Jānis Buholcs, Solvita Denisa: Kas notiek, kad Krievijas «politologs» komentē notikumus Latvijā?

Stāstu par strīdu politiskas partijas iekšienē ir iespējams pārvērst par ilustrāciju tam, kā Latvijā, Baltijā un pat Eiropā diskriminē krievus. Kā? Krievijas mediju saturs pēdējās dienās sniedz interesantu piemēru.

Naskie un ne tik naskie mediji

Šā gada 30. martā partija “Saskaņa” nolēma neiekļaut pašvaldību vēlēšanu sarakstā Rīgas domes deputātu Ruslanu Pankratovu.

Oficiālais iemesls — viņa dalība finanšu piramīdas reklāmā. Politiķis pats gan uzskata, ka šādi noticis, jo “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs ir bijis neapmierināts ar Pankratova “antifašistiskajām” un krievvalodīgo aizstāvības darbībām.

Notikumi politiskajā spēkā, kas vada Rīgas domi un kam ir vislielākā Saeimas frakcija, ir pelnījuši mediju un sabiedrības interesi. Latvijā ar šādu interesi gan ir, kā ir. Tam, ka Pankratovs reklamē nelicencētu finanšu veidojumu, latviešu žurnālisti pērn uzmanību pievērsa, bet par viņa neiekļaušanu “Saskaņas” sarakstā tagad klusē. Latvijas krievvalodīgie mediji par šo tēmu ziņojuši ir — piemēram, 31. martā par to vēstīja “Delfu” krievu valodas versija.

Taču Krievijas mediji un tie, kas rūpējas par to dienaskārtību, ir bijuši vēl naskāki.

Jau 30. martā, incidenta dienā, Krievijas vietnē “Rossijskije vesti” ievietots Dmitrija Jermolajeva raksts: “Ušakovs Pankratovu no “Saskaņas” vēlēšanu saraksta izslēdzis par krievvalodīgo tiesību aizsargāšanu”.

Jermolajevs raksta, ka Ušakovs nekādus skaidrojumus par neiekļaušanas iemesliem nav sniedzis un arī no intervijas redakcijai atteicies. Viņa secinājums ir skaidrs: Ušakovam nepatīk Pankratova popularitāte un viņa publiskā darbība, kas šo popularitāti ceļ. Rakstā nav ne vārda par finanšu piramīdu, kuru Pankratovs reklamējis.

Jermolajevs ir arī pirmais avots, kura paziņojums par Pankratova izslēgšanu no vēlēšanu kampaņas ir atrodams Pankratova “Facebook” lapā.

Sabiedrotais, kam aizliegta iebraukšana valstī

Lai saprastu, kas par mediju ir “Rossijskije vesti”, vērts pievērst uzmanību vietnes kreisajā izvēlnē ievietotajam Krievijas Federācijas Aizsardzības dienesta logo un saitei uz tā tīmekļa vietni.

Savukārt Dmitriju Jermolajevu Satversmes aizsardzības birojs ir identificējis kā Krievijas izlūkdienesta virsnieku, kas Latvijā strādājis, izmantojot diplomāta aizsegu.

Viņš ticis iekļauts to personu sarakstā, kam liegta iebraukšana Latvijā.

Jermolajevs ir izveidojis “Rossijskije vesti” Latvijas ziņu sadaļu, kurā tiek izplatīta, teiksim tā, savdabīgas kvalitātes informācija. Tagad viņš ir “Rossijskije vesti” redaktors. Tāpat Jermolajevs ir viens no Eirāzijas Tautas frontes līderiem — šī ir prokremliska organizācija, kas pirms pāris gadiem paziņoja, ka izveidojusi latviešu strēlnieku piemiņas medaļu. Šādi bija iecerēts godināt viņu devumu “Krievijas drošības nodrošināšanā” (Sarkanie strēlnieki piedalījās Krievijas pilsoņu karā un apspieda sacelšanos pret boļševikiem). To var interpretēt kā cīņu par vēsturiskiem simboliem un to, ar kādām nozīmēm simboli tiek piepildīti.

Vēstījums ceļo, «kampaņa turpinās»

Ziņu par Pankratovu tālāk padevuši dažādi citi Krievijas mediji. Tas, domājams, noticis arī ar paša Pankratova gādību.

