Diena pēc dienas. Celšanās, minūtes 30 – 40 rīta autobusā līdz starptautiskajam mediju centram un no turienes vai nu tieši uz ikdienas biroju vai tālāk uz sacensību vietām. Autobusos joprojām saldē un pūš auksto gaisu tā, ka ne viens vien jau izbaudījis to uz savas ādas. Brazīlieši joprojām atsaucīgi un tagad zinošāki arī, atbildot uz dažādiem jautājumiem. Tehnisko ķibeļu mazāk, kaut kāda nebūtiska gadās ik dienu. Tas vairāk attiecas uz īslaicīgiem pārrāvumiem skaņas līnijās. Ja runā par mobilajiem sakariem, tad vietējais operators ne tuvu nelīdzinās pierastajiem Latvijā. Varbūt tādēļ, ka pārslodze tīklā, cilvēku vienviet ļoti daudz.
Ne katru dienu izdodas satikt visus savus kolēģus, jo katram savi darbi. Nereti sastapšanās notiek garām skrienot vai pašā vakarā (naktī) mājupceļā. Visi skrienoši, visi ātri padalās iespaidiem, tikties ar pašiem sportistiem ir filmēšanas grupu prioritāte. Reportāžas jau noteikti esat skatījuši Latvijā, un tās ļauj uzzināt dažādas nianses, nu kaut vai tagad par vienu no mūsu varonēm vieglatlēti Lauru Ikaunieci-Admidiņu vai arī mūsu BMX meistaru gatavošanos.
Ir veidi, kur beidzot tribīnes ir pārpildītas, īpaši, ja spēlē pasaules zvaigznes un vēl mājinieki. Tas attiecas uz Brazīlijas komandu sporta spēlēm, uz ASV basketbolu vīriešiem. Ir veidi, kuros biļetes pārāk dārgas parastam skatītājām un tāpēc arī vietas paliek tukšas. Tik daudz tūristu no visas pasaules kā Londonā te nav. Tā tenisa finālā vīriešiem – ierobežojumi žurnālistiem, vietu nepietiek, taču skatītāju rindās redzamas brīvas vietas, īpaši augšā. Ja biļetes uz finālu maksā vairākus simtus eiro mūsu naudā, to var saprast. Toties kopā ar līdzjutējiem pavisam citādāk vērot spēli – pēc sava darba trekā svētdienas vakarā tiku uz ceturto setu Mareja un del Potro cīņā par zeltu un tad no skatītāju tribīnēm, pašas pēdējās rindas milzīgajā stadionā varēju labi sekot līdzi līdzjutēju reakcijai tribīnēs (argentīnieši ļoti aktīvi) – pašai spēlei gan ne visās niansēs – ļoti tālu līdz laukumam.
Notikumu ir tik daudz, ka visiem izsekot līdzi nav iespējams, var redzēt tikai dažus. Tā tik gaidīto Useina Bolta finālskrējienu svētdien 100 metros daudzi skatījām jau pirms braukšanas uz mājvietu lielajā televīzijas centrā, un tādu ziņkārīgo bija simtiem.
Ne jau visiem ir laiks un iespēja pabūt klāt, un Bolts ir interesants ikvienam, pat žurnālistiem uz svētdienas vakara sesiju vajadzēja speciālas biļetes. Interesanti, vai Bolts arī paziņos, ka šīs viņam bija pēdējās spēles? Felpss jau to izdarījis, Viginss tāpat, šie divi nu jau leģendārie sportisti visas pasaules mērogā.
BMX riteņbraucēji jau uzsākuši treniņus Deodoro olimpiskajā trasē, un Mārim Štrombergam noteikti tiks pievērsta liela vērība ne tikai no mūsu žurnālistu puses, - kā nekā viņš ir vienīgais divkārtējais čempions šajā veidā. Laukā palicis karsts, bet visiem apstākļi vienādi un BMX tas nebūs noteicošais - tas nav maratons –, galvenais irkatra sagatavotība un nervi! Štrombergs pirmajā dienā izskatījies relaksēts, tā izteicās mani kolēģi, kas filmēja mūsējos treniņā. Vai jau esot tā īstā sajūta, ka nu ies vaļā ne pa jokam? Nē, pagaidām vēl šķiet, ka nē – emocijas jāpataupa pēdējam brīdim. Trasē it kā nekas nav mainījies kopš marta, izņemot vienu būtisku niansi. Pats segums tagad ir zaļš, visai neparasti acīm un grūti pierast.
Karstums pa dienu, toties pamatīgs lietus vakarā, kas pat ienesa korekcijas vieglatlētikas mačos.
Skaļākā lieta ārpus sporta arēnām – TV kameras nogāšanās pie basketbola arēnas olimpiskajā parkā pirmdienas vakarā un sporta arbitrāžas tiesas CAS lēmums atļaut krievu tāllēcējai Darjai Klišinai startēt olimpiādē . Karsti gāja preses konferencē ar sportistes advokātu Polu Grīnu un nebija pat tālu līdz kautiņam. Dažs labs bija pārāk agresīvs savos jautājumos, un domas te kardināli dalās – vieni aizstāv sportisti, citi ir kategoriski pret. WADA vadītājs jau publiski paziņojis, ka Klišinas lieta ir īpaša, viņa praktiski visu laiku trenējusies un dzīvojusi ārzemēs, lai citi necer, ka arī tiks uzreiz pielaisti sacensībām.
Noskaitusies Isinbajeva, priecīga Klišina, - arī krievu vieglatlētu pulkā visi nav bāžami vienā maisā. Isinbajevas publiskais paziņojums gan šķiet nekorekts – uzvarētāja kārtslēkšanā būšot tikai otrā labākā pasaulē...
Par nokritušo kameru – bēdīgi. Pats pa dienu tur netālu gāju uz velotreku un pusdienlaika svelmē cilvēku bija maz. Toties vakarā pirms sporta spēlēm visā parkā ir daudz ļaužu un vēl laime, ka nav cilvēku upuru, tikai cietušie. Vēl kāds fakts – par šo negadījumu sen ziņo jau visā pasaulē, kamēr oficiālajā informācijas sistēmā vēl vairākas stundas pēc notikušā nav nekādu ziņu. Tas ir kā SOK vadoņu rupors un neies jau bojāt svētkus. Kopumā visa oficiālās informācijas sistēmā pasniegtā informācija (kas neattiecas tieši uz rezultātiem) jau sen jāizvērtē kritiski – tur ziņo pārsvarā tikai vēlamo.
Brazīliešiem tomēr par drošību derētu padomāt vairāk – pirmdien slimnīcā nomira Vācijas kanoe airēšanas treneris, kas pagājušo ceturtdien bija iekļuvis satiksmes negadījumā pilsētā, braucot ar taksi. Ja atklāti, tad arī drošības pārbaudes šeit ir visai formālas, salīdzinot ar Londonu vai Pekinu. Brazīlieši satraucas par savām problēmām un citiem sīkumiem nepievērš tik lielu vērību.
