Pilsēta ir pārsteigumu pārpilna, gan raugoties Telavivas arhitektūrā, kuras dažādie kvartāli spilgti raksturo dažādo valstu ietekmi uz tiem, kas ieradās tuksnešainajā piekrastē būvēt savu Izraēlu, gan dzirdot burbuļojam ivritu, arābu, angļu, franču un krievu valodas.
Taču jaunuzņēmumu kontekstā šī zeme un nebeidzamajā kustībā esošā pilsēta ir bez pārsteigumiem.
Viss neprātīgākais, ko cilvēks varētu cerēt redzēt un iepazīt stārtapu vidē, šeit ir sastopams uz katra stūra,
tādēļ nav “negaidītības”, klausoties stāstā par piedāvājumu risināt pasaules nabadzīgāko teritoriju un neauglīgāko zemju problēmas, veidojot rūpnieciskas sirseņu fermas. Viena tāda jau darbojas Izraēlā un nodrošina proteīniem pārbagātu uzturvielu ražošanu lielā apjomā. Un es neesmu pārsteigts, jo risinājums ir loģisks, racionāls un tā pamatā ir lauksaimniecības, agrobiznesa un ģenētķu sadarbība.
Es vairs neesmu pārsteigts par miljardu darījumiem Izraēlas jaunuzņēmumu vidē, jo pirms vairākiem gadiem biju aicinājis uz Latviju “Waze” līdzdibinātāju Uri Levinu (Uri Lewine). Un ar Izraēlas vēstniecības atbalstu viņš ieradās uz priekšlasījumu "The Mill" tikai deviņus mēnešus pēc "Google" atpirkšanas darījuma, kur pasaules megakorporācija ieguva izraēliešu “Waze” par apmēram vienu miljardu un divsimt miljoniem dolāru. Toreiz Latvijas premjers, uzrunājot valdību un sabiedrību, paziņoja – ir atmaksājušās mūsu investīciju programmas jaunuzņēmumos un ar iegūtajiem nodokļu ieņēmumiem mēs dubultojam tos finanšu instrumentus, kuri būs pieejami jaunuzņēmumiem no Izraēlas valsts. Nesenais "Mobileye" darījums par piecpadsmit miljardiem un tā iepludināšana "Intel korporācijā šķiet – nu, loģiski, skaidrs, ka tā tam bija jānotiek.
Pārsteigums varētu būt, piemēram, izraēliešu neprognozējamība, kā Latvijā reizi pāris mēnešos, stīvējoties ap budžeta deķīti, mainot nodokļu sistēmu. Taču valsts ar skaidru mērķi vairot savu iedzīvotāju labklājību un pārticību tādu pārsteigumu nesagādātu, vai ne?
DLD festivālā man bija iespēja piedalīties Šveices delegācijas brokastu pasākumā, kurā varēju vērot, kā privāti (!) inicēta vairāk nekā 200 (!!!) uzņēmēju delegācija mērķtiecīgi iepazīstina izraēliešus ar sasniegumiem, piedāvā izcilu jaunuzņēmumu partnerību un rosina uz lielāku sadarbības bilanci starp abām valstīm.
Šveice, iespējams, ir lielākais pretmets Izraēlai, kādu varētu iedomāties. Precizitāte, punktualitāte un nosvērtība, kas sevišķi raksturīga šveiciešiem, ir pilnīgs pretstats spontanitātei un relaksētajai pieejai detaļām, kāda virmo izraēliešos. Arī DLD festivāla un Izraēlas jaunuzņēmumu “krusttēvs” Josi Vardi (Yosi Vardi) savā uzrunā šveiciešu pasākumā uzsvēra, ka abas zemes ir ļoti atšķirīgas, taču vienojošā ir vēlme sasniegt izcilību ar saviem jaunuzņēmumu produktiem un rindoties pirmajās statistikas ailēs inovāciju un patentu skaitā uz vienu valsts iedzīvotāju, iekšzemes kopprodukta un citos ekonomiskās izaugsmes rādītājos.
“Vienīgā joma, kur mūsu valsts nav ierobežota tās teritoriālajos mērogos, ir ideju kvalitāte un inovāciju gars,”
tā nesen izteicās viens no Izraēlas viedokļu līderiem Jūdžins Kandels (Eugene Kandel) – izraēliešu stārtapu asociācijas vadītājs.
DLD sastopu vairākus Šveices brokastīs redzētos uzņēmējus un pārspriežu ar viņiem dažādos jautājumus, cenšoties izdibināt, vai patiesi sinerģija starp viņu punktualitāti un izraēliešu radošo haosu ir iespējama. Viena no populārākajām atbildēm, kādēļ veidot sadarbību ar Izraēlu –
šeit ciena tiešumu, un atklāts viedoklis ir daudz vairāk vērts par politkorektu atrunāšanos pusgada garumā.
Ja vienojamies par sadarbību, tad sākam darbu, ja ne, tiekamies citos apstākļos. Izraēlieši prot gan pieņemt zaudējumu, gan atgriezties pie sarunas, kad sadarbībai pieejami jauni argumenti, bet viņiem nepatīk šķiest laiku neauglīgās “darba grupās”, kas savukārt iepriecina šveiciešus, jo pretstatā Eiropas sarunu vešanas tempam un laikam no pirmā rokasspiediena līdz darījumam izraēlieši ir uzvaroši ātri, ja redz reālu pamatu veidot biznesa attiecības.
Latvijas mediju dienaskārtībā neatradu stāstus par ekonomikas ministra un investīciju un attīstības vadītāja vizītēm Izraēlā, un, lai gan neesmu sajūsmā par standarta “oficiozām” ziņām, kuras atreferē amatpersonu gaitas,
šoreiz ļoti pietrūkst konkrētu stāstu par valsts plāniem, kā veidot konkrētus sadarbības projektus ar stārtapu nāciju - Izraēlu.
Latvijā ir savā veidā unikāls jaunuzņēmumu likums, jaunuzņēmumu informācijas platformā “Labs of Latvia” sagatavota informācija par to, kā sākt jaunuzņēmumu darbu mūsu valstī, taču DLD bija jau kārtējais jaunuzņēmumu forums, kurā Latvijas kā Eiropas jaunuzņēmumu “ostas” stendu neredzēju. Pretstatā desmitiem citu Eiropas valstu, kuras nebūt nav tik veiksmīgā pozīcijā kā mūsu valsts. Un es nesaprotu, kādēļ stārtapu positivus “iNovuss” jārīko Lucavsalā pašiem sev, ja mērķis taču ir piesaistīt starptautisko uzņēmumu interesi mūsu valstij un to var darīt visupirms jau ar pārdomātu “ceļa karti” uz Latviju jaunuzņēmumu forumos, tādos kā DLD.
Valsts esam mēs paši, tādēļ es ļoti ceru, ka daļa no jaunuzņēmumiem, kuri redz sevī vēlmi sadarbībai ar Izraēlu kādā no nākošajiem DLD varēs rīkot sarunas ar biznesa partneriem un investoriem Latvijas valsts stendā Hatahanā un lepni nēsāt Latvijas krāsas, atzīmējot savu piederību vienai no radošajām Baltijas un Ziemeļeiropas stārtapu nācijām.
