Pašā startā pirmo satieku mūsu pilotu Oskaru Melbārdi. Oskars iesildās turpat laukā, blakus starta mājai. Saulīte spīd, ap sešiem grādiem mīnusos, bet vējš nav tik briesmīgs un laiks visā visumā labs. Sliktāku sola jau rīt, atkal būs brāzmains vējš, vēlāk sola pat sniegu.
Oskars ir labā noskaņojumā un teic, ka jūtoties labi.
Kāda sīka traumiņa un sāpe jau ir faktiski vienmēr, bet nu kopumā ne vainas. Izcīnītā medaļa divniekos uz laiku aizmirsta, un visi spēki nu jāveltī četriniekiem. 
“Tie rezultāti treniņos jau vēl neko neizsaka, visai brauc rezervēti, īstās slidas nerāda. Briti noteikti būs spēcīgāki nekā divniekos, arī austrietis Maijers šodien nobrauca visātrāk pirmajā braucienā, korejiešiem labi iet četrinieks. Plus vēl pārējie favorīti, vācieši, kanādieši," tā Oskars.
Puiši ir gatavi sezonas pēdējam lielajam startam, un visu izšķirs pašu veikums, uz pretinieku kļūdām nevar un arī nevajag cerēt.
Oskars teic, ka pagaidām no olimpiskajām spēlēm neko citu nav redzējis kā trasi, olimpisko ciematu, treniņu zāles. Nav jau laika aiziet un arī jātaupa spēki, tāpat jāsaudzē veselība, lai vēl kādu vīrusu nesaķer. Melbārdis labprāt aizietu vienreiz dzīvē apskatīties vismaz tramplīnu, esot dzirdējis labas atsauksmes, un varu viņam to apliecināt no savas pieredzes. Klātbūtnes efekts lēkšanā ar slēpēm no tramplīna ir vienreizējs, redzamība arī teicama. Šajā ziņā žurnālistiem ir labāk, īpaši jau tiem, kas filmē un ir apmeklējuši ļoti daudzas arēnas (kaut nebija laimīgi tie, kam lielajā aukstumā un vējā bija stundām jātrīc atklātajās arēnās). Kaut ko vairāk Melbārdis te redzējis pirms gada Pasaules kausa mačos un vēl pirms tam treniņu nedēļā. 
Oskars aiziet gatavoties braucienam, un es pavēroju, cik slinki iesildās vairāku valstu sportisti, tostarp pat vācieši. Vēlāk skatos vairākas ekipāžas startā. Patiesībā ātri stumj tikai Benjamina Maijera ekipāža, brauciens arī nav slikts, un tāpēc arī viņš līderis. Sezonas uzvarētājs Johaness Lohners brauc pavisam rezervēti un stumj tāpat, turklāt noteikti ne ar īpaši pulētām un laikam arī ne kaujas slidām. 
Cenšas amerikāņi, divniekos rezultāti bija slikti, vismaz treniņos šodien labs sniegums arī francūzim Lūi Kostergam, savukārt kanādieši brauc izteiktā treniņu režīmā. Visi arī ierastajos treniņtērpos, ne sacīkšu kombinezonos, kas arī vēl nedaudz ietekmē starta ātrumu un tāpat gaisa pretestību trasē.
Kopumā Melbārdim šodien sākumā sestais, pēc tam septītais laiks, Ķibermanim atkal iet kā pa celmiem - 15.un 19.laiks.
Jānotic pašam sev, jānobrauc labi mačos, mazais Oskars to spēj, bet pagaidām Phjončhanā nav stabils, ļoti labs bija tikai pirmais brauciens divniekos. Četrinieku treniņos šodien krīt austrālietis Lukas Mata. 
Pārrunājam arī dažādas aktualitātes ar mūsu mehāniķi Viesturu Pērkonu. Viņam pēc braucieniem lielais darbs vēl tikai priekšā, tāpat arī mūsu slidu meistaram no Šveices. Viss jāpārbauda, jāsaved kārtībā, pēc tam uz ciematu un pēc tam atkal jābrauc atpakaļ, lai žūrija nomarķētu kaujas slidas tieši sacensībām. Rīt jau visi brauks pasaules reitinga secībā pēdējos divos treniņos. Padiskutējam arī par britu sasniegumiem šajās spēlēs skeletonā un labajām tendencēm arī bobslejā, pretēji redzētajam visas sezonas garumā. Viesturam ir sava teorija, kāpēc viņiem slidas tik labi slīd, bet tas laik paliek, žūrija nekādus pārkāpumu nav konstatējusi.
Viens gan ir skaidrs – ja arī pasaules labākie atlēti nelieto dopingu, tie nedzīvo tikai no maizes, ūdens un medus.
Tāpat arī šajos tehniskajos ziemas sporta veidos - lai būtu par to kripatiņu pārāks, jābūt pārākam arī kādā no tehniskajiem elementiem, bobslejā tas vairāk mūsdienās nozīmē slidu apstrādi, pašas kamanas jau daudziem ir augstā līmenī. Ja laiki ir tik līdzīgi, pietiek ar mazu niansi, kaut startā var nedaudz ātrāk uzstumt, būs labāks paātrinājums trases augšā, un tas var dot kādu sekundes simtdaļu vai pat desmitdaļu beigās. Četriniekos gan liela nozīme būs arī tam, kā katra ekipāža salēks bobā, tāpēc treniņos visi filmē savus startus, arī mūsu fiziskās sagatavotības treneris Jānis Ozols. Maza nominstināšanās salecot bobā, esi zaudējis izejas ātrumu un līdz ar to arī laiku.
Par prognozēm šoreiz nerunājam ne ar sportistiem, ne treneriem. Būtu muļķīgi kaut ko tādu jautāt un tikpat muļķīgi otrai pusei kaut ko apsolīt. Visi te ir atbraukuši cīnīties, visi. Par medaļām paši labākie, par saviem labākajiem rezultātiem visi pārējie. Otrā brauciena vidū čāpoju lejā gar trasi un prātoju, ka tik tukšs laikam te būs tikai pēc spēlēm; sestdien un svētdien skatītāju netrūks, un atmosfēra tiešām būs lieliska. 
Šodien arī mazie busiņi kursē gandrīz vai tukši. Reizēm maču dienās atmosfēru tik nedaudz sabojā transporta kustība no trases pēc sacīkstēm – busiņi mazi, reisu nav daudz. Patiesībā reālākais veids, kā tikt prom no trases līdz nākamajam transporta mezglam apakšā, ir vien ar kājām minūtes divdesmit vai nedaudz vairāk, atkarībā no izejas ātruma, kāju garuma un soļu intensitātes.
