Jānis Buholcs: «Zebra» un pārdotā uzticēšanās

Konstatējusi, ka raidījumā "Zebra" ir pārraidīts Rīgas domes apmaksāts materiāls, Latvijas Televīzija ar raidījuma veidotājiem ir pārtraukusi sadarbību. Tas ir cienījams un izlēmīgs solis no sabiedriskā medija puses. Tomēr "Zebras" piemērs izgaismo tikai niecīgu daļu no plaši sazēlušās prakses, ka institūcijas vai politiķi dažādos veidos pērk saturu un raidlaiku medijos, lai tiktu cildināti. 

Trauslā uzticēšanās

Rīgas dome SIA "Ātruma cilts" par 3900 eiro bija pasūtījusi "sižetu par aktuālām tēmām satiksmes nozarē", kas demonstrējams raidījumā "Zebra". Uzzinājusi par šāda līguma eksistenci, LTV paziņoja, ka sadarbību ar “Zebras” veidotājiem pārtrauc. Šāda neatkarīgo producentu "Zebra TV" darbība ir pretrunā ar licences līgumu. Raidījuma veidotājiem bija aizliegts nodarboties ar reklāmu, pārraidot apmaksātu informāciju.

"Zebras" žurnālists Pauls Timrots, lai gan kļūdu atzīst, tomēr uzskata, ka LTV rīcība ir bijusi pārāk skarba. Viņš ir pārliecināts, ka tā vietā būtu pienācies maigāks sods. "Noteikti var meklēt risinājumu," stāstīja Timrots. "Iepriekš tā nekad nav bijis, līdz ar to vienas kļūdas dēļ mest ārā raidījumu nešķiet korekts lēmums." Tātad — nekas tik traks neesot noticis.

Taču ir gan noticis, un LTV lēmums ir atbilstošs. Runa ir par to, vai skatītājiem ir pamats uzticēties, ka medijs tos nemāna. Stāstot, cik lielisks būs ''kapu tramvajs'', un noklusējot, ka par šo sižetu ir samaksājusi Rīgas dome, P. Timrots ir rīkojies pretēji tam, ko varētu gaidīt skatītāji. Turklāt arī pēc tam, kad līgums ir noslēdzies, šāda veida darījumu attiecības nevar padarīt par nebijušām. Sekas bija redzamas nekavējoties — lai gan šomēnes rādītais “Zebras” sižets par to, kā Nils Ušakovs un Emīls Jakrins braukā ar sniega tīrītāju, oficiāli nebija apmaksāts, iepriekšējā līguma esamība atstāj padaudz vietas skepsei par sižeta risinājumu un vēstījumu.

Uzticēšanos ir grūti iegūt un viegli pazaudēt. Tāpēc gribētos, lai šis notikums un veids, kā LTV jautājumu risināja, paliktu kā atgādinājums par to, ka nopietniem medijiem reputācija un profesionālie standarti joprojām ir svarīgi.

Pērk ar vērienu

Taču Rīgas domes un "Zebras" veidotāju līgumattiecības ir tikai sīks piemērs tam, kas kļuvis par visai izplatītu praksi. Rīgas dome mediju satura pirkšanai tērē miljonus un daudzos medijos parādās par "ziņām" nodēvēti reklāmas materiāli. Pirms vairākiem gadiem Iveta Kažoka norādīja uz īpaši sirsnīgu piemēru — arī citkārt tik ļoti nacionāli noskaņotā "Latvijas Avīze" Ušakovu intervē pielienošā manierē. Intervijas saturs ir tāds, ka grūti saskatīt viņu ideoloģiskos konfliktus. Par naudu Latvijas mediju vidē arī vēlamo attieksmi var nopirkt.

Līdzīgu pieeju nesen izmantoja arī Latvijas Banka nolūkā popularizēt eiro. Tā maksājusi žurnālistiem par sižetu veidošanu un apmaksājusi ārzemju braucienu uz naudas kaltuvi. Ko darīt, ja parādīt saviem skatītājiem naudas tapšanu gribas, bet pašām redakcijām budžets neatļauj? Pasūtījuma rakstu un apmaksātu sižetu apmaksāšana nav bijusi sveša arī dažādām ministrijām. Var tikai minēt, kādas summas patlaban tērē vēl dažādas iestādes.

