Sociālajos tīklos šodien var redzet daudz bilžu no Kijevas lidostām – „Eirovīzija” ir beigusies un ir laiks doties mājās. Kāds brauc prom ar smaidu un gandarījumu, kāds ar sarūgtinājumu. Taču visi piekrit – „Eirovīzija” ir svētki, pat neraugoties uz rezultātiem. Šie svētki vairāk vai mazāk šogad ir izdevušies par spīti skandāliem un problēmām.
Uzreiz pēc Džamalas uzvaras pirms gada daudzi apšaubija Kijevas spēju sarīkot tik lielu pasākumu – valstī nav tādas naudas, ir lielie korupcijas riski, ka arī valsts austrumos notiek bruņotais konflikts. Tieši nestabilās drošības situācijas dēļ daudzi Eiropas fani šogad nolēma „Eirovīziju” noskatīties mājās, nevis klātienē arēnā. Konkursa gatavošanas procesu pasliktināja arī tas, ka dažus mēnešus pirms lielā fināla no darba aizgāja galvenie konkursa producenti, un, lai viss notiktu pēc plāna, palīgā nāca zviedru komanda.
Šī gada Kijevas Eirovīzija daudziem paliks atmiņā vēl ar vienu ne visai pozitīvu notikumu – pirmo reizi konkursa 62 pastavēšanas gados rīkotajvalsts iekļāva melnajā sarakstā vienu no dalībniekiem un liedza iebraukt valstī.
Tie Eirovīzijas fani kuri apmeklē konkursu ik gadu, noteikti pamanījuši vairākas atšķirības no iepriekšējiem gadiem. Pirmais ir tas, ka pēc pieciem gadiem konkurss atkal notika ārpus Eiropas Savienības. Pozitīvais gan ir tas, ka cenas ir vairākas reizes zemākas nekā Stokholmā, kur konkurss notika pērn, vai Vīnē, kur Eirovīzija notika pirms diviem gadiem.
Otrais ir drošība. Par to Kijevā rūpējās vairāk nekā 15 tūkstoši policistu, militāro personu un apsardzes darbinieku. Drošības pasākumi bija lielāki un stingrāki nekā pirms gada. Pat tā sauktais Eirovīzijas ciemats pilsētas centrā, kurā notika koncerti un citi ar Eirovīziju saistītie pasākumi, tika stingri apsargāts, un, lai iekļūtu iekšā, bija jāiziet cauri pārbaudei. Iepriekšējos gados ciematu varēja apmeklēt bez pārbaudes.
Kijevas iedzīvotāju domās šajās dienās dalījās – daži uzkatīja, ka Ukrainai nevajadzētu rīkot tik lielu starpautisko konkursu - gan naudas dēļ, gan Austrumukrainas situācijas dēļ. Citi uzskatīja, ka Eirovīzija atnesīs pilsētai un valstīj naudu un pozitīvu publicitāti. Konkursa kuluāros par politiku tika runāts maz, kas vēlreiz apliecināja, ka Eirovīzijā pirmajā vietā ir mūzika. Daudzie fani un žurnālisti, izmantojot brīvo laiku, iepazinās gan ar Kijevu, gan devās arī ārpus tas. It īpaši rietumeiropiešiem bija interesanti apmeklēt bēdīgi slaveno Černobiļas AES, un šajās dienās uz Černobiļu tika rīkotas vairākas ekskursijas.
Par spīti visām problēmām un grūtībām trīs vakari šonedēļ tika veltīti mūzikai un svētkiem. Visas tiešraides notika pēc plāna, žūrija un skatītāji ir balsojuši, konkursā ir uzvarētājs. 27 gadus vecais portugālis Salvadors Sobrals atnesa savai dzimtenei pirmo uzvaru. Dziesma „Amar Pelos Dois” tiek izpildīta portugāļu valodā, un tās autore ir Salvadora māsa Luīza. Konkurss atkal atgriežas Eiropas Savienībā; tiesa gan, šoreiz visiem faniem un delegācijām būs jālido nevis uz ziemeļiem, bet uz dienvidiem.
