Diezgan neilgi pie manas mājas kāpņu telpas atradās sludinājums, kas aicināja uz tikšanos ar mūsu vēlēšanu apgabala kandidātu no partijas „Taisnīgā Krievija”. Pazuda, šķiet, vēl pirms noteiktā tikšanās datuma.
Citi kandidāti un partijas vispār neizrādīja uzmanību ne mūsu, ne kaimiņu mājas vēlētājiem, lai gan pilngadīgu pilsoņu ir pietiekami – katrai mājai ir piecas kāpņu telpas un septiņi stāvi.
Apstākļos, kad jācīnās par katru balsi, daži kādreiz bija gatavi arī staigāt pa dzīvokļiem, dalot savas lapiņas, bukletus, vārdu sakot, kas nu katram bija. Taču tie laiki ir pagājuši.
Un, pēc visa spriežot, nav vainojama finanšu krīze, kas būtiski samazinājusi aģitatoru budžetus.
Pēc visa spriežot, vara uzskata gaidāmās vēlēšanas nevis par vēlēšanām, bet par kaut ko līdzīgu iedzīvotāju aptaujai. Vai esat apmierināti ar to, kā viss notiek?
Ja esat apmierināti, balsojiet par „Vienoto Krieviju”, ja ne visai, varat izvēlēties veselus trīs variantus: „Taisnīgo Krieviju”, Vladimira Žirinovska liberāldemokrātus un komunistus. Pavisam neapmierinātajiem arī ir iespēja izpausties. Viņu rīcībā ir partija „Jabloko” ar Grigoriju Javļinski saraksta vadībā, „Izaugsmes partija” (tāds nosaukums tagad ir bijušajai „Taisnajai lietai”) un pat Tautas brīvības partija Mihaila Kasjanova vadībā.
„Pilsonisko platformu”, „Pilsonisko spēku” (ir arī tādas), „zaļo” partiju, vai „Krievijas patriotus” (Патриоты России) var arī nepieminēt. Šīs partijas ir mazskaitlīgas, un tām nav nekādas ietekmes pat reģionos.
Vienīgi...
Aptaujas rezultātiem par deputātu saraksta veidošanu nebūs vai nu nekādas vai arī gandrīz nekādas ietekmes.
Un šo vēlēšanu rezultātus neviens arī neuzzinās, izņemt vēlēšanu komisiju locekļus un prezidenta administrācijas īpašo departamentu, kas ir vēlēšanu kurators. Katrā gadījumā iepriekšējo 2007. un 2011.gadā notikušo kampaņu pieredze neļauj izdarīt nekādus citus pieņēmumus. Tādā situācijā kandidātiem iespringt ir tiešām maza jēga. Parādīt savu aktivitāti, protams, ir nepieciešams, taču kāpēc tērēt liekus spēkus un līdzekļus, kad viss vai gandrīz viss ir nolemts iepriekš.
Protams, ja jautāsiet pašiem kandidātiem, pat opozīcijas pārstāvjiem, viņi atbildēs, ka nekas iepriekš nav izlemts.
Acīs būs lasāma nolemtība, taču aizvien no jauna atkārtos, ka iespējas ir, kaut vai vienmandāta apgabalos.
Ja partijas saraksts neiegūs nepieciešamos piecus procentus, partijas pārstāvji var iegūt nepieciešamo balsu skaitu un deputāta mandātu tajā vai citā vienmandāta apgabalā. Uz to liek galveno likmi „Jabloko” pārstāvji un Kasjanova atbalstītāji, atšķirībā no citiem kandidātiem izvēršot vētrainu aktivitāti reģionos. Šur tur neizpaliek arī panākumi, ja var ticēt atskaitēm par priekšvēlēšanu braucieniem, ko veicis Vladimirs Rižkovs, kurš pretendē uz vietu Valsts domē vienā no Altaja novada vēlēšanu apgabaliem. Šīs atskaites viņš regulāri ievieto internetā.
Starp citu, sociologi konstatē varas partijas reitinga kritumu.
„Vienotās Krievijas” rādītāji augustā samazinājušies no 45-46 līdz 31-32%, liecina neatkarīgā Levadas centra dati. Fonds „Sabiedriskā doma” arī konstatē par „Vienoto Krieviju” balsot gatavo vēlētāju skaitu, lai arī publisko nedaudz citādus skaitļus – 35-36% līmenī. Starpība skaitļos nav svarīga, galvenais ir kopējā tendence.
Cits jautājums ir, ka tāda pati tendence bija vērojama arī pirms pagājušajām vēlēšanām 2011.gada decembrī, lai gan pēc tam, pēc oficiāliem datiem, „Vienotā Krievija” ieguva gandrīz 50 procentus balsu. Ir maz izredžu, ka situācija neatkārtosies.
Krievijā joprojām ir svarīgi nevis kā balso, bet kā skaita balsis.