It sevišķi pirmsvēlēšanu laikā glīti safrizēti un sabiedrisko attiecību speciālistu izdresēti, politiķi parādās uz žurnālu vākiem, sniedz portretintervijas, piedalās dažādos pasākumos. Papildus tam par reklāmu maskēta žurnālistika ir iecienīta nodarbe arī pašvaldībām.

Tērējot iedzīvotāju naudu, tās izdod avīzes, kurās var daudzināt savus labos darbus un izvairīties apspriest to, ko negribas apspriest, un negodīgi konkurē ar reģionālajiem laikrakstiem.

Izdzīvošanas stratēģija?

Nav jau tā, ka "sadarbībai" pieejamie žurnālistikas mediji to vienmēr dara tāpēc, ka nekādu problēmu savā rīcībā nespēj saskatīt. Daļa noteikti spēj, taču viņu rīcība ilustrē to, kā viņi esošajā mediju ekonomiskajā situācijā ir risinājuši profesionālu dilemmu. Viena iespēja ir stingri uzturēt žurnālistikas ideālus, kas paredz nodalīt apmaksātu saturu no redakcijas satura. Otra iespēja ir nodarboties ar biznesu — vai vismaz izdzīvot.

Skaudrā realitāte ir tāda, ka ideāli negarantē taustāmus ieguvumus un ētika negarantē pārticību un panākumus dzīvē. Ētikas mērķis un ieguvums ir kas pavisam cits. Aina par to, uz kādiem principiem kurš ir gatavs parakstīties, ir visai raiba.

Daļa mediju ir nosprieduši, ka negrib vai nevar atļauties modeli, kurā reklāmas ir nošķirtas no redakcijas materiāliem. Tā vietā viņi izvēlas otru alternatīvu, kurā dara to, par ko kāds ir gatavs samaksāt, tai skaitā mānīt lasītāju.

No tiem redakciju vadītājiem, kas paši spēj saskatīt šādas savas rīcības problemātiskumu, ir dzirdēta attaisnošanās — notirgojot sižetu vai vietu uz žurnāla vāka, viņi gūst iespēju uzturēt arī pārējo izdevumu, tai skaitā saražojot, iespējams, labu un neatkarīgu saturu un nodrošinot darba vietas. Šī pozīcija atbalsojas arī Timrota skaidrojumā — tikai finansējuma nepietiekamība esot novedusi pie šāda “pārpratuma” ar Rīgas domes apmaksātu sižetu.

Ilgais ceļš dūņās

Žurnālistikai nauda ir vajadzīga, taču ļaušanās slēptās reklāmas pircējiem nav ilgtermiņa risinājums.

Jo vairāk šādas darbības tiek normalizētas un jo plašāk izplatītākas kļūst, jo lētāk nāksies sevi piedāvāt. Jo nabadzīgāka ir žurnālistika, jo vieglāk tā ir nopērkama, un, jo vairāk tās būs nopirkts, jo nevērtīgāka un nespējīgāka tā kļūs. Jo vairāk mediji paļausies uz šādiem dūņainiem avotiem, jo vairāk uzmanības tiks pievērsts patiesajām izmaksām, ko prasa godīgs žurnālista darbs un kuras normālos apstākļos būtu jāsedz lasītājiem un atbilstoši pieteiktiem reklāmdevējiem.

Beigās lasītājs nolems, ka nav vērts skatīties raidījumu vai maksāt par žurnālu, ja aiz katra raksta var slēpties apmaksātas intereses. Uzticēšanās — pats svarīgākais medija resurss — būs iztirgota.

Nē, šis nudien nav ilgtermiņa risinājums. Pārdošanās ir ceļš uz aizvien lielāku nabadzību medijos, un no tās tikt ārā būs aizvien grūtāk. Ceļš uz skumjo finālu var būt garš, tādējādi kādam radot maldīgu priekšstatu, ka šāda rīcība ir ilgtspējīga, un viss turpināsies tīri labi. Taču šāds risinājums daudz neatšķiras no situācijas, kurā bedrē iekritis cilvēks izmanto kokus, lai sakurtu ugunskuru un sasildītos, nevis lai no tiem izveidotu kāpnes, pa kurām no bedres tikt laukā.

26 komentāri
pilnīgs daunis
Kāda sniega tīrīšana? Šāds dienests ir beidzies, kopš ausainā drsa ir RD priekšā!
Fluors
Ja autors siltā vietā ielīdis, kur netiek nekādi ierobežots un var brīvi runāt un rakstīt ko vien grib, tad ieteiktu arī no sava aliņas ārā degunu pabāzt un paskatīties, kā citiem kolēģiem iet. Un ainava nebūs tā iepriecinošākā, jo daudzi spiesti rakstīt, ko liek, nedomājot par to, vai un kāds par to maksā - lai vienkārši izdzīvotu šajos laikos, kad informācija ne tikai nav jāmeklē, bet pati pakaļ skrien, un bieži vien no tās pat nelabi metas. Labi, tas varbūt nav šis konkrētais gadījums, bet to pieminu tādēļ, lai daži pārāk iedomīgi un augstprātīgi amata brāļi nesāk aizrauties ar savu mazāk veiksmīgo kolēģu vienpusēju, nekonstruktīvu kritizēšanu. Jo arī šī raksta autors būtībā tikai publicē savu viedokli, kas ir vai nav normāli, un kā nedrīkst būt, ka viss ir slikti, bet tajā pašā laikā nekādu risinājumu nerāda.
Māris
Nesaprotu, kas vispār Zebru uztvēra kā orģinālsatura raidījumu. Gadiem visādas slēptas reklāmas, jocīga csdd slavin
neatkarīgais producents
Tā vien liekas, ka autors Jānis Buholcs , Dr. sc. comm. pats saņēmis pasūtījumu un labu samaksu. Lai paskatās rūpīgāk, kādā reklāmas pūznī nopublicējies. No raksta izriet, ka žurnālists algu saņemt nedrīkst vispār. Pretējā gadījumā kāds noteikti bijis ieinteresēts viedoklī. Un vēl Jānis Buholcs , Dr. sc. comm., liekas nav pat kārtīgi noskatījies apspriežamo sižetu.
rl
Kāpec tie samaksātie sižeti ir vel pieejam uz lsm.lv? Tad jau Rīgas dome turpina panākt mērķi.
Rihards Oho
Viss jauki un pareizi uzrakstīts, tikai trūkst jautājuma cik daudzi mediju lietotāju būtu gatavi maksāt par tiem tādu cenu, lai žurnālistiem nebūtu nepieciešamība/kārdinājums meklēt papildus finansējuma avotus. Atceramies attieksmi pret, piemēram, "TV nodokli" un tml. Un robeža arī ir ļoti smalka, piemēram, aprakstītajā Latvijas Bankas gadījumā man personīgi nav iebildumu, kad žurnālistiem tiek dota iespēja atspoguļot jautājumu, kuram citādi neviens neatvēlētu tādu budžetu. Tajā pašā laikā grūti stādīties priekšā, ka kāds žurnālists aizbrauktu par LB naudu, uzrakstītu atklāti kritisku rakstu par tur redzētu un ar nepacietību gaidītu nākamo apmaksāto ceļojumu :)
Smecernieks
Es teikti, ka Paula vienīgā kļūda bija nepalaist RD naudu caur kādu trešo kreiso PR kantori. Būtu tā izdarījis, visi gali būtu ūdenī. Ar tā kā pirmziemnieks. Tak zināja par licences līguma nosacījumiem un varēja tak padomāt, ka valstī valdošā elite Rīgas valdošo eliti diez ko nemīl un cenšas iezāģēt kā māk.
zaglim zagļa domāšana
ak tad "godīgais" saskaņas elektorāts soda sankcijas par likuma vai līguma pārkāpšanu sauc par iezāģēšanu, he-he-he
ddd
malači ltv, sen vajadzēja lecīgo Paulu kādam nolikt pie vietas! visu cieņu. ja zebra atsāksies bez Paula, es nemaz neraudāšu, bet drīzāk atsākšu to skatīties.
Zapiņš
Grozi kā gribi, bet raksta autoram 100% taisnība. Žēl. Patika gan Paulītis, gan raidījums, bet uzticība ir gan papluinīta. Nils gan ir blēdis, mahinators un reti negodīgs un gļēvs personāžs. Fui! Tādam nekad roku nesniegtu. Cerams, ka Zebru tomēr rādīs.
Nu,
