Arņa Cimdara (Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja) noņemšanas zvanīšana jau kļuvusi par ierastu lietu. Kaut kas līdzīgs zināmai ceremonijai un vairs nešķiet ticama. Kaut gan interesanti, kad un kā godājamais ilggadējais priekšsēdētājs beigs.
Starp citu, viena no pārmestajām nepilnībām – nevaram balsot elektroniski. Un nevaram vēl arvien. Būtu labi, tikai - redzot gan Valsts ieņemumu dienesta (VID) digitālās platformas “uzkāršanos”, hakeru plosīšanos, nupat dzirdēto par aviokompānijas “British Airways” datorsistēmu neveiksmēm, - arī elektronisko vēlēšanu apstāšanās risks ir rūpīgi apsverama lieta. Bet neiespringsim, jo neviens tāpat par to tagad nedomā.
Tad tiek mudināts kaut kādā veidā grozīt vēlētāju struktūru. Jau pirms četriem gadiem izskanēja, ka vēlēšanu tiesības varētu piešķirt jau no 16 vai pat 14 gadiem. Skaists žests, kurš, zinot demogrāfijas spektru, nez vai būtiski ietekmētu lietas. Tas jau gan tiesa, ka cilvēks attīstās ātrāk, bet neviens politiskais spēks vai iniciatīvas grupa nav iedrošinājusies, sak, kas zin' – sāks pēc tam pieprasīt pīpēšanas cenza pazeminājumu.
Par vecuma augšējā cenza noteikšanu gan laikam īsti nopietni nav ticis runāts nekad. Bet kādēļ gan nevarētu?
Savulaik režisors Alvis Helmanis kādā intervijā bija publiskojis viedokli – vēlēšanu tiesības sasaistīt ar izglītības līmeni. Viedoklis izraisīja lielu šūmēšanos, bet arī tāpat vien palika, jo nez vai tas īsti iet kopā ar cilvēktiesībām. ''Pilnīgā sviesta'' toņkārtā varētu apdomāt, ka, piemēram bakalaura līmeņa balsis varētu skaitīt par divām, maģistra par četrām. Bail teikt, cik pienāktos zinātņu doktoram.
Un, protams, pirms un arī pēc vēlēšanām aktualizējas jautājums, vai pašvaldību vēlēšanu tiesības vajadzētu piešķirt nepilsoņiem. Arī pirms šīm vēl aprīļa beigās portals.lv bija aptaujājis ekspertu virkni par šo ļoti jūtīgo lietu. Atbildes bija dažādas, un nevar teikt, ka piekrišanu šādam solim izrādīja tikai kādi ortodoksāli lielkrievu šovinisti. Tomēr jāprognozē, ka jautājums tāpat paliks tikai ekspertu pārspriedumu līmenī. Autoraprāt – labi vien ir.
Virkne jaunu censoņu portālā manabalss.lv nākusi ar iniciatīvu noteikt astoņu gadu vai divu sasaukumu ierobežojumu pašvaldību vadītājiem. Saskatot racionālo, tomēr šķiet, ka galvenokārt iniciatīvu vistiešākā veidā provocējusi dažu mūsu milzīgās valsts lielpilsētu vadītāju arogantā un slaidi uzspļaujošā attieksme pret kritiku un citādībām. Negribas, piemēram, piekrist iniciatīvas autoriem par vienkāršotu “visi zog” principa pielietošanu argumentācijas izklāstā.
Pagājušās nedēļas nogalē iniciatīvu bija atbalstījuši nepilns pusotrs tūkstotis entuziastu. Līdz trešdienai nākušas klāt aptuveni 30 balsis, kas nav īpaši daudz. Jāprognozē, ka iniciatīva iestrēgs un tai ilgstoši neizdosies savākt vajadzīgos 10 tūkstošus balsu. Pamatā jau iepriekš stāstīto iemeslu dēļ, ņemot arī vērā mūsu ļaužu vecuma struktūru kopumā. Bez tam idejas autori varēja paši vairāk popularizēt ieceri, piemēram, sociālajos tīklos.
Starp citu, izbrīna, ka nav radusies gluži pretēja iniciatīva. Proti, par pašvaldības vadītāju drīkst iecelt personu, kura darbojusies vietvarā vismaz divus sasaukumu.
Bet, ja nav, tas nenozīmē, ka nebūs. Gan jau, ka atbalstītāju varētu būt pat vairāk.
Tomēr kopumā iepriekš minētās un citas iniciatīvas līdz finālam iedzīvināšanā likumos nav tikušas, kas tomēr norāda gan uz Latvijas pašvaldību vēlēšanu sistēmas atbilstību politiķu interesēm, gan uz salīdzinošo stabilitāti. Nav jau ideāla, bet tomēr nav arī PILNĪGS SVIESTS. Vai arī – nav sasniegts kritiskās masas līmenis.
