Māris Rīmenis: Hokeja kārtējais pavasaris

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas hokeja valstsvienība jau 20 gadus pēc kārtas spēlējusi pasaules čempionāta elites grupā un nu jau pavisam drīz klāt kārtējais hokeja pavasaris. Katram noteikti savas pārdomas, pieņēmumi un cerības pirms pasaules čempionāta. Jauns galvenais treneris, federācijas vadība, treniņu metodes, bet... Pārbaudes spēles kopumā tomēr nepārliecina.

Daudzi izlases kandidāti šogad sāka gatavoties sezonai neparasti agri, jau marta sākumā. Rīgas ”Dinamo” neveiksmīga sezona, galvenais treneris Bobs Hārtlijs arī jau klāt un darbs varēja sākties. Kopumā pārbaudīti jau ļoti daudzi hokejisti, pat tālākās izlases rezerves un kodolam vismaz treneru galvās jābūt skaidram.

Ir savainojumi (kurā izlasē gan tādu nav), taču sastāvs ir apzināts. Hārtlijs kā jau kanādietis ar pieredzi NHL trenera darbā ieviesis daudz jauna. To nevar noliegt - gan treniņu metodikā, gan saskarsmē ar masu mediju pārstāvjiem. Stingrs, prasīgs, bet arī cilvēcisks, pārsvarā visi viņu slavē. Nu piedāvāts trenēt  Rīgas ”Dinamo”, un tik tālu viss ir jauki.

Pamatā gan jautājums – kā pašiem gūt vārtus, jo šajā jomā vismaz pirmās astoņas pārbaudes spēles nepārliecināja.

Labi, pret Franciju kopā iemestas sešas ripas, tas ir tikpat cik pirmajās sešās spēlēs kopā. Lai ko arī neteiktu un kā nemācītu spēlēt Hārtlijs, pats viņš laukumā nevar doties (faktiski gan viņa lielākie panākumi  ir kā trenerim un hokeja apskatniekam, kā hokejists Hārtlijs NHL nav spēlējis).

Problēma gūt vārtus pēdējā laikā paliek nedaudz hroniska, kaut mūsu pirmajos pasaules čempionātos bija pilnīgi pretēji.

Mūsējie dažkārt ielaida diezgan daudz ripu savā cietoksnī, toties iemest varēja vēl vairāk. Pirmajā čempionātā 1997.gadā Somijā Latvija ar pavisam citu hokejistu paaudzi bija septītā, tad bija leģendārie neizšķirti pret Kanādu un Zviedriju, bija 8:0 pret Vāciju, cīņā par septīto vietu pirmo reizi oficiālā mačā pārspēta Slovākija 5:4. Iespējams, tikai pieredzes trūkuma dēļ mūsējie netika sešiniekā, ļoti spraigās spēlēs zaudējot ASV un Itālijai grupā. Tā bija izcila komanda un mēs, žurnālisti, Somijā uzklausījām tik daudz pamatotu slavinājumu no saviem ārvalstu kolēģiem. Atskatoties var teikt, ka toreiz izlase spēlēja ļoti kvalitatīvu hokeju.

1998.gadā ļoti svarīgā mačā Šveicē Latvija uzvarēja ASV un aizsūtīja amerikāņus uz vēlāko pārspēļu turnīru, lai paliktu elites grupā. 2000.gada maijā Sanktpēterburgā Latvija pieveica Krieviju 3:2 un tika ceturtdaļfinālā. Artura Irbes vārdi pēc lielās uzvaras vien bija ko vērti! Toreizējais spēlētāju kodols bija izgājis vēl sūro padomju hokeja skolu, kurā līmenis bija ļoti augsts, toties tik lielu naudu kā tagad KHL gan nevienam nemaksāja (pat NHL bieži vien nē).

Kas notiek tagad? Garantētie KHL līgas līgumi, ja esi ticis ”Dinamo”, par iztiku vari neuztraukties. Līgumi ir neadekvāti tirgum, to pierāda visa līga kopumā kā ekonomiskajā, tā sportiskajā ziņā. Lai daudzi tāda līmeņa spēlētāji pamēģina sev tā nopelnīt labās Eiropas līgās, kaut vai Šveicē, Zviedrijā, Somijā vai Čehijā. Medus maizes nebūs, toties jāstrādā un jācīnās par vietu sastāvā gan. Progress arīdzan, to vismaz šajā pavasarī pierāda daudzi, kas pievienojušies izlasei no dažādām Rietumu līgām. Šāds apgalvojums, protams, neattiecas uz visiem, ir izņēmumi, bet kopaina ir tāda.

Mīts par KHL vareno spēku ir pārspīlēts, pat prestižo Špenglera kausu neviena KHL komanda nav ieguvusi jau kopš 2010.gada....

Un vai tagadējā Krievijas izlase (vēl bez NHL zvaigznēm) divreiz jau nezaudēja Šveicei? Labi, tas vēl nav oficiālais turnīrs, tomēr pēc KHL standartiem šveiciešiem taču nekā diža nav, salīdzinot ar vareno līgu... Cik slovēņu un cik baltkrievu spēlē KHL, bet kurš tad savstarpējā spēlē ieguva ceļazīmi uz nākamajām olimpiskajām spēlēm? Viens pats Anže Kopitars ir vairāk vērts nekā viena otra KHL maiņa kopā.

Kā dabūt ripu pretinieku vārtos - laikam tā būs lielākā problēma mūsdienu izlasei. Ja palūkojam visu laiku rezultatīvākos Latvijas izlases spēlētājus, tad labāko pieciniekā ir tikai veterāns un pēdējā brīža izlases kandidāts Mārtiņš Cipulis. Vēl astotais Miķelis Rēdlihs (čempionātā nespēlēs), divdesmit labāko vidū veterāns Jānis Sprukts un Lauris Dārziņš. Punkts. Nevarētu teikt, ka iepriekšējo gadu līderi būtu diži vairāk spēļu aizvadījuši, kaut nu pašos pirmsākumos punkti smuki krājās pret relatīvi vājākiem pretiniekiem.

Pēdējās divās pārbaudes spēlēs izbraukumā pret Vāciju jānoskaidro galīgais sastāvs un tad jācer, ka labāko sniegumu mūsējie parādīs Ķelnē.

Šoreiz jau pirmās trīs spēles būs ļoti svarīgas. Galu galā pret Dāniju, Slovākiju un Itāliju ir jāņem punkti, ja vien negribam klapatoties par palikšanu elites grupā. Pēdējos četros čempionātos Latvija nav bijusi desmitniekā, uz olimpiskajām spēlēm Korejā arī netikām. Hokejs ir un būs līdzjutēju sirdīs, čempionātam sekos daudzi, bet mūsdienās pat relatīvi vājākas komandas apspēlēt var tikai smagā cīņā. Mainās spēlētāji un treneri, nomainās federācijas vadība, līdzjutēju paaudzes, vien jācer, ka valstsvienība nemainīgi paliks elites grupā arī nākamajās desmitgadēs. Tādas garantijas kā agrāk gan vairs nevienam nav, jo hokeju labi spēlē arī daudzi citi. Latvija gan atšķirībā no dažām citām izlasēm pamatoti cer uz vētrainu līdzjutēju atbalstu tribīnēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti