Ieva Purniņa: Ar prieku un caur asarām noskaidroti labākie daiļslidotāji

Medaļu sadalīšana pasaules čempionātā daiļslidošanā izvērtās visnotaļ dramatiska un pārsteidzoša gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē. Acīmredzami šoreiz noteicošā loma bija ne tik ļoti slidotprasmei, jo tā augstā līmenī ir visiem sportistiem, kas tikuši tik tālu, bet gan psiholoģiskā noturība un spēja sakoncentrēties, neņemot vērā blakus apstākļus.

Dāmām par medaļām pēc īsās programmas varēja cīnīties labākais sešinieks, kurā ietilpa gan trīs Krievijas sportistes, gan divas kanādietes, gan arī amerikāniete Kārena Čena. Lai gan noteikti nedrīkstēja par zemu novērtēt sportistes, kuras diemžēl pēc īsās programmas neiekļuva labākajā grupā, piemēram, Mai Mihara no Japānas vai viena no skatītāju lielākajām mīlulēm itāliete Karolīna Kostnere.

Sākot jau ar otru grupu (jeb trešo vājāko) cīņa kļuva visnotaļ dramatiska un neparedzama. Bija iestājusies melnā līnija, un šķietami gandrīz neviena sportiste nespēja noslidot tīru izvēles programmu, bija neticami daudz  “taurenīšu” – trīskāršā vai divkāršā lēciena vietā tiek iztaisīts vienkāršais – un kritieni.

Un pat vienas no labākajām daiļslidotājām nespēja tikt galā ar konkurenču iesākto kaitīgo ieradumu.

Krievijas daiļslidotāja Anna Pogorilaja, kura pēc īsās programmas rezultātiem ierindojās ceturtajā vietā un kurai bija reālas izredzes iegūt medaļu, izvēles programmā pilnīgi sabruka, pieļaujot ļoti daudz kļūdu, tikai ar asarām acīs un caur sakostiem zobiem noslidojot programmu līdz galam. Pogorilajai tas nozīmēja noslīdēt līdz pat 15.vietai pēc izvēles programmas un kopvērtējumā palikt 13.vietā, un arī tad jāatzīst, ka tiesneši savā vērtējumā viņu nedaudz pažēloja.

Pilnīgi pretēja situācija savukārt izvērtās japānietei Mai Miharai, kura kritiena dēļ palika tikai piecpadsmitā pēc īsās programmas, taču ar ļoti spēcīgu un pārliecinošu izvēles programmas sniegumu kopvērtējuma izcīnīja piekto vietu. Tas tikai pierāda, ka čempionātos viss ir iespējams un nekas nav akmenī kalts.

Daiļslidotāju tik ļoti nestabilie sniegumi lika domāt, ka neviena neizbēgs no kļūdām un tīru, čempionu cienīgu sniegumu šoreiz neizdosies redzēt.

Par laimi visas medaļas ieguvējas attaisnoja skatītāju cerības, pierādot savu spēju saņemties emocionāli un noskaņoties pareizi psiholoģiski. Šī čempionāta pārsteigums, jo līdz šim viņai augstākā vieta pasaules čempionātos ir bijusi devītā, un bronzas medaļas ieguvēja bija kanādiete Gabriela Deilmana, kura izpildīja visus lēcienus gandrīz nevainojami, veicot programmu mierīgi, bez kļūdām. Pēc tik nestabiliem sniegumiem no konkurenču puses bija skaidrs, ka vieta trijniekā viņai ir garantēta. Man gan, protams, viņas sniegums nešķiet pietiekami aizraujošs, jo Deilmana bija nokoncentrējusies uz tehnisku elementu izpildi, līdz ar to pilnībā izpalika horeogrāfija, interpretācija un emocijas. Noteikti bija daudz labākas un artistiskākas daiļslidotājas, kurām diemžēl šoreiz neveicās tehniskajā ziņā. Lai gan par izpildījumu viņai ir visnotaļ augstas atzīmes, manuprāt, Deilmanas slidojums šoreiz bija salīdzinoši neizteiksmīgs un pat garlaicīgs.

Gabrielas Deilmanas izvēles programma

Iespējams, vislielākais satraukums bija otrai kanādietei Keitlīnai Osmondai, kura noslēdza sacensības izvēles programmā sievietēm. Viņa zināja, ka var cīnīties par medaļu, nojauta, ka, lai pārspētu Deilmanu, ir jānoslido bez kļūdām un izcili. Tas viņai arī izdevās, viņa ir viena no graciozākajām daiļslidotājām. Osmonda arī izvēles programmā izvēlējās Francijas tematiku, par bohēmu un Parīzi, ieturot attiecīgo stilu gan ar attieksmi, gan interpretāciju, tērpu un horeogrāfiju. Lai gan kaskādē dubultais aksels un trīskāršais tulups izbraucienā bija neliela saminstināšanās, visa pārējā programma tika izpildīta fantastiski. Osmonda ir lieliska ne tikai tehniskā ziņā, bet arī horeogrāfijas izpildījumā, viņai ir skaistas līnijas, plastika un emocijas, tāpēc neizpratni man rada, kā starp viņas un Deilmanas programmas komponentēm atšķirība ir tikai gandrīz divi punkti. Nenoliedzami arī uz tiesnešiem iedarbojas grupu efekts.

