Labrīt

Ozolnieku iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk par siltumu

Labrīt

Latvijas kolorīts: Dilles

Latvijas kolorīts: NU

Latvijas kolorīts: «Nu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latviešu valodu nav īpaši viegli iemācīties - vismaz tiem, kuriem dzimtā ir angļu. Tomēr patīkami, ka daudzi ārvalstu viesi mūsu valstī iemācās vismaz pāris vārdus, tādus kā "sveiki", "lūdzu" un "paldies". 

Taču ir viens vārds, kuru viņi, visticamāk, sastaps biežāk nekā jebkuru citu, un tas reti parādās kabatas vārdnīcās un noderīgu frāžu sarakstos. Ārvalstu viesi to dzirdot varētu būt diezgan apjukuši.

Šis vārds ir "nu".

Latvijas kolorīts

Latvijas kolorīts (angļu: Things of Latvia) ir rubrika, kas sākotnēji parādījusies LSM angļu valodas vietnē. Rakstu sērijā ar vieglu garu ilustrētas parādības, kas varētu tikt uzskatītas par unikālām Latvijai - lietas, kas rada "nekur citur" sajūtu, kas liek mūsu valstij izcelties gan labā, gan sliktā nozīmē. Tā kā sērijas raksti saņēmuši pozitīvas atsauksmes, LSM publicē spilgtākos no tiem arī latviski. 

Atceros, ka vienā no pirmajām reizēm, kad biju Latvijā, es jautāju, kāpēc cilvēki visu laiku saka "nu" un ko tas nozīmē. Man atbildēja: "Tas nenozīmē neko. Tas ir vienkārši vārds." Man tas nepalīdzēja un tikai nostiprināja sajūtu, ka visi visu laiku lieto "nu", taču man nebija ne jausmas, kāpēc. 

Pirmajās vārdnīcās, kuras izmēģināju, pat nebija vārda "nu", taču pēc laiciņa es uzgāju nozīmi: well. Arī tas nepalīdzēja, jo well ir viens no tiem kaitinošajiem angļu valodas vārdiem ar kādu duci nozīmju: veselība, caurums, kas pilns ar ūdeni, kļūt asarainam, apmierinājums, utt. 

Es neesmu filologs, taču "nu" man šķiet pārņemts no vācu valodas. Nesen, lasot Ketrinas Mensfīldas stāstus no krājuma "Vācu pansijā", mani iepriecināja vairāki "nu" ("Nu," kungs teica, "šeit nav, kur apgriezties.")

Kāda cita teorija, iespējams, norāda uz izcelsmi no krievu valodas.

Varbūt latviešu "nu" ir pa druskai no abiem.* 

Lai no kurienes tas nāktu, man šķiet, ka latviešu valoda ir ne tikai pieņēmusi, bet arī krietni bagātinājusi šo vārdu.

Ir daudz dažādu veidu, kā pateikt "nu". Visbiežākais veids, kas arī vislīdzīgākais vācu lietojumam, ir kā ievadvārds, lai pateiktu "labi" - savienojumā "nu, labi". Diezgan vienkārši.

Bet ir arī gari stieptais "nuuuuu", kas nozīmē: "Tā tu domā, bet es gan neesmu īsti pārliecināts." 

Ir arī ātrais, asais "nu!". Tas nozīmē: "Beigsim dzīt luni un ķersimies pie darba."

Tāpat ir arī nekaunīgais "nu", kas nozīmē "un tad?", kā arī augstprātīgais "nu", kas saka: "es izvēlēšos ignorēt visu to, ko tu tikko teici". 

Ir vēl daudz, daudz dažādu citu "nu". 

Bet mans mīļākais "nu", pats noderīgākais un labāk atpazīstamais, ir tas, kas mēra neveiklo pauzi starp brīdi, kad kāds sāk runāt un kad saprot, ko tad īsti grib teikt. Šo "nu" izteic gluži kā darbojoties ar ūdens pumpja sviru, līdz smadzenes beidzot uzsāk darboties kā vecs auto aukstā dienā. Apmēram šādi: "Nu-nu-nu-nu-nu-nu".

Es vēl joprojām esmu tālu no tā, lai saprastu visas šī it kā vienkāršā vārda nianses, un esmu pārliecināts, ka pēc šī izlasīšanas visi ņems šos nekaitīgos, personīgos novērojumus pārāk nopietni un norādīs uz neprecizitātēm, pārpratumiem un izlaistām nozīmēm. 

Nu?

(* K. Karuļa Latviešu etimoloģijas vārdnīcā, kuru LSM bieži izmanto rakstu tapšanā, norādīts, ka šis vārds nāk no indoeiropiešu vārdu saknes, kas kopīga ar latīņu valodas "nunc" un grieķu valodas νῦν (nun). Abi nozīmē "tagad, nu tad".)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti