Bailes pārdzīvotas, olas veselas…
Pamatā mūs, protams, interesēja Rīgas vēlēšanas, un tikai pēc tam katram sava novada, jo galvaspilsētā gan intrigas, gan arī likmes līmenis visaugstākais. Nenoliegšu, ka es gluži tāpat kā daudzi citi gribēju, lai Ušakovs un kompānija zaudē varu. Pamatā tāpēc, ka, redzot, cik strauji aug viņu apetīte, aug bažas, vai Rīga spēs to “pavilkt” vēl četrus gadus. Kāds domes darbinieks Nila pirmā termiņa laikā man teica – fenderē, protams, bet nav tik traki kā "tēvzemiešu" laikā. Tagad gan esot trakāk.
Nepārvaramas varas apziņa ir kaitīga. Politiķim ir jābūt sajūtai, ka viņa kļūdas vai alkatība tiks sodītas, ja ne ar likuma taisno roku, tad vēlēšanās noteikti.
Pašreizējā domes vadība pēdējos četrus gadus vālēja tā, it kā viņiem būtu apsolīta mūžība. Lūk, arī pirmais labais šo vēlēšanu iznākums – vēlēšanu naktī, kad izskanēja aptauju rezultāti, viņi pārdzīvoja bailes, ko izjūt pūķis, ieraugot, ka viņa aiz trejdeviņiem kalniem dobumā noslēptā mūžīgās dzīvības ola ir briesmās. Lai arī izrādījās, ka tā ir tikai mulāža un dzīvība pagarināta vēl uz četriem gadiem, bailes ir piedzīvotas.
Darbs un augļi
Svarīgi, ka domē ir parādījusies opozīcija, uz kuras aktivitāti varam cerēt vismaz tuvākā gada laikā. Pirmkārt, jau tāpēc, ka sastāvs “asinskārāks”, spēku sadalījums līdzvērtīgāks, bet pamatā tādēļ, ka jau drīz Saeimas vēlēšanas. Kurš gan negribēs izrādīties un saņemt bezmaksas raidlaiku?
Otrs iemesls, ja ne priecāties, tad vismaz izjust zināmu taisnīguma klātbūtni notikušajā, ir fakts, ka gandrīz neviens no tiem, kas pretendēja uz mēra krēslu, nav to nopelnījis, strādājot pilsētas labā. Princips, ka uz pašvaldības vadību pretendē cilvēki, kas tiek vienkārši kā desanti tajā iemesti no pilnīgi citas vides, man neliekas pareizs.
Skaidrs, ka lielās partijas uz Rīgu parasti virzījušas “otro sastāvu”, līdz ar to spēcīgu līderi starp tiem, kas jau strādā pašvaldībā, atrast grūti. Savukārt jaunajām partijām gluži vienkārši nav bijusi iespēja domē apēst savu pudu sāls. Tāpēc tagad visiem, kas ievēlēti, ir iespēja veidot patiešām spēcīgu, nevis butaforisku opozīciju un četrus gadus pelnīt vēlētāju uzticību. Tāds formāts man liekas godīgs.
Saeima vai dome – tāds ir jautājums!
Jautājums, protams, cik daudzi no sarakstu līderiem ir gatavi četrus gadus strādāt pašvaldībā, ja nākamās Saeimas vēlēšanas jau tepat aiz stūra.
Mērs – Bondars? Viņš līdz šim kandidējis visur, kur iespējams. Kā atzīmēja kāds mans draugs, pietrūkst tikai dalības Eirovīzijā. Reģionu apvienībai bez viņa platā smaida un raitās runas Saeimas vēlēšanās nav diez kādu cerību, jo, kā zināms, iepriekšējo vēlēšanu galvenā lokomotīve – Artuss – ir pats savas partijas kalējs.
Vilnis Ķirsis kā politiķis šajā īsajā laika sprīdī sasniedza ievērojamu progresu, un nav izslēgts, ka “jaunajai ''Vienotībai''” viņa iegūtā atpazīstamība noderēs.
Ja Juta Strīķe līdz vēlēšanām atlikušo laiku veltīs tam, lai attaisnotu savu līdakas statusu trekno karūsu barā, viņa var būt spēcīgs arguments, lai "bordānieši" iekļūtu arī Saeimā.
Baiba Broka gan jau, ka “atsēdēs” visu termiņu. Daudzie ar pašvaldību saistītie amati, problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam un “ģimenes drauga” veiksmīgi papluinītais reitings būs pietiekami argumenti, lai viņa nebūtu Saeimas kandidātu sarakstā.
Tomēr es augšminētajai kompānijai ieteiktu nesteigties ar čemodānu pakošanu. Politikā ilgtermiņā uzvar tie, kas strādā pacietīgi (pajautājiet ZZS). Lai pēc četriem gadiem uzvarētu domes vēlēšanās, šis laiks jāpavada konstruktīvi agresīvā opozīcijā, pastāvīgi rīdziniekiem atgādinot par sevi, vienlaikus drupinot "Saskaņas"/"Gods kalpot Rīgai!" māla milzim kājas. Pašvaldības deputātiem, ja viņi vēlas, ir pietiekami daudz iespēju saņemt informāciju par domes darījumiem, lai atklātu tos sabiedrībai.
Latvijā nav īsti labu nopietnas opozīcijas piemēru un iespējams, ka šī ir izdevība atvērt šādu lappusi politikas vēsturē.
Četri gadi Rīgas vairāk nekā astoņsimt gadu vēsturē ir nieks. Tas nav ilgs laika posms arī nopietnas partijas dzīvē. Kas zina, varbūt, ka nākamajās vēlēšanās tie, kas šoreiz sacentās vairāksolīšanā elektorāta daļai, kam kaut ko vajag no pilsētas, uzrunās tos, kas vēlas Rīgā investēt, attīstīt un radīt. Varbūt, ka tad uz vēlēšanām atnāks vēl vairāk cilvēku un ievēlēs mēru ar vīziju, kā Rīgu pārvērst Eiropas līmeņa pilsētā, kuras pasažieru ostā iebrauc kuģi no visas pasaules, modernās skolās apgūst zinības nākotnes pilsoņi, kurā vēlas investēt un atvērt savus birojus pasaules vadošie uzņēmumi, bet visa Latvija to jūt kā stipru aizmuguri un atbalstu, jo tā ir mūsu visu Rīga. Mūsu galvaspilsēta.
