Mans sižets par to, ka Briselē šoruden neizdevās izveidot latviešu plūsmu Eiropas skolā (lielākai daļai citu Eiropas tautu tāda ir, ieskaitot igauņus un lietuviešus), izraisīja divas vētras. Vienu Latvijā – par nepatriotiskajiem Briseles ierēdņiem, kas negrib savu bērnus sūtīt mācīties latviešu valodā. Otra vētra notika Briselē – latviešu bērnu vecāki, izlasījuši interneta portālos pārmetumus par patriotisma trūkumu, cēlās kaujai.
Jo, kā vēsta sen zināma patiesība – ja tev nepatīk ziņa, tad ērtākais risinājums – nogalināt ziņnesi. Šajā gadījumā mani.
Bet nu beidzot pie faktiem. Divi aizvainotie Briseles latviešu bērnu vecāki – Eiroparlamenta deputāta Roberta Zīles palīdze Guna Zaķe-Baltā un Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta jurists Agnis Sauka – pusotru nedēļu pēc sižeta uzrakstīja garu emociju pārpilnu rakstu, kurā sižeta veidotājam (man) pārmesta tendenciozitāte, faktu sagrozīšana un tostarp arī Latvijas sabiedrības šķelšana.
Abi ir nopietnu institūciju pārstāvji, tāpēc lasīju viņu vēstuli ar bažām – varbūt tiešām būšu sajaukusi kādus faktus. Taču izrādās, ka galvenās iebildes ir par ko citu – “Panorāmas” sižets izraisījis “pārmetošus un sliktākajā gadījumā nievājošus izteikumus arī no paziņām un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem Latvijā, kuri seko LTV reportāžām no Briseles” un “daudziem šeit dzīvojošajiem latviešu bērnu vecākiem šī bija kā auksta ūdens šalts, jo šis "Panorāmas" sižets Briseles latviešus portretēja kā savas kultūras un valodas noliedzējus”. Lasīt vēstuli, kurā viens no autoriem ir jurists Eiropas Komisijā ar izcilu izglītību, bez faktoloģiskas argumentācijas bija visai neparasti. Bet arī saprotami – jo tādi pārmetumi vai apgalvojumi sižetā vispār neizskanēja!
Protams, nepilnu četru minūšu garajā sižetā nav pieminēti visi 1000 iemesli, kādēļ šoruden uz latviešu plūsmu Eiropas skolā netika pieteikts pietiekams bērnu skaits, bet tikai daži – lielais attālums līdz jaunajai skolai un bažas par apvienotajām klasēm. Starp pieciem intervētajiem sižetā ir gan bērna vecāks, kas priecīgs, ka latviešu plūsma nav izdevusies, gan vecāks, kas ar to nav apmierināts, gan arī vēstules autore Guna Zaķe-Baltā.
Un te sākas īsts liekulības stāsts.
Vairāki no sižetā intervētajiem latviešiem pēkšņi izlikās pavisam aizmirsuši, tieši ko viņi paši intervijās teikuši. Un tikai tāpēc, ka draugiem, paziņām Latvijā viņu teiktais nav paticis.
Minēšu dažus piemērus.
Dažs (pat kameras priekšā) atzīst – ka ir itin priecīgs, ka latviešu plūsma nav izveidojusies, jo tagad bērni iegūs izglītību angļu valodā un būs konkurētspējīgāki pasaules tirgū.
Bet brīdī, kad tas izskan ēterā, kažoks tiek mests uz otru pusi, jo
tik ļoti gribas būt patriotiski pareizam, bet paša teiktais izklausījies kaut kā ne tā...
Vēstules autori šo Briseles latviešu vecāka viedokli izliekas nepamanot. It kā tas nemaz nebūtu izskanējis. Kāpēc? Tāpat izliekas nepamanot pašas vēstules autores Gunas Zaķes-Baltās pieminēto pirms vairākiem gadiem veikto vecāku aptauju - 98% vecāku dažādu iemeslu dēļ esot bijuši pret latviešu plūsmu.
Viņa gan otrajā vēstulē (jā, jā, tapusi arī otra vēstule ar vainīgo meklēšanu) sakās nezinot, kā es pie šīs aptaujas datiem esmu tikusi, lai gan informācijas avots ir viņa pati.
Guna Zaķe-Baltā ir palīdze Eiroparlamenta deputātam no Nacionālās apvienības – Robertam Zīlem, kas nozīmē, ka zināms nacionālisms būtu piedienīgs viņas amatam. Tāpēc it īpaši pārsteidza viņas teiktais intervijā (tas netika iekļauts sižetā ierobežotā laika dēļ), kas liek domāt, ka latviešu plūsma būtu tikai “īpašajiem” bērniem, nevis normāliem, talantīgiem latviešiem:
“Es uzskatu, ka tā apmācība latviešu valodā ir tiešām vienreizēja iespēja bērniem, kuriem varbūt ir grūtāk integrēties franču vidē, kuri līdz četriem gadiem dzīvo mājās... dažādi tie iemesli, kāpēc vecāks izvēlās vienu vai otru variantu. Respektīvi, tik, cik vecāku, tik arī argumentu par konkrēto bērnu, jo katrs bērns jau arī ir savādāks – vienā ģimenē var būt dažādi bērni: vienam piemērota franču plūsma, vienam latviešu plūsma.”
Kā var būt tā, ka daži Briseles latvieši tik ātri aizmirst, ko paši ir teikuši par latviešu plūsmas izveidi Eiropas skolā? Vai tāpēc, ka tagad kaunas par saviem vārdiem?
Tieši tāpēc vēstules autori uzsākuši raganu medības, un starp jaunajiem vainīgajiem tagad atrasts Eiropas skolas ilggadējais direktora vietnieks Havjērs Arnedo (tas ir jaunums no Gunas Zaķes-Baltās otrās vēstules Latvijas Televīzijai). Arnedo kungs, lūk, esot atļāvies izteikties par skolēnu identitātes jautājumiem, un tas esot ārpus viņa pilnvarām.
Video angļu valodā:
Acīmredzot vēstules autore, kas ir demokrātijas “sirds” – Eiropas Parlamenta darbiniece, reālajā dzīvē nebūt neuzgavilē viedokļu daudzveidībai.
Visticamāk, nākamais, kas nonāks raganu medību vainīgo sarakstā, būs sižetā intervētais Eiropas skolu Ģenerālsekretariāta jaunais vadītājs. Jo arī viņš uzdrošinājās paust atšķirīgu viedokli no vēstules autores Gunas Zaķes-Baltās, norādot uz viņas maldīgu apgalvojumu, ka pēc 5.klases latviešu plūsmas bērniem būs jāiet atpakaļ franču vai angļu plūsmās.
Video angļu valodā:
Protams, nepilnās četrās sižeta minūtēs nav iespējams izstāstīt par visiem Briseles latviešu bērnu deju un dziesmu pulciņiem latvietības uzturēšanai un visas detaļas par latviešu plūsmas veidošanās peripetijām. Pat ja saliktie akcenti atšķiras no tiem, kādus būtu vēlējušies daži Briseles latvieši, tas nemaina lietas būtību.
Ātrums, ar kādu daži cilvēki aizmirst pašu teiktu, ir pārsteidzošs. Pat intervējot politiķus pirms un pēc vēlēšanām, tik iespaidīgi piemēri nav redzēti. Politiķu centienus iztapt vēlētājam vēl varētu saprast, bet kas uz tādu liekulību mudinājis te dažus Briselē? Kāpēc trūkst drosmes uzņemties atbildību par saviem izteikumiem vai lēmumiem – pat ja tie ir nepopulāri?
Ja kāds negrib vai negribēja savu bērnu sūtīt latviešu plūsmā (lai kādi būtu iemesli – pārāk tālu no rīta jāved, nav siltu pusdienu vai ir vēlme pēc izglītības ar francisku piesitienu), tad tā ir viņa/viņas izvēle.
Kāpēc latvietim tik ļoti jākaunas par savu izvēli, ja tai neuzgavilē pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji?
Varbūt tieši šis ir īstais patriotisma trūkums – kaunēties par saviem vārdiem, par savu izvēli un mest kažoku uz otru pusi?
Sižets, kas sacēla vētru “Briselē nevēlas mācības tikai latviešu valodā”, LTV Panorāma, 19.18.2016.
