Par autori
Santa Bludova ir RSU bakalaura studiju programmas “Multimediju komunikācija” 2017.gada absolvente
cilvēki ar zemāku izglītības līmeni portālā “Facebook” lielākā mērā idealizē informāciju par sevi, izglītotākie - rūpīgāk atlasa lasītās ziņas.
Respondenti ar zemāku izglītības līmeni savam sociālā portāla tēlam pievērš lielāku uzmanību. Arī idealizēt savu portālā redzamo tēlu un radīt labāku priekšstatu par sevi cenšas respondenti ar zemāku izglītības līmeni. Augstāka izglītības līmeņa pārstāvji tēlam sociālajā portālā nepievērš pastiprinātu uzmanību, taču nav arī tā, ka viņiem savs "Facebook" tēls nav svarīgs.
Pētījumam atlasītie lietotāji pievēršas "Facebook", lai mazinātu garlaicību, novērstos no kāda nepatīkama notikuma, pašapliecinātos, mācītos, sazinātos ar ārvalstu draugiem vai paziņām.
Atbilstoši iegūtajiem datiem, lietotāji, kam ir augstāks izglītības līmenis, mērķtiecīgi nemeklē izklaidējošu saturu. Taču arī zemāka izglītības līmeņa pārstāvji nelieto portālu tikai izklaidei.
Sociālā medija lietošanu ierobežo "Facebook" daudzfunkcionalitāte un nekontrolējamais saturs. Kā apgalvoja lielākā daļa respondentu, sociālā medija saturu nav iespējams kontrolēt, tāpēc, gribot vai negribot, cilvēki saskaras ar izklaidējoša vai izglītojoša rakstura informāciju.
Auditorijas pārstāvji ar augstāku izglītības līmeni nekomunicē ar ģimeni, izmantojot sociālo mediju, bet "Facebook" lietojumu vairāk saista ar profesionālu komunikāciju vai kontaktu uzturēšanu ar paziņām un draugiem Latvijā un ārpus tās.
Respondenti ar zemāku izglītības līmeni portālā komunicē ne tikai ar draugiem, bet arī ar ģimeni.
Zemāka izglītības līmeņa pārstāvji iegūst praktiskus padomus dažādās jomās ne tikai teksta veidā, bet arī ar video un fotogrāfiju palīdzību. Jebkura lietotāja esošās intereses tiek pārnesta kā bagāža uz portālu “Facebook”.
Lielāku aktivitāti "Facebook" izrāda zemāka izglītības līmeņa pārstāvji, augstāk izglītotie vairāk seko līdzi saturam, uz kuru reaģē. Respondenti ļoti atklāti un tieši spēja norādīt iemeslu "Facebook" lietojumam. Galvenā atšķirība: zemāka izglītības līmeņa pārstāvji atzīst, ka "Facebook" ir ļoti piemērots laika kavēšanai, savukārt augstākā izglītības līmeņa pārstāvji apzinās, ka sociālā medija satura pasīva lietošana nodara kaitējumu pašam lietotājam.
Vērtējot satura lietojumu dažāda izglītības līmeņa auditorijas pārstāvju starpā, var novērot, ka respondenti ar zemāku izglītības līmeni vairāk koncentrējas uz viedokļu apmaiņu un praktisku padomu iegūšanu. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni negatīvi vērtē “Facebook” ievietotā satura kvalitāti, norādot, ka ticamu informāciju uzzina no atsevišķiem ziņu portāliem, nevis no “Facebook”.
Augstāka izglītības līmeņa auditorijas pārstāvju starpā satura lietojumā svarīga ir vēlme izglītoties un izglītot citus. Zemāka izglītības līmeņa auditorijas pārstāvji lielākoties izklaidējas ar smieklīgu video un fotogrāfiju palīdzību, un izglītojas, lasot pasākumu aprakstus un apmainoties viedokļiem atsevišķās grupās.
Uzņēmēji "Facebook" cenšas prezentēt savas aktivitātes, individuāla darbā veicēji gan publicē informāciju par saviem pakalpojumiem, gan arī lieto savām interesēm atbilstošu informāciju. Zemāka izglītības līmeņa pārstāvji portālā skatās smieklīgus video, jo tie mazina garlaicību, uzlabo garastāvokli vai palīdz nosist laiku.
Bakalaura grādu ieguvušie respondenti sociālajā medijā apmainās ar profesionāliem viedokļiem. Viens no viņiem uzsver, ka tas palīdz paslinkot brīvdienās un mazināt vientulības izjūtu:
“Brīvdienās mani “Facebook” pavada kā mana draudzene, kuras man nav (smejas)”.
Respondenti ar maģistra grādu "Facebook" izmanto uzņēmējdarbībai un popularizē savas darba vietas. Viens no viņiem saka: “Ja izlasu kaut ko, kas manai dzīves filozofijai ir tuvs, ar ko man gribētos vairāk piestrādāt sev, tad es saglabāju šo informāciju. Sanāk, ka es cenšos bagātināt savu personību. Izglītot sevi.”
Cilvēki ar doktora grādu, sociālo mediju lieto, lai sazinātos ar draugiem un paziņām ārvalstīs un dalītos ar izglītojoša rakstura informāciju.
Respondents ar doktora grādu: “Tas ir drīzāk kā ātra apmierinājuma līdzeklis. Neko darīt, tāda iespēja mums ir. Es strādāju darbā, kur jāraksta gari teksti, kuri nāk grūti un kur papildus jāstudē, tad vienmēr ir viegli ieiet “Facebook” un mazliet padarbināties. Tas dod to ātro apmierinājumu, bet beigās tas beidzas ar to, ka neko neesi izdarījis un esi neapmierināts.”
Izglītība ir būtisks faktors sociālo mediju auditorijas pētījumos, jo pēc iegūtās izglītības līmeņa var novērot noteiktas grupas mediju lietojuma maiņu ilgākā laika posmā.