Keitlīnas Osmondas izvēles programma

Visstabilāko un spēcīgāko sniegumu starp dāmām parādīja Krievijas daiļslidotāja Jevgēņija Medvedeva. Lai gan iepriekš jau tika paredzēts, ka viņa, visticamāk, iegūs savu otro zeltu pasaules čempionātā, piektdienas vakars Helsinkos bija tik savdabīgs, ka ne par ko vairs nevarēja būt drošs. Konkurenču neveiksmes un likstas neietekmēja Medvedevu, un ar apbrīnojamu, teicamu, tīru un nevainojamu sniegumu viņa sasniedza savu sezonas labāko rezultātu un arī pasaules rekordu. Varbūt emocionālā ziņā programmas izpildījums pavisam subjektīvi spēcīgāks šķita Eiropas čempionātā, taču arī šoreiz viņa slidoja uz visiem simts procentiem, sevi nežēlojot. Katru reizi mani pārsteidz tas, cik viņa viegli, taču spēcīgi izpilda savu izvēles programmu. No vienas puses, viņa slido bez vismazākās piepūles, it kā nebūtu nekā vienkāršāka uz pasaules, no otras puses – viņa izpilda programmu tā, it kā tā varētu būt arī pēdējā reize. Līdz olimpiskajām spēlēm ir palicis gads, interesanti, vai līdz tam kaut kas būs mainījies.

Jevgēņijas Medvedevas izvēles programma

Par latvieti Angelinu Kučvaļsku noteikti tika turēti daudzi īkšķi, jo, lai gan viņa spēj izpildīt tīru programmu, arī viņai raksturīgi slidot sacensībās visnotaļ nestabili un neparedzami. Pati programma bija izteiksmīga, piruetes labas un izpildījums skaists, bet kļūdas dēļ, kad trīskāršā lēciena vietā tika izpildīts dubultais, Kučvaļska mēģināja to labot, bet rezultātā izpildīja lieku elementu. Ja pieļauta kļūda, to izlabot nav nemaz tik viegli, jo nevar vienkārši atkārtot to pašu lēcienu, noteikumos ir noteikts lēcienu skaits, kombināciju skaits, kas ir jāizpilda, un ir jādomā mežonīgā ātrumā, lai pārrēķinātu un izplānotu turpmāko programmu, tāpēc bieži vien labāk ir neko nemainīt.

Jāatzīst, priekšnesums bija labāks nekā Eiropas čempionātā, tas liek domāt, ka arī kājas trauma jau sadziedēta.

Jebkurā gadījumā, Kučvaļskai ir nepieciešams progress un atrast veidu, kā nostabilizēt savu slidojumu. Ne par velti sportisti maina trenerus, komandas, lokācijas vietu, jo bieži vien, lai attīstītos, nepieciešams krasi mainīt vidi. Tāpat arī Deniss Vasiļjevs ir lielisks piemērs tam, ka slavens trenera vārds paver nesalīdzināmi lielākas iespējas.

Angelinas Kučvaļskas izvēles programma

Bez asarām, bet ar tikpat lielām drāmām, vīrieši noskaidroja šobrīd labākos daiļslidotājus pasaulē. Visvairāk nevarēju sagaidīt latvieša Denisa Vasiļjeva startu, tāpat noteikti arī viņa daudzie atbalstītāji no Japānas. Lai gan sava loma tam ir arī viņa trenera Stefana Lambjēla vārdam, vēl vairāk pie tā ir vainīgs Deniss.

Tas ir brīnišķīgi, ka Latvijai beidzot pēc ilgiem laikiem ir tik talantīgs, mērķtiecīgs un harismātisks daiļslidotājs.

Diemžēl bija kritiens pēc trīskāršā akseļa, bet visa pārējā programma bija tik skaista, ka ļāva aizmirst to vienu kļūdu. Savā otrajā pasaules čempionātā tieši tāpat kā pirmajā Deniss ir izcīnījis 14.vietu. Te ir jāņem vērā ļoti būtiska lieta – viņa rezultāts starp abiem gadiem atšķiras par 15 punktiem. Līmenis vīriešu konkurencē aug ne tikai ar katru gadu, bet pat ar katru mēnesi, tāpēc tikai vieta neko nenozīmē. Progress Denisam ir manāms jau pēc diviem mēnešiem, tāpēc nākamgad olimpiskajās spēlēs viņš mūs var pozitīvi pārsteigt. Viņam ir gads, lai strādātu pie četrkāršajiem lēcieniem, par piruetēm, trenējoties pie “Master of Spins”, nav ko uztraukties, harisma viņam jau ir, un to, ka viņš acīmredzami mīl slidot, novērtē un redz pilnīgi visi.

Denisa Vasiļjeva izvēles prpgramma

Medaļu sadalījums bija patiešām skatīšanās vērts. Par uzvarētāju kļuva japānis Juzuru Hanju, kurš pēc īsās programmas bija tikai piektajā vietā, bet spānis Havjers Fernandess, kuram savukārt tika paredzēts jau trešais zelts pasaules čempionātā, kopvērtējumā palika laikam visnepatīkamākajā vietā – ceturtajā. Vīrieši krita, pieļāva kļūdas, nenovaldīja slidas, bet Juzuru Hanju izdarīja visu tieši tik perfekti, lai viņu kronētu par čempionu, izpildot četrkāršo ritbergeru, saļhovu, tulupu, kā arī trīskāršos kaskādē. Pietiekami pārsteidzoši ir tas, ka, lai gan tradicionāli Āzijas izcelsmes sportisti izceļas pārsvarā ar tehniku, bet ne ar horeogrāfisko izpildījumu, taču Hanju ir dejisks, emocionāls, visnotaļ lokans, izpilda visas piruetes augstākajā līmenī, viegli un lieliski pārvalda slidu. Nenoliedzami kopumā viņš bija vislabākais un tieši tāpēc pelnījis uzvarēt.

Juzuru Hanju izvēles programma

Sudrabu noturēja, bet tikai par diviem punktiem no sava tautieša atpalika otrās vietas ieguvējs Šoma Uno. Pie tango mūzikas izpildot četrkāršo ritbergeru, flipu, divus tulupus un piecus tīrus trīskāršos, bet neizbrauca trīskāršajā lucā. Neskatoties uz to, pārējā programma bija lieliska. Viņš ir ātrs, veikls, savā izvēles programmā ass un kaislīgs. Par komponentēm, tas ir interpretāciju, pārejām, priekšnesumu, kompozīciju, Hanju saņēma augstāku novērtējumu, bet personīgi man tomēr daudz simpātiskāks šķita Uno. Ja netiek vērtēta katra slidas šķautne un katrs solis, roka un galvas pozīcija, tad jautājums – kurš šķiet labāks un simpātiskās daiļslidotājs – paliek gaumes jautājums. Viņa biogrāfija ir kā pēc grāmatas, ar katrām starptautiskajām sacensībām arvien augstāka vieta. Bet, ko tas nozīmē saistībā ar olimpiskajām spēlēm, pagaidām vēl paliek neatbildēts.

Šoma Uno izvēles programma

Par diviem punktiem apsteidzot Fernandesu, uz goda pjedestāla kā bronzas medaļas ieguvējs tāpat kā pirms gada kāpa Ķīnas sportists Dzjiņs Bojans. Bronzu viņam nodrošināja četri augsti četrkāršie, kā arī seši trīskāršie. Viņa programma bija viegla, jautra un veikla, bet par komponentēm tika saņemti ievērojami mazāk punkti nekā pirmo divu vietu ieguvējiem un Fernandesam. Programma kopumā tika izpildīta tīri, bet tikai Fernandesa kļūdas palīdzēja viņam iegūt medaļu.

Dzjiņa Bojana izvēles programma

Šajā pasaules čempionātā lielu lomu nospēlēja grupu efekts. Ļoti uzkrītoši varēja novērot to, ka, jo labākā grupā sportists startē, jo augstāki punkti viņam tiek piešķirti, lai gan bieži vien nepelnīti. Tāpat šis efekts ļoti ietekmēja pašus sportistus. Lai cik stabili savā izpildījumā daiļslidotāji brīžiem šķiet, šis čempionāts pierādīja, ka viena no svarīgākajām lietām ir psiholoģija. Ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm ir sadalītas, tagad atliek vien gaidīt. Daiļslidotāji mainās, progresē un regresē, tāpēc nākamais gads noteikti atnesīs vēl daudz patīkamus un kādam ne tik patīkamus pārsteigumus.

3 komentāri
Liga
Lai veicās mūsējiem. Bet raksta autorei melot gan nevajag - Deniss taču nav latvietis!
Skolnieciņš
Es atceros, kā ziedojumus vāca. Tā nauda bija ap 20 000 eiro. Es argrāk dzīvoju ar 117 eiro...
skolnieciņam
Tad, kad tu būsi viņu vietā, arī varēsi vākt tādus ziedojumus. Tu domā, ka Stefans par velti kādu trenē?
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti