Artu Smitu man izdevās satikt divreiz. Aizvakar restorānā "Zoste" viņš rīkoja tā dēvēto “popup” pasākumu, tas ir gadījums, kad pavārs ārpus sava restorāna kaut kur piedāvā ēdmaņu. Šajā gadījumā šefpavārs piedāvāja ceptu vistu ar ļoti asu mērcīti un kartupeļu biezeni. Super garšīgi. Un tad vakar ASV vēstniecība par godu viesim no Čikāgas sarīkoja vakariņas zivju restorānā "Le Dome", kur saimnieko izcilais Latvijas pavārs Māris Astičs. Biju viens no viesiem. Vakariņas bija vienkārši burvīgas, dažādās kombinācijas pasniegtas Latvijas zivis, nēģi u.tml., reizēm negaidītās kombinācijās, bet ne tāpēc negaršīgās. Vīns no rabarberiem un avenēm, ne no vīnogām. Atzīstos - man tomēr labāk patīk īstais vīns no īstām vīnogām, bet šajā gadījumā tā nu nebija problēma.
Sevišķi interesanti man šo cilvēku satikt bija ne tikai tāpēc, ka esmu viņu redzējis ASV televīzijas pavāru konkursos un apbrīnojis viņa talantu, bet arī tāpēc, ka Eiropā viņš patlaban ir “vēstnieks” ne vien ASV Valsts departamentam, bet arī Amerikas LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) kopienai. Pirms ierasties Latvijā, šefpavārs bija Milānā, kur patlaban notiek "Pasaules Expo" (tā pati izstāde, no kuras Latvija šogad lielo izdevumu dēļ atteicās). Tur viņš cita starpā stāstīja par nākamajā nedēļā Rīgā paredzēto Eiropraidu, paviljons tam par godu piedāvāja logotipu:
Te redzams LGBT kopienas varavīkšņu karogs kopā ar tekstu “Vienoti, lai pabarotu planētu”. Arts Smits ir pārliecināts, ka ar ēst gatavošanas un ēšanas palīdzību ir iespējams vienot dažādu kultūru pārstāvjus, jo ēst taču gribas ikkatram. Rīgā ārpus minētajām aktivitātēm viņš vadīja vairākas meistarklases, kā arī piedalījās konferencē. Abos gadījumos, kad es viņu redzēju, viņš arī runāja par to, ka jebkurai sabiedrības grupai savu tiesību nodrošināšanas kontekstā, pirmkārt, ir jābūt redzamai, tai ir jābūt klāt. Par to pēc mirkļa, vispirms vēl mazliet par šo nudien brīnišķīgo cilvēku.
Arts Smits ir 55 gadus vecs, viņš dzīvo manā dzimtajā pilsētā Čikāgā kopā ar vīru Hezusu Salgueiro. Pāris apprecējās ASV galvaspilsētā Vašingtonā 2011.gadā, laulātajiem draugiem ir četri adoptēti bērni. Cita starpā Arts Smits Rīgā stāstīja, ka pēc pāris nedēļām bērni tiks kristīti; kad viņš pirmoreiz par to ierunājās, Romas katoļu mācītājs priecīgs pavēstīja, ka kristības būs nevis šādā tādā baznīcā, bet gan Čikāgas galvenajā katoļu katedrālē, piedevām kristīšanu veiks Čikāgas Romas katoļu bīskaps. Šefpavārs atcerējās, ka mācītājam attiecībā uz gaidāmo rituālu bija tikai viens jautājums – kāda ticība ir bērnu paredzētajiem krustvecākiem? Arts Smits atbildēja, ka trīs no tiem ir kristieši, viens ir ebrejs, viens musulmanis, laikam viens arīdzan ateists. Acīmredzot, tas ir krupītis, kuru baznīca ir gatava norīt. Kristības būs 30.jūnijā. Tā sanāk, ka es tajā dienā pats būšu Čikāgā, pavārs mani uzaicināja uz pasākumu. Lūk, Romas katoļu baznīcas daļa, kas saprot, ka cilvēki ir visvisādi. Lūk, draudzīgie amerikāņi, kuri arī nesen satiktu cilvēku aicina uz ģimenes svētkiem. Kad būšu Amerikā, arī kopā ar māsu aiziešu uz Arta Smita restorānu.
Cita starpā, Arts Smits arī ir dibinātājs un patrons organizācijai “Kopējie pavedieni” (Common Threads). Tā visā pasaulē bērniem māca par dažāda veida kultūrām, tieši uzsverot dažādu valstu ēdienus, kā arī mākslu. Šefpavāra vīrs, venecuēlietis Hezuss Salgueiro, man stāstīja, ka viens no viņa projektiem jebkur, kur viņš atrodas, ir atrast kanalizācijas lūku vākus uz ielas, no tiem veidot trafaretus un tad tos mākslinieciski apstrādāt. Lasītājs piemērus var atrast šeit. Mākslinieka kolekcijā tagad arī būs pāris lūku vāki no Rīgas.
