Viens no ekspertiem šajās sarunās turklāt ir bijušais olimpiskais medaļnieks šveicietis Kristians Raihs. Viņš teic, ka pašiem šveiciešiem nekā īpaša šodien nebūšot, neesot tik laba materiāla kā vāciešiem. Izrādās, pat eksperti kļūdās. Šveicietim Riko Peteram dalīts laiks ar Oskaru Melbārdi un arī Johannesu Lohneru pēc pirmās dienas, bet beigās tā tomēr dalīta piektā septītā vieta, tālu līdz līderiem.
Korejietis izmatoja savas trases priekšrocības un nobrauca labi. Nav vārdam vietas. Pretēji ekspertu prognozēm par sarmu uz ledus pašā sākumā – tas Vonam īpaši netraucēja uzrādīt otru labāko laiku. Šosezon tikai 49.vieta pasaules reitingā četriniekos savainojumu dēļ, bet sava trase iepazīta perfekti.
Ja kas, tad dažas virāžas sacensību laikā laistīja ik pēc trim ekipāžām, tātad arī pirms Oskara Melbārža pirmā starta. Ceturtais laiks pirmajā braucienā un lielā atstarpe ar Frīdrihu jau lika aizdomāties, bet bija dažas sīkas kļūmītes trases augšā.
Otrajā braucienā Melbārža ekipāžai jau lielākas kļūdas pēc otrās virāžas, kaut TV ekrānos to faktiski nevar redzēt.
Sandis Prūsis: ”Viņi televīzija tā rāda, ka nevar saprast, kur tās kļūdas iznāk trešajā un ceturtajā virāžā, tur bobam redz tikai augšu, tāpēc jau treniņos visi esam klāt tieši trasē.
Tur var daudz laika pazaudēt, iemesls ir nepareizā izeja no otrās virāžas.”
Vēlāk Melbārdis brauca labi, galvenās atslēgas vietas trasē izbrauktas meistarīgi, tomēr trases augšā 17. un 14. labākais laiks kontrolatzīmē tomēr runā pats par sevi, to atgūt tik vienkārši nevar. It īpaši, ja pretiniekos arī bobsleja lielvalstis un vēl mājinieki.
Frīdriham un Valteram bobi slīd vienreizēji labi, to pierāda ātrumi beigās. Ja slidas ideāli piemērotas, ar lielo svaru četriniekos (līdz 630 kg visa ekipāža ar bobu kopā) šis pārsvars izaužas vēl vairāk. Loģiski, kaut parasti gan četriniekos rezultāti ir blīvāki, bet tas ierindas pasaules kausa posmos.
Te ir olimpiskās spēles un lielvalstis arī skaita medaļas, kas zina, vāciešiem vai norvēģiem varbūt būs jauns absolūtais spēļu rekords, līdz šim neviena valsts vairāk par 14 zeltiem ziemā nav ieguvusi.
Mūsējiem ir labi starti ( divreiz trešais labākais laiks Melbārdim), bet ar pašu kļūdiņām trases augšas daļā ir tā kā ir, vairāk uztrauc nevis pozīcija pēc pirmās dienas, bet gan lielā starpība ar līderiem.
Zintis Ekmanis pēc braucieniem ir emocionāls kā vienmēr. Varēja labāk nobraukt, kombinācijā ar dažu sāncenšu pārākumu tehnikā nekā pārāk cerīga. Trasē ir arī Latvijas Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un kombinācija ar Zinti abas šīs varenās balsis kārtīgi uzmundrina mūsējos, bet ar to šoreiz ir par maz.
”Ja vāciešiem tā slīd, ir kaut ko grūti izdarīt, viņi nekad nepieļaus, ka visiem būs vienādas slidas un tās lozēs pirms starta,”- tā Zintis.
Reāli domājot, nav nekāda traģēdija, neviens nav nomiris vai satraumēts. Bet nu 12.vieta Melbārdim otrajā braucienā nebija tas, uz ko līdzjutēji, paši puiši un komanda cerējusi. Daudzi tagad atceras panākumu divniekos un ar atvieglojumu nopūšas, ka vismaz bez godalgām šajā spēlēs mēs neesam.