Daudzās ziņās publicētā notikumu versija ir ar lielu uzsvaru uz šī politiķa perspektīvu un satur vienu un to pašu viņa citātu no preses relīzes, kurā ir arī šādi vārdi: “Protams, baumas par Rīgas mēra neapmierinātību saistībā ar manu tiesības sargājošo darbību, uzstāšanos ar varasiestāžu kritiku Krievijas TV kanālos un it īpaši antifašistisko darbību bija sasniegušas arī mani. Bet tās taču bija tikai baumas, un līdz ar to pret tām arī izturējos kā pret baumām.”

Citos Krievijas tiešsaistes medijos var sazīmēt teksta daļas, kas vai nu burtiski, vai ar nelielām variācijām sakrīt ne tikai ar Pankratova preses relīzes saturu, bet arī ar Jermolajeva rakstīto “Rossijskije vesti”.

Pārpublicēšanā neiztikt bez dažādas akcentu pārbīdes atbilstoši publicētāju ideoloģiskajai lomai. Piemēram, informācijas aģentūra “Novorossija” tajā pašā 30. martā ziņai likusi šādu virsrakstu: “Baltijas varasiestādes sākušas kampaņu pret krievu valodas aizstāvjiem.”

Ziņas sākums liek domāt, ka runa ir par pavisam citu Ušakovu, nevis to, kāds viņš visbiežāk parādās Latvijas publiskajā telpā:

“Rīgas mērs Nils Ušakovs, domājams, iedvesmojies no nesen notikušā un diemžēl galvaspilsētai tradicionālā SS veterānu marša, ir atbalstījis mūsdienīgo Eiropas tendenci vajāt krievu aktīvistus, kas aizstāv tiesības sazināties un mācīties dzimtajā valodā. Raksturīgi, ka vēlmē izsvēpēt visu krievisko viņš rīkojas praktiski sinhroni ar saviem sabiedrotajiem “baltslāvu” frontē no pašlaik vēl ne visai eiropeiskās Ukrainas.”

Uz “Novorossijas” ziņas pamata līdzīgu materiālu ir publicējusi arī vietne “RusVesna.su”. Priekšstatu par tās pozīciju sniedz nosaukumā ietvertā atsauce uz Krievijas ideologa Aleksandra Dugina tēzi saistībā ar “Krievijas pavasari”, un arī domēna vārds .su, kas bija piešķirts Padomju Savienībai. Publikācijas virsraksts: “Baltijas varasiestādes sāk kārtējo krievu valodas aizstāvju apspiešanas vilni.” Ziņas pirmā rindkopa gan mazliet atšķiras no tas, kas izmantota iepriekšējā avotā:

“Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš pirmsvēlēšanu sacīkstēs uzstājas ar krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvības lozungiem, negaidīti ir atbalstījis mūsdienīgo Eiropas tendenci vajāt krievu aktīvistus, kas aizstāv tiesības sazināties un mācīties krievu valodā.”

Tomēr kopējais ir tas, ka virsraksts runā par Baltiju un tālākais teksts dod mājienus pat par procesiem visā Eiropā, lai gan faktiski stāsts ir tikai par vienas valsts vienas partijas politiķu attiecību kārtošanu. Raksta otrajā daļā abās publikācijās stāstīts, kā krievu valodu apspiež Ukrainā.

Tīmeklī vairākos resursos ir pārpublicēts materiāls, kurā intervēts Pankratovs un kas sākas ar vārdiem: “Kampaņa pret krievu valodas un kultūras aizstāvjiem turpinās.” Parakstīta ar pseidonīmu “Anatolijs Tarasovs”, raksta versija 2. aprīlī parādījās arī Latvijas medijā “Vesti.lv”, tomēr drīz vien publikācija no turienes pazuda. “Vesti.lv” ir laikraksta “Segodņja” tiešsaistes platforma un ir zīmīga ar savu atvērtību negatīvām Krievijas medijos sastopamām interpretācijām par notiekošo Latvijā,

     “Rīgas mērs padzinis krievu kustības Latvijā līderi,” vēsta “NewsBalt.ru.”.

Rakstā publicēts tikai Pankratova viedoklis — tas pats, kas dāsni citēts arī vēl citos apskatītajos medijos. Publikācija noslēdzas ar pārskatu par Pankratova beidzamo gadu politisko un sabiedrisko darbību — šī rindkopa savukārt sakrīt ar Jermolajeva 30. marta publikācijā atrodamo. Rindkopa ir izmantota arī vēl citās līdzīgajās Krievijas mediju versijās par notikušo.

Savukārt 3. aprīlī Krievijas finansētā medija “Sputnik” Latvijas versijā parādās cita publikācija: “Kā Nils Vaļerjevičs un Ruslans Vjačeslavovičs strīdējās”. Dienu vēlāk raksts parādās arī latviski.

