Ina Strazdiņa: Sīrijā notiekošais ir pakļauts nežēlīgai propagandai

9.oktobrī Latvijas Radio sāk raidīt kolēģes Inas Strazdiņas ierakstus dienasgrāmatā pēc pieredzētā Sīrijā. Kā stāsta žurnāliste, uz Sīriju viņa devusies ar mediju radītu priekšstatu, bet sapratusi, ka šajā absolūti samezglotajā konfliktā daudz kas ir arī rūpīgi sverams un izvērtējams, jo Sīrija un arī tur notiekošais ir pakļauts milzīgai, nežēlīgai propagandai no visām karojošajām pusēm visā plašajā pasaules informatīvajā telpā.

Nepalaid garām: Ina Strazdiņa par SīrijuLatvijas Radio Ziņu dienests

    Sīrija ir valsts, kas pēdējos gados nerimstoši ir pasaules ziņu virsrakstos asiņainā kara dēļ, kas no Arābu revolūcijas iedvesmotas sacelšanās pret Bašara al Asada režīmu ir pāraugusi sadrumstalotā, daudzu interešu karā, kurā Sīrijas valdība un opozīcija vairs nav vienīgie spēlētāji.

    Nesen kolēģe Ina Strazdiņa pabija Sīrija un savām acīm skatīja notiekošo, to, kāda Sīrija ir šobrīd.

    - Kādēļ tu devies uz Sīriju?

    - Stāstus par Sīriju es gatavoju jau sen. No šī temata nevar izvairīties arī strādājot Briselē un esot Eiropas korespondentam, jo Sīrija nav tikai Tuvo Austrumu, bet tā ir globāla problēma. Agrāk Sīrijā dzīvoja man pazīstami cilvēki, kuri aicināja ciemos, bet toreiz braucienu atliku, un tad sākās karš. Protams, to ļoti nožēloju. Pēcāk es satiku ļoti daudz Sīrijas bēgļu, sekoju līdzi politiskajām debatēm un starptautiskās sabiedrības nespējai apturēt karu, un tad  kādu dienu man radās ļoti reāla iespēja pievienoties UNESCO mantojuma ekspertu grupai, kas devās uz Alepo un es to, protams, izmantoju, tiesa, ilgi gaidot vīzu un pārliecinoties, cik prasīga Sīrija šobrīd ir pret ikvienu viesi.

    - Ko tas nozīmē prasīga? Kādas vispār ir iespējas žurnālistiem iekļūt Sīrijā?

    - Šobrīd Sīrija ir tādā situācijā, ka daudzviet joprojām notiek aktīva karadarbība, kuru joprojām uzturas teroristiskie grupējumi un dažādas opozīcijas grupas, bet daudzviet ir salīdzinoši droši. Drošākās ir tās teritorijas, kuras kontrolē Sīrijas armija. Un tas viss ir noskaidrojams un zināms. Damaska un Alepo, kur pabiju, ir salīdzinoši drošas, protams, vakaros dzirdēju, kā tālumā bombardē un vienu reizi arī piedzīvoju gaišā dienas laikā šaušanas troksni tuvumā uz ielas.

    No vienas puses šā brīža situācija nozīmē, ka arī žurnālisti varētu brīvāk doties uz Sīriju. Tomēr tas nav tik vienkārši, jo, personiski es pieteicos Sīrijas vīzai Sīrijas vēstniecībā Briselē un gaidīju divus mēnešus, jo Sīrija šobrīd ļoti rūpīgi izvērtē, kurš valstī var iebraukt un, kurš nē. Patiešām žurnālistu nav daudz, un parasti visus rūpīgi uzrauga un atļauju pārvietoties valstī dod Informācijas ministrija.

    Uzreiz jāteic, ka man absolūti neizvirzīja nekādas prasības par saturu. Jau iepriekš zināju, ka nedrīkstu fotografēt vai filmēt karavīrus un kontrolposteņus, kas visu laiku ir pa ceļam.

    Vienīgais, kas man bija jāievēro, es drīkstēju apmeklēt tikai galvaspilsētu Damasku un Alepo pilsētu un desmit dienu laikā Sīrija man bija jāpamet, jo žurnālistiem vīzu pagaidām izsniedz tikai uz 10 dienām.