Savukārt Arts Smits karjeras laikā kādu laiku strādāja Floridas štata gubernatora mājā kā personīgais pavārs. Viņš stāstīja, ka vienā brīdī gubernatora sieva, viņam dzirdot, ir paudusi domu, ka “šis cilvēks droši vien labāk justos Sanfrancisko”. Lasītāji zinās, ka Sanfrancisko ir pazīstama ar ļoti plašu un aktīvu LGBT kopienu. Gubernatora kundze droši vien neko sliktu negribēja teikt, bet tāda doma viņai izspruka. Vēl šefpavārs ir strādājis kopā ar leģendāro televīzijas sarunu raidījumu vadītāju un aktrisi Opru Vinfreju, kā arī ar Lēdiju Gāgu, kopā ar kuru viņš piedalījās televīzijas raidījumā “Ļoti gāgiska Pateicības diena”, šefpavāram un dziedātājai kopā gatavojot ASV Pateicības dienas pusdienu neiztrūkstošo atribūtu tītaru. Vienu vārdu sakot, ļoti interesants cilvēks ar ļoti interesantu dzīvi.
Bet par to klātbūtni. Viens iemesls, kāpēc Latvijā ar LGBT tiesībām iet klupšus krišus, ir tas, ka joprojām mūsu valstī uz vienas vai divu roku pirkstiem ir skaitāmas sabiedriski redzamas personas, kuras ir atklātas par savu LGBT statusu. Es, ārlietu ministrs Rinkēvičs, kādreizējā olimpiete Līga Kļaviņa un viņas sieva, juriste Evita Goša, frizieris Pērs… ar to arī tas apmēram viss ir pateikts. Un tieši tāpēc es ļoti ceru, ka visi, kas lasa šos vārdus un nejūt nepieciešamību vienkārši izburkšķēt naidu un kretīnismu (Amalija, tas būtu domāts tieši Jums, cienītā) sestdien, 20.jūnijā, dosies uz Vērmaņdārzu un piedalīsies Eiropraidā.
Nav runa tikai par LGBT cilvēkiem. Mīļi gaidīts jebkurš cilvēks, kurš atbalsta cilvēka tiesības. Būs gājiens, 2,2 kilometri (Eiropraida galvenais organizētājs Kaspars Zālītis, kurš pēdējo mēnešu un gadu laikā ir darījis titānisku darbu, kura dēļ viņš būtu pelnījis Nobela prēmiju vai kaut ko tamlīdzīgu, ar gandarījumu ir teicis, ka maršruts būs 200 metrus garāks par praidu Madridē). Ja kāds nāks ar bērniem, parkā būs stūrītis, kur sīčus pieskatīs profesionāla auklīte. Paredzams, ka pasākumā būs divi trīs tūkstoši cilvēku, varbūt vairāk. Neskatoties uz dimiterveidīgajiem, tas būs liels, jautrs un uzmundrinošs pasākums. Vispār visu nākamo nedēļu Rīgā būs visdažādākie Eiropraida pasākumi, arī nesen ar "YouTube" palīdzību (kā tas mūsdienās mēdz notikt arvien biežāk) momentā pasaules slavu ieguvušā amerikāņu dziedātāja Stīva Granda koncerts, dažādas filmas, izstāde, konferences un darba grupas. Visu sarakstu var atrast šeit. Un katrā gadījumā nevienā no šiem pasākumiem neviens neteiks “Jūs nē, Jūs neesat ‘pareizs’.” LGBT kopiena ar ļoti lielu gandarījumu uzņem visus, kas ir gatavi stāvēt kopā ar mums. Tajā pašā Īrijā, kura nesen kļuva par pirmo valsti pasaulē, kurā viendzimuma laulības apstiprinātas referendumā, ne jau tikai LGBT cilvēki balsoja “par.”
Un tāpēc, ja Arts Smits runā par sociālās grupas kopienu, viņš arī runā par attiecīgās grupas atbalstītājiem. Paldies viņam par vizīti Rīgā! Un saku vēlreiz – sestdien, 20.datumā, no visas Eiropas (un ne tikai) Rīgā pulcēsies grupa gaišu, laimīgu un sabiedrisku cilvēku. Ja Tu pats esi LGBT cilvēks, tad nav pilnīgi neviena iemesla, kāpēc Tev tur nepiedalīties. Ja Tu neesi LGBT cilvēks, tad nāc arī Tu! Paķer līdz sievu vai vīru, nāc ar draugiem un draudzenēm.
Tas palīdzēs saprast, ja patlaban vēl to nesaproti, ka arī LGBT cilvēki vienkārši ir cilvēki, viens garāks, viens īsāks, viens žurnālists, cits aktieris, viens klusāks, viens skaļāks, bet tie visi ir cilvēki, tie ir mūsu visu līdzcilvēki.
Un tāpēc … 20. jūnijā visi uz Vērmaņdārzu! Nenāksies to nožēlot ne mirkli!