Lielais Oskars nesūdzas, pirmajā braucienā esot ar slidām uzbraukuši uz kāda akmentiņa, bet tā gan esot vairākām citām ekipāžām arī gadījies. Ne jau tas bija noteicošais.
Ķibermaņa kvartetam pēc otrā brauciena izdevās kāpt uz augšu, ir vismaz desmitā pozīcija, bet kopumā šīs tomēr nav viņa spēles. Pirmais brauciens neizdevās, un ķer nu vēju.
Man personīgi patika Džastina Kripsa braucieni, arī starts divreiz labākais, kaut pats Kripss ir tikai ceturtais pēc pirmās dienas un līdz bronzai ir 0,23 sekundes, kas nav maz. Neviens nav gaidījis tik lielu pirmo trīs ekipāžu atrāvienu, neviens no neitrāliem līdzjutējiem noteikti.
Koreja iet uz medaļu, tas labi no apmeklējuma viedokļa, rīt trases malā nebūs kur adatai nokrist. Patiesībā korejieši nobrauca labāk par vāciešiem, viņu lielākais mīnus ir atpalicība starta ieskrējienā, divreiz 11.laiks.
Kaut kur ātrums startā pazudis arī Ķibermaņa ekipāžai – pirms gada te bija rekords startā, bet nu krietni sliktāk par šo sasniegumu, 13.un 10. laiks. Laikam tomēr nav optimālā fiziskā forma, un ļoti dusmīgs vaigs bija arī fiziskās sagatavotības trenerim Jānim Ozolam.
Izmaiņas vēl rīt būs, taču bez lielām kļūdām grūti izstumt kādu no pirmā trijnieka, būsim reālisti. Mūsējiem tad jāiet uz visu banku, startēsim uzreiz aiz līderiem (sestā starta pozīcija Melbārdim) un vēlāk pēdējā braucienā līderiem ledus kvalitāte nebūs ideāla.
Austrieši vēl var kāpt uz augšu, šveicieši tāpat, un neviens otram nekā nedāvās. Melbārža četrinieks slīd labi salīdzinājumā ar daudziem citiem (vien ne ar vāciešiem), ideāli braucieni var ļaut pakāpties uz augšu, bet kļūdīties vairs trases augšā nedrīkst, pat mazliet nē.
Vācietis Niko Valters bija līderis pēc pirmās dienas divniekos un palika bez medaļas, gan jau vēl kāda intriga būs.
Vācijas nometnē šodien svētki, korejiešiem tāpat, pārējiem visiem pārdomas. Sandis Prūsis to pieņem ar stoicisku mieru, tāds nu ir sports.
Nav jau arī tik traki! Ko lai saka amerikāņi, kuriem jau otrajā veidā vīriešu bobslejā ir pamatīgs fiasko, šoreiz augstākā ir devītā vieta pēc pirmās dienas. Tāpat briti ir neparasti zemu, abas ekipāžas otrā desmitnieka beigās ar visu lielo naudu, kas ieguldīta.
Britu prese jau tagad sākusi diskutēt, vai medaļu cena tomēr nav pārāk augsta skeletonā – trīs godalgas, kopā ieguldīts programmā 6,5 miljoni sterliņu mārciņu. Salīdzinājumā mūsu sponsoru un arī valdības atbalsts kopā tāds nieks vien ir, vismaz pie vienas medaļas esam tikuši. Tā vienmēr būs diskusiju tēma un tāda tā ir arī Latvijā citu sporta veidu kontekstā un atbalstā. Daudzi piesauc Haraldu Silovu un viņa ceturto vietu ātrslidošanā, bet ledus trasēs bez prāviem ieguldījumiem vispār nav reāli piedalīties cīņā par medaļām, kaut piedalīties.
Mūsējie piedalās, kaut pēc sestdienas pirmajiem braucieniem nevienam nav pārāk priecīgs prāts. Cilvēciskais faktors arī daudz ko izšķir, rīt jāmēģina trasē nobraukt ideāli, cerība mirst pēdējā, tikai ar hronometra apstāšanos finišā.