    Jāteic, ka es neraidīju neko no Sīrijas un viss tapa man jau atgriežoties, un tas bija vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, drošības nolūkos, tādēļ arī par šo braucienu nestāstīju publiski iepriekš, gan arī tādēļ, ka ne vienmēr Sīrijā bija pieejams internets, lai gan jāatzīst, viesnīcās, kurās es uzturējos tas darbojās teju nevainojami. Taču prioritāte bija savākt materiālu, to kārtīgi izsvērt un izstrādāt un tad vēstīt Latvijas klausītājiem.

    - Ko tu gribētu, lai klausītāji Latvijā atcerētos no Taviem Sīrijas stāstiem.

    - Kad es pati braucu uz Sīriju, es turp devos ar citu cilvēku, mediju radītu priekšstatu, par to, kā ir, bet es atgriezos no Sīrijas, saprotot, ka daudz kas tiešām atbilst patiesībai, bet šajā absolūti samezglotajā konfliktā daudz kas ir arī rūpīgi sverams un izvērtējams, jo Sīrija un arī tur notiekošais ir pakļauts milzīgai, nežēlīgai propagandai no visām karojošajām pusēm visā plašajā pasaules informatīvajā telpā, gan par to, ko dara Sīrijas armija un Krievija, gan – opozīcija.

    Es centos pastāstīt visu, kā bija un, kā es to ieraudzīju, bez izpušķojumiem, lieka dramatisma, tā kā tas bija dienās, kas man bija atvēlētas Sīrijā.

    Tāpēc es ļoti gribētu, lai ar maniem stāstiem Radio Klausītāji labāk saprastu Sīriju.

    Es ļoti gribētu, lai radio klausītāji man izstaigā līdz Sīrijas ceļus, lai sajūt, sasmaržo, sadzird tās ikdienu, lai mēs kopā izstaigājam drupas un postažu, bet tajā pašā laikā, lai, lai mēs ieraugām dzīvi, dzīvot gribošus cilvēkus, cerību. Es ļoti vēlētos, lai pēc šo stāstu noklausīšanās, cilvēkiem rastos interese uzzināt vēl vairāk par Sīriju, sekot līdzi un izvērtēt.

    Būs arī stāsti par kādām ļoti ciešām Sīrijas saiknēm ar Latviju.

    Jo, protams, šajās dažās dienās, kuras man bija atvēlētas, es nevarēju atklāt un izpētīt visu, piemēram, par ķīmiskajiem uzbrukumiem Alepo, kas īsti notika, taču es centos sajust un saprast, kā cilvēki, kuri dzīvo Sīrijā, to redz šodien.

    Katrā ziņā, es gribu pateikt, ka Sīrija ir fantastiska kultūras zeme, ar neaprakstāmi viesmīlīgiem cilvēkiem. Un es ne mirkli nejutos apdraudēta, gluži pretēji, pret mani ļoti labi izturējās gan uz robežas, gan sargposteņos, gan uz ielas, gan mājās, gan tirgū, gan veikalā. Mani cienāja, apdāvināja, aicināja, ielūdza, ļoti saudzīgi, neuzbāzīgi.

    Un Alepo, kur patiešām šobrīd ir grūti, kur nav naudas, kur ir milzīga cīņa par izdzīvošana, man ne vienu pašu reizi neviens nelūdz naudu, nedz kaut īpaši mēģināja nopelnīt. Tikai vienu reizi pienāca mazs pirmsskolas vecuma zēns, kurš pārdeva no lielākas pakas iztītus atsevišķus cepuma gabaliņus. Es atļāvos nenopirkt, bet iedot naudu, un viņš bija priecīgs.

    Un, jā, pēc Sīrijas, es arī daudz labāk saprotu un ceru, ka radio klausītāji to saklausīs, bēgļu dilemmu, kam būs iespēja atgriezties un, kam ne. Un cik smagi patiesībā cilvēkam, kurš visu mūžu ir dzīvojis Sīrijā, ir būt no tās prom un ilgoties.

    - To visu varēsim dzirdēt vairākos raidījumos?

    - Jā, to visu es izstāstīšu piecās dienasgrāmatās, kas šonedēļ skanēs katru rītu 8.45 un vairākos garākos stāstos raidījumā „Īstenības izteiksme”, no kuriem pirmais arī skanēs šodien [9.oktobrī] plkst. 12.30, un pārējie tajā pašā laikā katru pirmdienu visa mēneša garumā.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Ārpus ētera
    Ārpus ētera
    Jaunākie

    Populārākie
    Interesanti