Publikācijā atzīmēts, ka Pankratova sarakstā neiekļaušanas iemesls ir viņa politiskā darbība — konkrēti, viņa iestāšanās par krievvalodīgo tiesībām “Saskaņai” traucē pretendēt uz latviešu balsīm pašvaldību vēlēšanās.

Dalība finanšu piramīdas reklāmā šeit pieminēta — taču vien kā iegansts, lai tiktu vaļā no līdzgaitnieka, kas kļuvis nevēlams. Skaidrojuma avots — Jermolajevs, kurš publikācijā tiek pieteikts vien kā “politologs”. Šo ziņu sociālo tīklu vietnē “Facebook” tālāk ir padevis krievvalodīgs medijs ar līdzīgām politiskajām simpātijām — “RuBaltic.ru”.

Ziņās — tas, ko vajag, nevis tas, kas ir

Šis politiķu strīds, kuru latviešu mediji ignorējuši, pats par sevi ir ievērības cienīgs un dod pamatu spriedumiem par “Saskaņas” stratēģiju gan pirms pašvaldību vēlēšanām, gan arī ilgtermiņā turpmāk. Tomēr Krievijas mediji no šī notikuma ir izveidojuši pavisam ko citu — tai skaitā pielāgojuši jau labi attīstītajai tematiskajai līnijai par to, cik grūti Latvijā klājas krievvalodīgajiem.

Ārzemju lasītājs bez labām zināšanām Latvijas iekšpolitikā no rakstiem var pat neuztvert, ka Ušakova dzimtā valoda ir krievu; ka “Saskaņa” Saeimā ir opozīcijas partija; ka tai ir sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju” un ka šādas partijas vadības rīcība diezin vai ir labākā ilustrācija konkrētā brīža etniskajām un politiskām attiecībām Latvijā.

Taču bez šādiem “sīkumiem” var iztikt, ja vien sanāk vajadzīgais stāsts — pat ne tikai par nežēlastībā kritušo Ušakovu, bet arī slikto Latviju un pat slikto Eiropu.

Viss, kas bija nepieciešams, lai iedarbinātu šāda veida informācijas plūsmu — aizsniegt līdzīgi domājošus medijus, kas ir gatavi reaģēt uz signālu un veidot ziņas atbilstoši saviem un savu maizes devēju uzskatiem par to, kas notiek Latvijā. Signāla devējs ir pieredzējis izlūkdienesta virsnieks, un mediju tīkls ir attīstīts čakls un produktīvs. Ar tādu komplektu rusofobs, fašists un cilvēktiesību pretinieks var izrādīties ikviens, ja vien tas būs nepieciešams.

8 komentāri
vervele
vēl trakāk, ja kāds te pašmačības un pašiedvesmas ieziemiešu politologs mēģina kaut ko spriedelēt
Neslāvs
Visiem krievu "politologiem" laiks aizmirst par Latviju, pārvākties uz Rusņu un iekļauties dzimtcilvēku rindās.
Janka
Ir lielas aizdomas, ka šis ir kārtējais gājiens, lai viens padumjais sarkanās armijas aizstāvis netraucētu Ušakova/Amerika branžai saimniekot. Atbalsts pie latviešiem nokritis, nu tad vienu no šovinistiskā gala izmetam ārā, lai Nils tjipa būtu pieņemamāks kadam pusprocentam latviešu vēlētāju. Mediji protams turpina uzturēt mītu par neuzvaramo Nilu, taču skatoties viņa reitingus atbalsts ne tuvu nav tāds, kā pirms 4 gadiem un vairākumam respektīvi 31 vietai Rīgas domē, var arī nepietikt.
:/
Tā nācija tak ir slima.
to Hm...
tad ārstējies
Hm...
Ir slima, ir. Bet latvieši arī nav īpaši veseli.
hmm
Man ir aizdoma ka šito pankrātovu kandidātu iesniegšanas pēdējā brīdī tomēr iekļaus sarakstā un tad sanāks, ka latviešu vēlētājs ir informēts, ka krievu šovinists nav iekļauts, bet krievu vēlētājam tiks izskaidrots, ka tā vajadzēja un viņu "aizstāvis" ir sarakstā. PR (sabiedriskā attiecības) saskaņai ir vienā līmenī ar zagšanas iemaņām?
Hm...
Kas notiek, kad Krievijas «politologs» komentē notikumus Latvijā? Vai nu dzimst jauni vai tiek atkārtoti vecie meli.
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti