Priecājos, ka piederu neformālajai “stārtaperu” grupai, kas bieži valkā džinsus un T kreklu (vai, cenšoties līdzināties Stīvam Džobsam – melnas “bītlenes”), sevišķi šajās dienās un necenšos varonīgi mirt iestīvinātā kreklā zem žaketes. Protokola eksperti, visticamāk, ir pikti, un aiz muguras saņemu kādu kritisku oficiālas personas skatienu, bet nedēļas garumā ierodos uz sarunām gaišās un vieglās drēbēs, kas ir divus soļus brīvāk, nekā rakstīts daža pasākuma ielūgumā. Tomēr klātesot – ar atvieglojumu redzu, ka arī lielākā daļa vietējo pasākuma dalībnieku “grēko” un nēsā +30°C piemērotu apģērbu.
Pusdienas laika saruna Telavivas Universitātē rit raiti, un Latvijas pārstāvjus uzņem pats augstskolas prezidents, profesors Žozefs Klafters (Joseph Klafter). Augstskola ir pati lielākā Izraēlā un jaunuzņēmumu kontekstā lepojas ar jaunāko ikgadējo pētījumu aģentūras "Pitchbook" tikko publicēto pētījumu, kur kā
vienīgā no augstākajām mācību iestādēm ārpus ASV spējusi rindoties 9. vietā pēc augstskolas absolventu jaunuzņēmumos piesaistīta finanšu un kapitāla apjomu uz vienu studentu.
Šis ievērojamais sasniegums panākts, pateicoties augstskolas un studentu sekmīgai sadarbībai, skaidri definējot autortiesību jautājumus studentu pētījumiem, attīstot komercializējamus projektus, saliedējot dažādu nozaru zinātniekus, pētniekus un studentus konkrētu jaunuzņēmumu definētu mērķu sasniegšanai.
ASV strādājošie paziņas, kuri ir saistīti ar akadēmisko vidi, saka, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem tradicionālajā akadēmiskajā vidē ir studentu atbirums, jo sevišķi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā, kur otrā vai trešā kursa studenti izvēlas pamest mācību iestādi, lai realizētu sevi profesionāli vai jau sāktu būvēt savu jaunuzņēmumu. Lai paturētu talantīgos studentus, daļa augstskolu izveidojušas savus akseleratorus, kuros pieņem studentus uz konkrētu laiku līdz deviņiem mēnešiem, ļaujot prototipēt un izstrādāt idejas līdz pirmā minimālā parauga posmam. Šajā laikā
augstskola ir elastīga un pretimnākoša un pielāgo konkrētā studenta mācību programmu, tādējādi ļaujot viņam pilnvērtīgi nodoties idejas izstrādei un paralēli būt “akadēmiski sekmīgam”.
Arī Izraēlā tiek piedzīvota ievērojama studentu kustība uz darba tirgu pieminētajās nozarēs, taču augstskola cenšas pārliecināt, ka agri vai vēlu darba tirgū būs nepieciešamība pēc finalizētas izglītības arī IKT un – kas svarīgi - militārā dienesta pieredze arī ir viens no elementiem, kas savā ziņā disciplinē studentus virzīties uz rezultātu jau pirmajā piegājienā, stāsta augstskolas pārstāvji.
“Es varētu teikt, ka viens no mūsu uzdevumiem, lai arī tas nav ekonomiski tieši izdevīgs – vadīt studentus konkrētā mērķa sasniegšanai. Mūsu studenti nonāk pie mums, lai meklētu palīdzību un mentoru vadību jautājumos, kā lai viņu idejas tiek iedzīvinātas, kā tās var tikt komercializētas,” stāsta Žozefs Klafters.
“Universitāte piedāvā vairākas platformas studentu ideju iedzīvināšanai – viena ir StartTAU – universitātes uzņēmējdarbības centrs (kuru vada Elena Donets, kas viesojusies Rīgā, "Baltic Venture Summit" laikā. -aut), kuru es gribētu izcelt kā ļoti efektīvu. Mūsu redzējumā katrs ceturtā kursa students izstrādā gala darbu, kas potenciāli varētu būt komercializējams, un par to dažkārt rodas jautājums – par tā autortiesībām – vai tās ir piederīgas pilnībā studentam, vai daļēji arī mācību iestādei, kas viņu virza līdz gala darba saturam. Studentu darbi ir lielisks jauno inovāciju avots, kuru augstskola veicina un iedrošina studentus strādāt šādu jēgpilnu ieceru virzienā. Mūsu uzskats ir, ka, palīdzot izstrādāt gala darbus un virzot tos potenciālas komercializācijas virzienā, mēs kā universitāte atturamies no autortiesību prasībām, taču ceram, ka studenti vēlāk jau kā sekmīgi uzņēmēji neaizmirsīs savu alma mater un atbalstīs mūsu centienus, iekļausies absolventu aktivitātēs,” turpina Žozefs Klafters.
“Ja runājam par mūsu akadēmiskajiem spēkiem un fakultātes locekļiem – jebkas, kas ticis radīts universitātes teritorijā, izmantojot tās resursu, ir augstskolas īpašums. Kad projekti tiek komercializēti un tiek finansēta to tālāka izaugsme – kapitāls tiek dalīts starp investoriem, augstskolu un pašu pētnieku inovatoru. Lai gan tas šķiet vienkārši, realitāte ir tāda, ka bieži vien idejas, kas piedzimst universitātes sienās, ir ļoti agrīnas stadijas darbi, un tām ir salīdzinoši grūti piesaistīt pirmssēklas un sēklas posma investīcijas. Mēs esam atraduši veiksmīgu risinājumu – pirms vairāk nekā trim gadiem mēs spējām pārliecināt virkni starptautisku un vietēju uzņēmumu ieguldīt agrīnas stadijas finansējumā universitātē un esam izveidojuši fondu, kas šobrīd ir 24 miljonu dolāru kopapjomā. Tas ir veids, kā varam palīdzēt idejām no augstskolas doties dzīvē,” stāsta Žozefs Klafters.
Telavivas Universitātes pilsētiņa aizņem lielāku daļu teritorijas nekā Vecrīga, tajā studē tūkstošiem jaunu ideju autoru, tiem piemīt ambīcijas un tiek dotas iespējas šīs ambīcijas realizēt, pārvēršot idejas spēcīgos uzņēmumos. Augstskolas
absolventi "MobilEye" tikko pārdeva savu uzņēmumu "Intel" par 15 miljardiem dolāru, un tas ir pēdējais no neskaitāmiem Telavivas Universitātes veiksmes stāstiem.
