtējums sabiedrībā līdzinājies viņa priekšteča Zatlera reitingam, taču ievērojami atpaliek no Vīķes-Freibergas popularitātes. Vīķi-Freibergu pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtēja vidēji 70 - 80 procenti cilvēku, bet Zatlera tāpat kā Bērziņa pozitīvais vērtējums svārstījās ap 50 procentiem, liecina “Latvijas Faktu” dati. Avots: Latvijas Fakti.

2013 Dec	Dombrovska demisija un Pabrika noraidīšana Jau nākamajā mēnesī reitings strauji kritās. Nepilnu nedēļu pēc veikala sagrūšanas no amata atkāpās premjerministrs Valdis Dombrovskis (“Vienotība"), kurš to ieņēma kopš 2009.marta. Premjers par demisiju paziņoja pēc pusotras stundas sarunas ar Bērziņu, un vēlāk sacīja, ka tieši tās laikā pieņēmis lēmumu. Dombrovskim netipiskais satraukums paziņojuma brīdī un “Vienotības” politiķu reakcija daudzos radīja aizdomas, ka lēmums pieņemts prezidenta spiediena rezultātā un traģēdija izmantota valdības gāšanai un jau ilgstoši nestabilās koalīcijas paplašināšanai ar Zaļo un Zemnieku savienību. Dombrovskis gan ietekmēšanu noliedza, uzsverot, ka lēmumu pieņēmis pats. To pašu teica arī Bērziņš - abi esot tikai izrunājuši “par un pret”, bet izlēmis premjers pats.
	Pēc Dombrovska atkāpšanās “Vienotība" piedāvāja trīs potenciālos premjera kandidātus - bijušo kultūras ministru Intu Dālderi, eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu un toreizējo aizsardzības ministru Arti Pabriku, taču prezidentu neviens no viņiem neapmierināja. Sev acīmredzami netīkamā, taču sabiedrībā visai atzinīgi vērtētā Pabrika kandidatūru viņš noraidīja arī tad, kad partija viņu izvirzīja atkārtoti. Konkrētus iemeslus Bērziņš neminēja, vien pauda, ka vērtē cilvēkus pēc padarītā darba, nevis pēc spējas parādīt tēlu. Politikas vērotāji kā ticamāku iemeslu minēja abu ideoloģiskās atšķirības un saskatīja prezidenta rīcībā vēlmi panākt sev simpātisku kandidātu. Par piemērotākiem kandidātiem no “Vienotības" Bērziņš uzskatīja Solvitu Āboltiņu, Jāni Reiru un Dzintaru Zaķi, bet galu galā partijas vienojās par tobrīd bezpartejisko, kādreizējo Tautas partijas biedri Laimdotu Straujumu. Pret viņu prezidentam iebilžu nebija.

2013 Dec	Viedokļa maiņa par Valsts prezidenta pilnvarām Bērziņš vairākkārt ir runājis arī par Valsts prezidenta funkciju un ievēlēšanas kārtības maiņu, turklāt domas mainījis. 2012.gada novembrī Valsts prezidenta institūcijas 90.gadadienai veltītajā starptautiskajā konferencē Bērziņš pauda, ka Satversme ir prezidentam devusi pietiekamas pilnvaras un tās nedrīkst paplašināt uz citu varu rēķina, tās varot vien precizēt. Viņš minēja, ka jāizvērtē “visi modeļi un visas iespējas” attiecībā uz prezidenta ievēlēšanas kārtību, vienlaikus “vadonības gars un plašas pilnvaras" neesot tas, uz ko jātiecas.
	2013.gada piedāvājumā Saeimā tomēr iezīmējās Valsts prezidenta pilnvaru palielināšana. Savukārt 2013.gada decembrī, runājot LTV1 raidījumā 1:1, Bērziņš pārsteidza, sacīdams, ka prezidents ne vien būtu jāvēl tautai, bet tam arī jādod stipri lielāka vara. “Mums jāstiprina uzraudzības iestādes. Visas ir neatkarīgas, bet neviena nedara savu darbu. Šeit es redzu konkrētu izeju, kas ir pietiekami garšs process - pie visas tautas vēlēta prezidenta ir jāatgriežas un jādod viņam pilnvaras ņemt savā pārraudzībā vai vadībā visas šīs te saistītās uzraudzības iestādes, sākot ar Valsts kontroli, Korupcijas novēršan’s un apkarošanas’biroju, Satversmes aizsardzības biroju un arī Latvijas Banku, protams.” Viņš sacīja, ka pats ar iniciatīvu nenāks sava amata dēļ, bet “darīšu visu, lai šāda iniciatīva nāktu, jo viņa ir”. 2014.gada rudenī par Satversmes grozījumu priekšlikumu, paredzot tautas vēlētu prezidentu, paziņoja Ingunas Sudrabas vadītā partija “No sirds Latvijai”. Bērziņš žurnālam “Ir” sacīja, ka to neatbalsta, jo neesot saprotams, par ko ir runa, un viņam nav pieņemama pāreja no parlamentāras repubikas uz prezidentālu. “Neatkarīgajai Rīta Avīzei”, skaidrodams bīstamību, ko mazās valstīs var nozīmēt pārāk liela vara viena cilvēka rokās, Bērziņš arī uzteica esošo kārtību: “Tie cilvēki, kuri sanāca 1918. gada 18. novembrī, lai dibinātu Latvijas valsti, visu bija izdomājuši ļoti sabalansēti un saprātīgi.” Savukārt 2015.gada martā Latvijas Televīzijā Bērziņš teica, ka atbalsta Igaunijā pastāvošo prezidenta ievēlēšanas modeli, kurā tad, ja parlamentā nevienam no kandidātiem nepietiek atbalsta, balso arī pašvaldību vadītāji.

2014 Feb	Soču olimpiāde
	2013.gada nogalē sākās diskusija par to, vai Bērziņam vajadzētu doties uz ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos 2014.gada februārī. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kā arī vairāku citu rietumvalstu līderi no Krievijas uzaicinājuma atteicās. “Redzot cilvēktiesību pārkāpumus un arī attieksmi un izturēšanos pret Austrumu partnerības valstīm un Lietuvu, ekonomiskās sankcijas, kas vērstas pret Lietuvu, es nesaskatu politisku iespēju doties uz Soču olimpiskajām spēlēm," tika norādījusi Grībauskaite. Bērziņš tomēr nolēma braukt, piedalījās atklāšanas pasākumos un pat īsu brīdi tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Prezidents norādīja, ka viņa kā valsts vadītāja pienākums ir respektēt Latvijas Olimpiskās komitejas lūgumu un pavadīt sportistus. Jautājums, vai viņa nedošanās uz Sočiem varētu sabojāt attiecības ar Krieviju, prezidentu sadusmoja. «Mani šis jautājums visvairāk pārsteidz. Acīmredzot, lai gāztu man uz galvas mēslus, atrod visu ko, aizmirst par seno olimpisko devīzi, ka pat karus pārtrauc. Mēs ejam atpakaļ akmens laikmetā vai labākajā gadījumā Aukstā kara laikmetā,» viņš sacīja Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Savukārt jautāts par cilvēktiesību situāciju Krievijā, prezidents norādīja, ka arī Latvijā šajā jomā ne viss ir labi un vispirms esot jāievieš kārtība savās mājās.

2014 Mar	Aicinājums Bērziņam atkāpties
	2014.gada marta beigās ap 400 sabiedrībā pazīstami cilvēki parakstīja atklātu vēstuli, kurā aicināja Saeimu, valdību un pašu Bērziņu izvērtēt viņa iespējas turpināt ieņemt Valsts prezidenta amatu. Vēstule tapa pēc Bērziņa intervijā LNT sacītā, ka ielūgums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Latviju joprojām ir spēkā. Prezidents to teica, neraugoties uz Krievijas agresiju Ukrainā un tikko notikušo Krimas aneksiju. Vēstules autori prezidentam pārmeta arī publisku minstināšanos, nespēju formulēt viedokli šādā ārkārtas situācijā un vadīt tautu izšķirošos pārbaudījumos. Bērziņš atbildēja, ka no amata neatkāpsies - viņš vēloties uzlabot Latvijas cilvēku dzīvi ilgtermiņā, nevis gūt ātru un lētu popularitāti īstermiņā, viņš arī nekad neesot vairījies saukt lietas īstajos vārdos. Prezidents kanceleja norādīja, ka parakstītāji neesot iepazinušies ar viņa sniegtajiem paziņojumiem par situāciju Ukrainā, tāpēc radusies šāda vēstule. Teikto par ielūgumu Putinam apmeklēt Latviju viņš laboja, norādot, ka vizīte, ņemot vērā visus apstākļus, ir neiespējama.

2014 Okt	Neveiksmīga padomnieku izvēle Pildot prezidenta pienākumus, Bērziņš vairākkārt mainījis padomniekus. Lielāko uzmanību pievērsa prezidenta nedienas ar paša izraudzītajiem padomdevējiem ekonomikas jomā. Pēc nepilnu gadu ilgas pienākumu pildīšanas 2012.gada jūnijā no amata tika atbrīvota Bērziņa padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle. Lai gan prezidents sacīja, ka tas nav darīts konkrētu Egles nodarījumu dēļ, mediji ziņoja, ka padomniece lobējusi konkrētu uzņēmēju intereses. Egle to noliedza.
	2014.gada vasarā par prezidenta padomnieku ekonomikas jautājumos kļuva bijušais ārlietu, vēlāk satiksmes ministrs Aivis Ronis, taču abu sadarbība ilga vien pāris mēnešus. Oktobrī mediji ziņoja, ka Ronis devies komandējumā uz Baltkrieviju, līdzi ņemot kādreizējo Tautas partijas līderi, ekspremjeru Andri Šķēli. Abi ar kaimiņvalsts amatpersonām apsprieduši ekonomiskās sadarbības iespējas. Ronis no amata tika atbrīvots, un Bērziņš vēlāk žurnālam “Ir” atzina, ka padomnieks amatu izmantojis privātās interesēs.

2014 Dec	Homofobiski izteikumi 2014.gada rudenī pēc tam, kad ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atklāja, ka ir homoseksuāls, un solīja cīnīties par tiesisku regulējumu partnerattiecībām, tika jautāts arī prezidenta viedoklis. Žurnālam “Ir” Bērziņš sacīja, ka tā ir Rinkēviča “personīga lieta”, abu sadarbība bijusi laba un viņš neredzot pamata, lai tā pasliktinātos. Jautāts, vai Latvijā būtu vajadzīgs likums viendzimuma partnerattiecību regulācijai, prezidents sacīja, ka viņa iniciatīva tā nebūs, bet nekas neliedzot iet šo ceļu, kā igauņi to ir izdarījuši - tas esot politisks lēmums un nebūšot vienkārši.
	Ne tik tolerantu viedokl par geju tiesībām Bērziņš pauda “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” 2014.gada decembrī. Jautāts par 2015.gada vasarā Rīgā paredzēto praidu, viņš teica: ”Es agrāk nenovērtēju visas šīs sistēmas spēku un ietekmi.” Savukārt uz jautājumu, kā rīkoties tiem, kam gājiens nav pieņemams, sacīja: “Izrādot nepatiku, mēs viņus tikai atbalstīsim. Viņi teiks: redz, kā mums uzbrūk, nāciet mūs aizstāvēt! Katrs cilvēks pats izvēlas savu dzīves ceļu, un katram arī jāatbild par savu izvēli. Bet šī izvēle nav jāuzspiež pārējiem, un katrā gadījumā tā nav publiski jāreklamē. Šāds ceļš ved uz nekurieni.” Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks aģentūrai “Leta” sacīja, ka Bērziņš tādējādi ir pastiprinājis vairākus maldīgus priekšstatus par gejiem un viņu tiesībām. Viņš atgādināja, ka Latvijai, tāpat kā pārējām Eiropas Padomes dalībvalstīm, ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kas garantē izmantot visas cilvēktiesības neatkarīgi no seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes.

2014 Nov	Piedāvājums stiprināt politiskās partijas
	2014.gada novembrī Bērziņš Saeimā iesniedza likumdošanas iniciatīvu politisko partiju stiprināšanai un trīs mēnešus vēlāk pēc viņa iniciatīvas notika parlamentārās demokrātijas stiprināšanai veltīta zinātniska konference. Viņš rosinājis palielināt valsts finansējumu partijām, lai novērstu šauru interešu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu tajās, noteikt nodokļu atvieglojumus tiem, kas partijām ziedo mazas summas, palielināt Saeimā un Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidējošo partiju minimālo biedru skaitu no pašreizējiem 200 līdz 500, kā arī paredzēt, ka tām jābūt dibinātām vismaz gadu pirms vēlēšanām. Šie ierosinājumi parlamentā guvuši atsaucību, un Saeima komisijām jau nodevus vairākus tos ietverošus likumprojektus.

	Ielūgums uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā 2014.gada decembrī valstu līderi saņēma ielūgumu piedalīties 9.maija svinībās par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār fašistisko Vāciju. Igaunijas un Lietuvas prezidenti bez lielas kavēšanās informēja, ka uz Maskavu nedosies, savukārt Bērziņš vilcinājās, norādot, ka vēl ir laiks lēmuma pieņemšanai. Kā noprotams, šāda taktika tika izvēlēta kopā ar Ārlietu ministriju, kas argumentēja ar lēmuma kontekstu, proti, Latvijas prezidentūru ES Padomē un nepieciešamību saskaņot dalībalstu nostāju. Tikai janvāra beigās Valsts prezidenta kanceleja paziņoja, ka Bērziņš 9.maijā uz svinībām nebrauks - tā esot nolemts, ņemot ES ārlietu ministru diskusiju, kā arī to, ka “Krievijas rīcības dēļ pasliktinās situācija Ukrainas austrumos, iet bojā un cieš nevainīgi civiliedzīvotāji”. Intervijā LNT Bērziņš gan pieļāva braukšanu uz Maskavu citā laikā: "Es neizslēdzu, ka jādodas būs, bet vai nu ātrāk vai vēlāk".

2015 Feb	Rūpes par sieviešu lielo īpatsvaru tiesās
	2015.gada februārī, uzstājoties ikgadējā virsprokuroru sanāksmē, Bērziņš norādīja uz, viņaprāt, pārāk lielo sieviešu īpatsvaru tiesnešu amatos, kas esot “izteikti nepieņemama” situācija. Valsts prezidents sacīja: „Visu cieņu sieviešu aktīvai dalībai jebkurā dzīves sfērā, bet tomēr šī sfēra un arī tiesnešu sfēra prasa abu dzimumu aktīvu iesaisti. Šī virzība, lai arī cik aktīvi un intensīvi Tieslietu ministrija ministra personā nestādītu priekšā jaunos tiesnešus, tur šī situācija ir izteikti, es teiktu, nepieņemama. Ministra kungs, es domāju, ka apmēram desmit procenti no stādītajiem ir vīrieši? Vairāk jau, jā! Bet vienalga, un šeit arī šī situācija acīmredzot… Tur tomēr Saeimas deputātiem būtu jēga padomāt, kā šo situāciju tomēr ilgtermiņā varētu piekoriģēt.” Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, lūgts komentēt prezidenta teikto, “Latvijas Avīzē” sacīja, ka sievietes parādījušas, ka ir daudz uzcītīgākas, vairāk mācās un labāk sagatavojas pārbaudījumiem, lai kļūtu par prokuroru vai tiesnesi, un norādīja, ka ģenerālprokuratūrā darba kvalitātē nav atšķirību atkarībā no dzimuma.