re, kur labi- var vienu atkal apriet par "atdošanos Nilam" un par 'pasaulē lielāko grēku un šaušalīgāko pārkāpumu" mūsvalsts mediju vidē. Jautājums vien - kad paši žurnālisti sāks runāt tāpat par visiem citiem LTV un LR "varasspēku pasūtījumu" aklu pildīšanu? Kā paklausās visādu tomadēlu, strīpiņu, lindrāniņu, bajāriņu, rēderejiņu, dievlūpiņu, briseļnagliņu utt. veidotās "izteiksmes, punktus, paņēmienus" utt., tā jau nelabi metas no "āža kājas" kas izlīdusi un jau bez brilles saredzama un skaļi klaudz klaudzēdama!
Pēteris
Visam var piekrist, bet tam, kurš kritizē ir jāpiedāvā arī alternatīva / risinājums. Vismaz jaieskicē vadlīnijas. Citādi tāds "viss ir slikti" raksts vien sanācis. Un tas rada subjektīvas / vienpusējas žurnālistikas iespaidu par Buholca kungu pašu.
Linda
Visas reģionālās televīzijas arī saņem naudiņu par to, ka tiek gatavoti sižeti, kuros atspoguļo notikumus noteiktās pašvaldībās. Neesmu droša, ka tas nozīmē, ka tiek ietekmēts sižetu saturs. Taču šī prakse ir. Pretstatā reģionālie laikraksti nesaņem neko, lai gan cilvēki turpina jautāt, vai tie pieder pašvaldībai. Ļoti nezinoši šajā jomā.
Brenciz
Dīvainas izjūtas par šo visu. Ir dziļa vilšanās sajūta. It kā labākais draugs būtu samelojies par kaut ko būtisku, bet tu esi viņam vienmēr akli uzticējies. Novēroju, ka man bija tipiskās šoka pazīmes, kad šo uzzināju - neticība, noliegums, dusmas... tagad tādas kā sēras. Samierināšanas vēl nav pie apvāršņa. Bet, ja piedomā, viņiem vienmēr ir bijuši raidījumi ar slēptām reklāmām. Par visām jaunajām mašīnām, močiem utt. Pieļauju, ja Pozīcija būtu apmaksājusi raidījumu, pret to TIK skarbi nevērstos, bet ņemot vērā hibrīdkaru ar kaimiņiem, reakcija tomēr ir adekvāta. Bet jautājums, vai šādi tiks sodīti arī pārējie? Vai nebūs tā, ka Zebra viena karāsies pie kauna staba, citiem par biedu? Jā, uzticību ir grūti iegūt, viegli pazaudēt un tik pat kā neiespējami atgūt. Varbūt risinājums ir liels uzraksts visa sižeta laikā, kas par to maksā, lai tad cilvēki vērtē paši, cik tur reklāma, cik informācija, bet labāk, protams, to apmaksāt no LTV budžeta, jo Zebrveidīgs raidījums mums ir vajadzīgs.
Hmm
Izlasiet ko Timrots teica un saprotiet, ka tā viņiem ir sistēma jau apmēram no deviņdesmitajiem - cilvēks realitātē visu mūžu strādā LTV, bet pašam jāskraida meklējot reklāmas un vēl jāuzmin, ka šodien kāds vējš pūtīs no tādas puses, ka labāk nepiesaistīt reklāmdevējus, kas gadiem derējuši, jo plikā vietā atlaidīs (khm, laužot darba līgumu ar neatkarīgo producentu laikam arī sociālās garantijas izpaliek?), tāpat ir dzirdēts, ka pat radošajiem darbiniekiem, kas vēl strādā LTV maksā minimālo algu un autoratlīdzību par atsevišķiem projektiem - profesionāļiem, kas tur ir strādājuši visu mūžu, daudzos gadījumos vietēja mēroga slavenības, kas citās valstīs būtu ļoti labi pārtikuši ļaudis, viss ir nooptimizēts līdz pēdējam, ja tā būtu jebkura cita nozare mediji drošvien būtu jau sataisījuši lielu skandālu, bet laikam kā tajā teicienā par vardi katlā - ja nevāra pārāk ātri tā pat nepamana, ka apkārt kaut kas mainās un nupat ir lielas ziepes
Kŗemilek
Faktiski šeit parādās liberāļu vēlme kontrolēt plašsaziņas līdzekļus un ieknābt godavīram Ušakovam.
1905
ušakovs goda vīrs? jums, pilsonīt, galvas dakteri jāapmeklē.
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti