Par Ernestu Gulbi joprojām jāsaka – viņš nav stabils, un to lieliski izsaka šāgada rezultāti. Spēlēts 19 turnīros, astoņas uzvaras un 19 zaudējumi. Lielākoties neveiksmes piedzīvotas jau pirmajā spēlē (daudzreiz tas notika otrajā kārtā, augstā reitinga dēļ gada pirmajā pusē bieži vien pirmā kārta bija brīva). Ja nebūtu ”Masters” turnīra Monreālā augusta sākumā, Gulbis knapi būtu noturējies labāko simtniekā. Monreālā piecas uzvaras pēc kārtas (ieskaitot kvalifikāciju) un ceturtdaļfinālā pasaules reitinga līderis Novāks Džokovičs pret Gulbi izglābās tikai pēc divu mačbumbu atspēlēšanas.
Vismaz pret Džokoviču pirmajos divos setos Gulbis demonstrēja savu labāko spēli šogad un tikpat labu, kā tā bija pērnajā pavasarī.
Bezjēdzīgi diskutēt par to, kā būtu, ja Ernests būtu izmantojis vienu no savām divām mačbumbām otrajā setā pret Džokoviču. Skaidrs, ka šis viens veiksmīgais sitiens viņam atnestu papildus teju 85 tūkstošus dolāru un par aptuveni 20 vietām lielāku kāpumu reitingā, jau tagad Gulbis būtu piecdesmitniekā. Tomēr viņš šonedēļ vēl ir 67.vietā, kas nemaz nav tik slikti, ja atceramies pirmo pusgadu.
Sadarbība ar Ginteru Bresnīku turpinās, kaut vienubrīd tā aprāvās. Kāpēc tā, pastāv daudz minējumu un spekulāciju. Objektīvi ir tas, ka pašam Bresnīkam Austrijas tenisa vadība sāka pārmest, ka viņš pārāk daudz uzmanības pievērš Gulbim, nevis Dominikam Tīmam, kas tagad ir Austrijas pirmais numurs un turklāt saņēmis arī atbalstu no nacionālās federācijas. Tīms arī reitingā tagad augstāk un prasība it kā pamatota, taču ir arī medaļas otra puse – abi pasaules klases tenisisti ikdienā var aizvadīt vērtīgus savstarpējos treniņus, kamēr daudziem citiem jāizlīdzas vien ar zemāka līmeņa sparinga partneriem.
Domstarpībās bija arī cits aspekts, - proti, pēc pirmā desmitnieka sasniegšanas reitingā Bresnīks esot krietni paaugstinājis savas finansiālās prasības (tenisā spēlētājs maksā trenerim). Eļļu ugunī notikti pielēja arī Bresnīka daži izteikumi presē, bet nu pagaidām darbs turpinās.
Ārzemju medijos lasīts, ka Tīmam turpmāk ieteikts pamainīt treniņa partneri (pamēģināt ar austrieti Andreasu Haideru Maureru), jo tas došot labākus rezultātus. Varbūt, taču garantijas nav. Kamēr Ernests mocījās ar neveiksmēm un savainojumu sekām, abi tomēr trenējās kopā un Tīms aizkļuva līdz pat 18. pozīcijai ATP reitingā. Nu austrietim divi neveiksmīgi ”Masters" turnīri (vienā zaudēts tieši Ernestam no divām mačbumbām) un nu kaut kas neesot pareizi.
Teniss ir egoistisks, un tādi ir arī spēlētāji, taču ar neveiksmēm jāprot sadzīvot. Jācer, ka Gulbim šis otrs ieilgušais neveiksmju periods karjerā būs beidzies. Pēdējos divos turnīros gan atkal zaudējumi pirmajā kārtā, taču īstais lietu mērs būs ”US Open” un rudens turnīri. Tāpat kā paša veselība, jo pleca savainojuma sekas tomēr ir jūtamas.
Ņujorkā pirmajā kārtā būs jātiekas ar slovēni, kopš marta jau britu pilsoni, Aljažu Bedeni. Šajā ziņā izloze nav slikta, Bedene līdz šim lielajos turnīros neko īpašu nav paveicis, turklāt viņa iecienītākais segums ir māls.
It kā parocīgs pretinieks, taču pacietīgs arī un pašlaik reitingā Bedene ir deviņas vietas augstāk nekā Gulbis. Ja veiksies pirmajā kārtā, tālāk nebūs tik vienkārši. Potenciāli otrajā kārtā uzvarētājs tiksies ar Žilu Simonu, astotdaļfināls ir pret Stanu Vavrinku, ceturtdaļfināls pret Endiju Mareju. Tas teorētiski, bet praksē viss mēdz sagriezties kājām gaisā. Būvēt gaisa pilis pirms Ņujorkas nevajadzētu, jāiet soli pa solim un visupirms jātiek galā ar pirmo pretinieku.
Aļonai Ostapenko vēl jāspēlē izšķirošā kvalifikācijas kārta pret 16 gadus veco amerikānieti Katerīnu (Sisi) Belisu. Pagaidām Aļonai iet labi un vismaz otrajā kārtā viņa atkal parādīja savu raksturu – pēc zaudēta pirmā seta pārliecinoša uzvara otrajā, pēc 2-4 trešajā setā uzvarēti četri geimi pēc kārtas un līdz ar to panākums mačā. Ostapenko ir cīnītāja, meitene ar raksturu, un nereti šīm īpašībām ir ļoti liela nozīme līdzīgas meistarības spēlētāju duelī.
Ņemot vērā spēles tikai šogad, Aļona Ostapenko ir 99.vietā, Anastasija Sevastova 121.
Atšķirība tiešām ir maza, starpība tikai turnīru stratēģijā. Sevastovai sākumā punktu nebija vispār un bija jāsāk no pašas apakšas, kur uzvaru daudz, bet punktu tik un tā pamaz. Vēlāk gan gluži otrādi, Sevastova cik vien var centās spēlēt augstāka līmeņa turnīros, sākot ar kvalifikāciju.
Aļonai Ostapenko līdz ”US Open” spēlēti 18 turnīri, vienspēlēs bilance bija 33- 14. Vimbldona, ”French Open” kvalifikācija, vēl no WTA līmeņa turnīriem Stambula, Hertogenboša, Prāga un pārējie jau ITF līmeņa turnīri. Anastasijai Sevastovai 12 aizvadīti turnīri un vienspēļu bilance 45- 8, četri čempiones tituli ITF līmenī. Spēlēts divos WTA turnīros Brazīlijā un Austrijā, turklāt Florianpolē Sevastova tika līdz pusfinālam, kur zaudēja nākamajai čempionei brazīlietei Pereirai un arī Bādgašteinā Anastasija spraigā mačā piekāpās nākamajai čempionei austrālietei Stosūrai.
Šādā aspektā Anastasijas sniegums pat ir pārliecinošāks, kaut daudzās uzvaras gada sākumā zemākā līmeņa turnīros īsti nav salīdzināmas ar citām sacensībām, bet nebija jau citas alternatīvas. Sevastovai ir 25 gadi un tas ir gluži vai ideāls vecums tenisam. Ja būs veselība un griba, liepājniece var ļoti reāli atgriezties labāko simtniekā.
Sevastova savulaik pasaules reitingā bijusi augstajā 36 .vietā un tikai savainojumi un gandrīz divu gadu izkrišana no aprites viņai faktiski visu lika sākt no jauna. Tikai ar citu sapratni par notiekošo, un iespētais jau tagad pierāda, ka viņa var atgriezties atpakaļ labāko simtniekā.
Simtiem un pat tūkstošiem spēlētāju to nespēj izdarīt visas karjeras laikā, kaut treniņspēlē spētu uzvarēt arī slavenības. Tenisā psiholoģijai ir milzīga nozīme un punktus par dažām izcilām izspēlēm vai arī lielisku sniegumu neoficiālā spēlē neviens nedod. Tenisu pasaulē spēlē miljoni, profesionāli nodarbojas desmitiem tūkstošu, taču absolūtam vairākumam tomēr neizdodas sevi apliecināt, kaut talanta vai arī darbaspēju netrūkst. Abu īpašību apvienojums kombinācijā ar psiholoģisko noturību jau dod izcilus rezultātus, bet šādu izcilnieku tomēr ir maz.
Sevastovai ir pacietība, viņa laukumā tik tiešām domā un zina, kā uzvarēt. Sitiena spēkā, servē un vēl citos elementos daudzas ir labākas, taču Sevastova – gudrāka. Ostapenko savukārt vajadzīga pacietība, pārlieku lielā degsme viņai dažkārt traucē. Aļona gandrīz jau ir labāko simtniekā 18 gadu vecumā, taču ir jāapzinās, ka katrs nākamais solis uz augšu būs arvien grūtāks. Tur visas pretinieces ar savu darbu un spēli ir nopelnījušas sev iztiku un arī vietu tenisa augstākajā sabiedrībā, tāpat vien neviena nepadosies. Katram savs ceļš ejams, un mākslīgi klonētu spēlētāju nav. Ja apvienotu vienā personā Karloviča servi, Federera forhendu, Mareja bekhendu, Džokoviča psiholoģiju un Nadala mērķtiecību, tāds spēlētājs būtu neuzvarams. Dzīvē tā nenotiek un līdz ar to ir interesantāk.
