Latvijas Hokeja federācijas jaunā vadība ar Aigaru kalvīti un Viesturu Koziolu priekšgalā nāca ar jaunu slotu un aizslaucīja gandrīz visu no t.s. "Kirova laikiem". Gan jau krietni pēc dermatīna smaržojošo federācijas logo, gan vecos tikumus un netikumus, arī štata grāmatvedi un elektriķi.
Tomēr, kā daži smej, atstāja vienu lietu - uzdevumu izlasei pasaules čempionātā. Tas palicis tas pats vecais, proti, iekļūt ceturtdaļfinālā.
Teiksiet, piezemēti? Kā uzdevums tas ir pieņemams, bet mērķi noteikti komandai ir augstāki. Varbūt nu jau no izlases aizgājušā vārtsarga Edgara Masaļska reiz vēlētais pusfināls.
Komanda šoreiz ir jauna. Šī īpašības vārda vistiešākajā nozīmē. Pirms Jāņa Sprukta pievienošanās vecākais spēlētājs izlasē bija 32 gadus pieredzējušais Lauris Dārziņš. Izlases vidējais vecums ir divdesmitpiecarpus gadi, kas ir jauna komanda. Interesanti, ka šī izlases modeļa "veterāni" ir 2008.gada U-20 izlases līderi, kuri pēc triumfa 1.divīzijas turnīrā uz "Arēnas Rīga" ledus kūpināja cigārus - Andris Džeriņš, Oskars Cibuļskis, Artūrs Kulda un kapteinis Kaspars Daugaviņš. Potenciāls šai izlasei ir liels, bet šī potenciāla pielietojumu uz ledus varēsim vērot jau drīzumā.
Daugaviņš pēc viena no treniņiem Ķelnē teica, ka komandā vairs nevaldot deviņdesmito gadu izlasei raksturīgā "ģedovščina", kad jaunajiem bija jādara tas, ko liek vecie, lai kas tas arī būtu. Tagad visi esot viena liela ģimene.
Bet jūs droši vien joprojām prātojat, kas tad ir Cīsiņš, Pelmenis un kāds tam sakars ar freona uzpildi? Sākumā minēju, ka šogad izlasē viss ir citāds un jauns - jauna treniņu bāze un ģērbtuve, jauna ķiveru krāsa, jauns treneris un attieksme pret spēlētājiem. Iesaukas gan joprojām palikušas tās pašas vecās. Pagājušā gada čempionātā ļoti labas savstarpējās attiecības izveidojās starp Daugaviņu un Elvi Merzļikinu. Pēc miesasbūves parametriem viņi viens otru iesauca par Cīsiņu un Pelmeni.
Elvis sava slaidā un stiegrainā auguma dēļ ir Cīsiņš, bet Kaspars - Pelmenis.
Un arī tas veido komandu un tās spēku. Iesauku došana, vilkšana uz zoba, izjokošana. Cerēsim, ka tas Latvijas izlasei palīdzēs jau pasaules čempionāta pirmajā mačā pret dāņiem. Neierasti, bet šogad komandā ir centra uzbrucēju pārbagātība. Ja allaž sūdzējāmies, ka valstsvienībā ir pusotrs īsts centrs, tad tagad tādu ir vismaz pieci, bet centrā vajadzības gadījumā sekmīgi var darboties pat astoņi vai deviņi no 14 pieteiktajiem uzbrucējiem. Šogad nevis malējiem piespiedu kārtā jāspēlē centrā, bet centriem jākļūst par malējiem. Kas ir nesalīdzināmi vieglāk.
Un kur tad tas freons? Par freonu ierunājās kapteinis Daugaviņš. Tā ir viela, ko pilda gaida kondicionieros. Pirmajās dienās Ķelnē viesnīcas numuriņos esot bijis ļoti karsts. Nestrādāja gaisa kondicionieri. Tad atnāca strādnieki, uzpildīja freonu un numuriņi ir patīkami vēsi.
Tas arī simboliski jānovēl Latvijas izlases spēlētājiem - būt iekšēji "vēsiem", proti, aukstasinīgiem, bet ar savu iekšējo freonu, kas nebeidzas līdz turnīra pēdējam mačam.
