Režisors Viesturs Meikšāns debitē Liepājas teātrī ar Aleksandra Ostrovska lugu „Vilki un avis”, nosaucot to „Portreti. Vilki un avis. Personisko drāmu galerija”. Viņa piezīmju grāmatiņā Ostrovskis bijis piefiksēts jau sen, bet tagad īstenota izrāde, iepazīstot un pirmoreiz strādājot ar Liepājas teātra aktieriem. Viņus pamana. Visus, jo nav pirmā, otrā un trešā plāna. Ir katra tēla personiskā drāma, kas veido raksturu un lugā ierakstīto darbību. Stāsts turpina risināties portretu galerijas fonā. Šķīvji uz galda – gaida ēsmu. Krūzītes – „nieciņi no Pēterburgas”. Izrādes telpu un kostīmus veidojis Reinis un Krista Dzudzilo.
Kuri te vilki, kuri – avis? Varbūt ir tā, kā saka aktrise Inese Kučinska (Meropa Davidovna Murzavecka), „kad nāk lielāki vilki, tad mazākie kļūst par ēsmu”.
Režisors Viesturs Meikšāns vēlreiz uzsver cilvēka vientulību, liekot izrādei Martina Heidegera epigrāfu „..kā lai dzīvo attiecībās ar cilvēkiem, ja cilvēks šajā pasaulē ir neizbēgami viens.”
Vai arī režisors pasaulē ir neizbēgami viens? Viesturs Meikšāns atgādina Māras Ķimeles teikto, ka režisori savā starpā nesarunājas. Pašlaik latviešu teātrī ir jūtama veselīga režijas konkurence, un „Spēlmaņu naktī” varēja redzēt, ka režijā dominē jaunie, no kuriem katrs būtu pelnījis balvu. Iznākusi arī grāmata „Latvijas jaunā režija” (projekta vadītāja un zinātniskā redaktore Silvija Radzobe).
Viesturs Meikšāns tagad strādās Nacionālajā operā un baletā, iestudējot Verdi Makbetu”, pēc tam Valmieras teātrī (kur viņš jau strādājis vairākus gadus) taps Suhova-Kobiļina triloģija vienā izrādē.
„Portreti. Vilki un avis” pašlaik skatāmi Liepājas teātrī, ja jūs interesē Viestura Meikšāna pagājušās sezonas darbi, kad viņš iestudēja trīs vācu mūsdienu dramaturga Mariusa fon Maienburga darbus, tad Jaunajā Rīgas teātra Talsu ielas zālē vēl var noskatīties „Mācekli” (izrāde nominēta „Spēlmaņu naktij” kā gada mazās formas izrāde).
Viesturam Meikšānam vienmēr bijis svarīgi redzēt un saprast, kas notiek laikmetīgā teātra ainā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Latvijas teātra ainavā Viesturs Meikšāns izceļ Liepājas teātra jaunos aktierus, kuri ir pierādījuši, ka jaunie var pacelt teātri augstākā līmenī. Liepājā viņš saskata ļoti lielu potenciālu.
Latvijas teātra ainava ir kolorīta, un katrs teātris ir ļoti atšķirīgs, katrā teātrī var tapt ļoti atšķirīgas izrādes. Lielās atšķirības ir saistītas ar aktieru līmeni, ar direktoru un ar māksliniecisko vīziju. Pēdējās sezonās šī trešā lieta Latvijas teātrī nav tā spēcīgākā, tā arī varētu būt nopietnākā problēma. Tas režisora Viestura Meikšāna skatījumā.
