Pirmo reizi finālturnīrā Latvijas izlase mēģināja spēlēt ar “garo” sastāvu, trešā numura pozīcijā izmantojot Aneti Šteinbergu. Aizsardzībā tas izdevās tikai epizodiski, jo arī Spānijas valstsvienība visai ātri savu taktiku mainīja.
Viens no trenera galvenajiem uzdevumiem pirms spēles bija apstādināt Spānijas ātros uzbrukumus, taču arī ar to galā netikām.
Spānija tiek uzskatīta par vienu no favorītēm šajā turnīrā un rāda pārliecinošu sniegumu visās spēlēs. Pie katras mazākās Latvijas izlases kļūdas komanda tika sodīta - sekoja divi vai trīs punkti mūsu grozā. Alba Torensa atgādināja, kāpēc viņa ir viena no labākajām Eiropas aizsardzēm. Latvijas izlases rindās neatradās neviena, kas varētu viņu apstādināt.
Līdz šim Eiropas čempionātu ļoti veiksmīgi bija aizvadījusi Anete Šteinberga, bet šoreiz, gribēdama izpalīdzēt komandai, viņa centās izdarīt par daudz.
Priecēja, ka veiksmīgi turpina spēlēt Kristīne Vītola un beidzot spēli sajuta arī Aija Putniņa. Līdzīgi kā visās turnīrā zaudētajās spēlēs, mums ir svarīgi, lai rezultatīvas ir vēl citas spēlētājas. Bija manāms, ka komandai pietrūkst Guntas-Baško Melnbārdes un Kitijas Laksas pienesuma, īpaši uzbrukumā.
Pietrūka arī rezultativitātes no ārējās līnijas.
Svarīgi ir apzināties, ka turnīrs nebūt nav beidzies. Latvijas izlasei tagad ir lieliska un reāla iespēja izcīnīt piekto vietu Eiropas čempionātā, turklāt izcīnīt tiesības piedalīties pasaules čempionātā un pabeigt turnīru uz pozitīvas nots.
