Mareks Matisons: Vienradžu meklējumi somu zemē

SLUSH - jaunuzņēmumu juceklī, lielākajā Ziemeļeiropas forumā, kas tradicionāli novembra beigās pulcina Somijas galvaspilsētā Helsinkos tūkstošiem jaunuzņēmēju un investoru, šogad pamanāms ir Latvijas zīmols.

Uz konferenci, kurā divu dienu garumā pulcējas vairāk nekā 20 tūkstoši apmeklētāju, šogad devušies 27 uzņēmumi no Latvijas un vairāk nekā 100 mūsu valsts pārstāvju, kas dažādos statusos, apmeklējot SLUSH, veido lielāko Latvijas pārstāvību šajā jaunuzņēmumu forumā pēdējo piecu gadu laikā.

Ar īpašu programmu un pasākumiem SLUSH piedalās arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, iespējami labākajā veidā cenšoties nest ziņu par Latviju kā perspektīvu teritoriju Baltijā gan investoriem, rosinot tos izskatīt iespējas aktīvāk darboties mūsu valstī, gan jaunuzņēmumiem, atgādinot gan par jaunuzņēmumu likumu, gan jaunuzņēmumu vīzu, augsti kvalificētu kadru piesaistē.

Latvijas piedāvājums SLUSH

Jāsāk ar to, ka pagājušajā gadā nekautrējos paust savu rūgtumu par to, ka ilgstoši SLUSH bijis “nemanāms” Latvijas ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Šogad ar patiesu atvieglojuma izjūtu varu uzelpot un izsaukties – beidzot!

Beidzot Latvija spējusi sagrupēties un ar kopīgiem jaunuzņēmumu asociācijas, “TechChill” konferences un valsts institūciju spēkiem Latvijas jaunuzņēmumi var norādīt par satikšanās punktu konferencē mūsu valsts stendus. Pagaidām tie vēl nav tik koši kā Zviedrijas un Vācijas “vēstniecības” – šajā gadā esam līdzvērtīgi Francijas (!) un virknes citu valstu jaunuzņēmumu zonām, plecu pie pleca ar Eiropas strauji augošiem jaunuzņēmumiem. Iespējams netipiski – bet, manuprāt, Latvijas pārstāvjiem bija iemesls lepoties ar šādu – pirmo pieteikumu un atpazīstamības vairošanas tramplīnu un ar savu valsti.

Starp 27 uzņēmumiem, kuri ir klātesoši SLUSH, ir gan zināmi, gan pavisam jauni vārdi. Divi no Latvijas uzņēmumiem – “Vividly” un “CastPrint” - spēja izturēt atlases sietu, konkurējot ar vairākiem tūkstošiem citu, un sākt cīnīties par SLUSH Top 100 pašprezentāciju balvām, taču arī šogad pašmāju jaunajiem uzņēmumiem neizdevās atkārtot Annas Andersones un “Froont” panākumus, un konkurences cīņā tie apstājās veiksmīgāko piecdesmitniekā, nevis kāps uz lielās skatuves finālā, foruma pašā noslēgumā.

1.decembra rītā brokastīs, kurās mediju pārstāvjiem un investoriem bija iespēja sastapt ekonomikas ministru un tikt iepazīstinātiem ar Latvijas jaunuzņēmumu augošo ekosistēmu, īsti nebija gaisa. Telpa bija pieblīvēta un, lai arī daļa no klātesošajiem bija “savējie”, – ievērojamā skaitā šo SLSUH notikumu apmeklēja ārvalstu kolēģi.

Gribu uzsvērt, ka ar šo pirmo “laipas pasākumu” viss tikai pa īstam sākas – Latvijā ir visi priekšnoteikumi, lai mūsu valsts kļūtu par nopietnu punktu jaunuzņēmumu attīstībā un, tā kā viss Baltijas reģions investīciju uzņēmumu redzējumā ir vienots veselums, mums jāspēj uzplaiksnīt košāk nekā igauņu un lietuviešu kaimiņiem.

Te vietā pieminēt, ka Lietuvas pārstāvju SLUSH praktiski nav, savukārt Igaunija šogad pārstāvēta uz pusi mazākā skaitā, nekā ierasts, un šeit nebija arī neviena ievērības cienīga igauņu e-nācijas pašreklāmas pasākuma – kopš Tomasa Henrika Ilvesa, Tāvi Roivasa un pagājušā gada Kersti Kaljulaidas beneficēm, šķiet, igauņu valsts fokuss jaunuzņēmumu virzienā sācis “migloties” – un tā būtu papildu iespēja Latvijai skaļi un ambiciozi uzsvērt mūsu klātbūtni.

Vienradži no Latvijas – kad?

Jaunuzņēmumu kontekstā par vienradzi dēvē tādu kompāniju, kuras tirgus vērtība (vērtības aplēse) tiek aplēsta vairāk nekā miljarda vērtībā.

Latvijā tādu uzņēmumu nav, taču nebūtu pareizi teikt, ka tas ir neiespējami.

Tomēr ir jāuzdod jautājums, vai valsts izglītības un pārvaldes struktūras darbojas vienlīdz saskanīgi, lai tuvāko gadu laikā radītu priekšnoteikumus šāda mēroga globālu un nacionālu veiksmes stāstu esamībai.

Savā sarunā ar Latvijas pārstāvjiem 30.novembra vakarā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vairākkārt uzsvēra akadēmisko spēku iesaistes nepieciešamību jaunuzņēmumu ikdienā. Un ministram ir taisnība, sasaistot lielos ASV veiksmes stāstus ar izcilo augstskolu un to studentu ideju inkubēšanu un komerciālu produktu slīpēšanu tirgum. Tas pats modelis nepārprotami veiksmīgi darbojas Izraēlā, kur pēdējo mēnešu laikā katrs min “Mobileye” – Jeruzalemes Universitātes izauklēta un attīstīta produkta pārdošanas darījumu “Intel” par vairāk nekā 15 miljardiem dolāru (ap 6 procenti no Izraēlas IKP).

Vai līdzās Latvijas Universitātei, RTU un Stradiņa universitātei vēl kāda augstskola aktīvi veido saiknes ar jaunuzņēmumu kopienu, mērķtiecīgi attīstot komercializējamas zinātnes idejas? Vai Izglītības ministrijā ir izpratne, ka, par piemēru, somu veiksmes stāsta pamatā ir modernākais izglītības modelis pasaulē, kur jau pamatskolā tiek attīstītas IT un inženierzinātņu prasmes, kuras vēlāk tieši konvertējas rūpniecības jaudā?

Esmu SLUSH, šķiet, jau septīto gadu pēc kārtas un priecājos, ka beidzot šogad, satiekoties pie kafijas tases ar ārvalstu mediju pārstāvjiem un runājot par Latvijas jaunuzņēmumiem, man atbild - “jā, zinu” un rāda kāda Latvijas pārstāvja vizītkarti.

Tas ir labs pirmais solis ceļā uz miljardu dolāru veiksmes stāstiem no mūsu valsts. Lai tas tad arī ir vadmotīvs nākamajai simtgadei!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti